Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Saskaņā ar Ministru kabineta

29.04.2003. noteikumu Nr.224 "Konkurences padomes lēmumu

pieņemšanas kārtība" 15.punktu Konkurences padome 03.10.2003.

vēstulē Nr.5-1151 iepazīstināja Lattelekom ar saviem secinājumiem

lietā un aicināja izteikt savu viedokli. Lattelekom pilnvarotie

pārstāvji - zvērināta advokāta Andra Grūtupa birojs - 16.10.2003.

vēstulē Nr. 03/14 izteica savus pretargumentus.

12.1. Lattelekom, pamatojoties uz

likumos "Par telekomunikācijām" un "Par sabiedrisko pakalpojumu

regulatoriem" noteiktajām SPRK funkcijām un tiesībām, kā arī uz

SPRK 20.12.2002. vēstuli Nr. 1-2.74/2279, uzskata, ka tas

neatrodas dominējošā stāvoklī un ka telekomunikāciju uzņēmumu

būtisko ietekmi tirgū nosaka SPRK.

Konkurences padome uzskata, ka šis

iebildums nav pamatots. Termina "dominējošais stāvoklis"

definīcija konkurences normu piemērošanas vajadzībām ir dota

Konkurences likuma 1. panta 1. punktā, un tā konstatēšana,

piemērojot konkurences normas, ir Konkurences padomes kompetencē.

Telekomunikāciju sektoru regulējošos dokumentos patlaban tiek

lietots pēc satura atšķirīgs termins "telekomunikāciju uzņēmums

ar būtisku ietekmi tirgū", kura noteikšana regulēšanas vajadzībām

ir SPRK kompetencē. Fakti par Lattelekom tirgus daļu balss

telefonijas pakalpojumu tirgū publiskajā fiksētajā

telekomunikāciju tīklā sniegti šā lēmuma 3.1. punktā, atsaucoties

uz SPRK 28.11.2003. vēstuli Nr. 1-2.74/3647.

12.2. Lattelekom uzskata, ka "ISDN

pieslēgumu tirgus un fiksēto telefona līniju pieslēguma tirgus ir

uzskatāmi par vienu tirgu un tie nav atdalāmi, jo abu veidu

pieslēgumi nodrošina līdzīgas pakalpojumu iespējas un atšķiras no

citiem pakalpojumiem vienīgi ar pakalpojuma nodrošināšanas

tehnoloģiju".

Konkurences padome atzīmē, ka tā

nav definējusi fiksēto telefona līniju pieslēguma tirgu,

bet gan balss telefonijas pakalpojumu tirgu publiskajā

fiksētajā telekomunikāciju tīklā, vadoties no likumā "Par

telekomunikācijām" sniegtās definīcijas. Skaidrojums par

atšķirībām abos pakalpojumos, uz kā pamata minētie tirgi

nodalīti, sniegts šā lēmuma 3.2. punktā.

12.3. Lattelekom uzskata, ka

vairāku pakalpojumu, tai skaitā regulējamu pakalpojumu,

apvienošana vienā kompleksā pakalpojumā, piemērojot tam atlaides,

nav aizliegta nevienā likumdošanas aktā. Neesot pamatots arī

Konkurences padomes secinājums, ka atlaides iespējams piedāvāt,

realizējot viena pakalpojuma subsidēšanu ar ienākumiem no citu

pakalpojumu sniegšanas.

Telekomunikāciju likuma 31. pants

nosaka telekomunikāciju uzņēmumu tiesības ieviest

telekomunikāciju pakalpojumu tarifu plānus un noteikt

telekomunikāciju pakalpojumu tarifu atlaides. Minētās tiesības

telekomunikāciju uzņēmumi drīkst izmantot tiktāl, ciktāl tas nav

pretrunā ar Konkurences likumu. Konkurences padome atzīmē, ka

dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums ir

noteikts Konkurences likuma 13. pantā. Saskaņā ar šā likuma 2.,

3. un 6. panta pirmās daļas 1. punktu Konkurences padome ir

konstatējusi minēto pārkāpumu un pamatojusi savus secinājumus

(skat. šā lēmuma 4., 7. un 9. punktu). Konkurences padome atzīst,

ka secinājums par Lattelekom sniegto pakalpojumu šķērssubsidēšanu

ir pieļāvums, bet tomēr loģiski izrietošs no tās rīcībā esošās

informācijas. Šis apstāklis nekādi neietekmē Konkurences padomes

izdarīto Konkurences likuma pārkāpuma konstatāciju.

12.4. Lattelekom uzskata, ka ISDN

2 līniju pieslēguma pakalpojums un K-ISDN pakalpojums, kas

integrēti satur ISDN 2 līniju pieslēguma pakalpojumu, ir dažādi

pakalpojumi, tādēļ noteikto maksu par ISDN 2 līniju pieslēguma

pakalpojumu abos gadījumos nevar salīdzināt, līdz ar to nevar

piemērot Konkurences likuma 13. panta 5. punkta nosacījumus.

Konkurences padome atzīst, ka

līgumi par K-ISDN pakalpojuma sniegšanu un līgumi par ISDN 2

līniju pieslēguma abonēšanas pakalpojuma sniegšanu nav

ekvivalenti līgumi, tādēļ tos nevar vērtēt saskaņā ar Konkurences

likuma 13. panta 5. punktu. Tai pašā laikā Konkurences padome

uzskata, ka Konkurences likuma 13. panta ģenerālklauzulā

noteiktais aizliegums ir pārkāpts, kā tas norādīts šā lēmuma 9.

punktā.