Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Divpusējo līgumu par skaidras naudas izsniegšanas ATM

pakalpojumu apkopojums (2.pielikums). (*)

(*) - Ierobežotas pieejamības informācija

1 ATM -

saīsinājums no angļu val. "Automated teller

machine".

2

Fiziskie POS (no angļu val. "Point-of-sale" -

pārdošanas punkts) termināli saprotami kā jebkādas ierīces (arī

imprinteri, kases), kuras uzstādītas komersantu tirdzniecības

un/vai pakalpojumu sniegšanas vietās un kuras nodrošina iespēju

pircējiem norēķināties ar maksājumu kartēm par precēm un

pakalpojumiem.

3 VISA

kartes pēc to funkcijas ir kredītkartes, VISA Electron -

debetkartes. Līdzīgi arī MasterCard norēķinu sistēmā MasterCard

kartes ir kredītkartes, bet Maestro - debetkartes.

4 Eiropas

Komisijas 24.07.2002. lēmums Nr. 2002/914/EC par Visa

International daudzpusējo starpbanku komisijas maksu

atbilstību Eiropas Kopienas Dibināšanas līguma 81.pantam un

Eiropas Ekonomiskās zonas līguma 53.pantam. Publicēts Eiropas

Komisijas Oficiālajā Vēstnesī L 318 , 22.11.2002, 17. -

36.lapa. ,http://eur-lex.(...);

5 Pēc

01.12.2009., kad stājās spēkā Lisabonas līgums, Līguma par

Eiropas Savienības darbību 101.pants

6

Piemēram, Maestro Global rules 10.8.1.punkts

7 LKA

22.12.2010. vēstule Nr.4.3.-320/322 (lietas 16.sējuma

142.lapa).

8 FKTK

26.05.2010. anulēja VEF banka licenci kredītiestādes darbībai,

tādēļ VEF banka pārtrauca pakalpojumu sniegšanu klientiem. Rīgas

apgabaltiesa ar 15.11.2010. lēmumu atzina VEF banka par

likvidējamu.

9 Saskaņā

ar Kredītiestāžu likuma 12.1 pantu citā dalībvalstī

reģistrēta kredītiestāde drīkst atvērt filiāli Latvijā, nesaņemot

licenci kredītiestādes darbībai, ja FKTK ir saņēmusi paziņojumu

par filiāles atvēršanu un informējusi attiecīgās dalībvalsts

uzraudzības institūciju, ka FKTK uzsāk kredītiestādes filiāles

uzraudzību, vai ir pagājuši divi mēneši no paziņojuma saņemšanas

dienas.

10 Skatīt

iepriekšējo atsauci.

11 Kā

tirgotāji tekstā saprotami gan preču pārdevēji, gan pakalpojuma

sniedzēji

12 Čeki

kā maksāšanas līdzeklis ir būtiski atšķirīgs no maksājumu kartēm

lietošanas veida un ērtuma ziņā (ierobežots skaits čeku

grāmatiņā, nepieciešamas garantijas, īpašs regulējums čeku

pielietošanā u.c.). Turklāt tas nav populārs maksāšanas līdzeklis

Latvijā.

13 Ar

"attālinātiem" maksāšanas līdzekļiem (piemēram, kredīta

pārvedumi, tiešais debets, žiro sistēma) nav iespējams

norēķināties jebkurā veikalā jebkuram pircējam (pārdevējs

neakceptēs šādu maksājuma veidu jebkuram pircējam), un tie ir

nepraktiski šādu pirkumu (ikdienas izdevumu) apmaksai.

14 Nav

izplatīts pakalpojums. Atbilstoši Latvijas Bankas apkopotajai

statistikai 2010.gada 1.pusgadā skaidras naudas izmaksu

transakciju skaits, izmantojot POS terminālus, sastādīja 0,01 %

no kopējā skaidras naudas izmaksu transakciju skaita POS

terminālos un ATM. Latvijas Bankas interneta mājas lapa:

http://www.bank.lv

15

Aprēķinā nav iekļautas skaidras naudas izmaksas no POS

termināliem un banku filiālēs. Konkurences padome vērtējumā ņem

vērā, ka daļa izņemtās skaidrās naudas tiek ieskaitīta atpakaļ

bankas kontā, kas iespējams paaugstina darījumu apjomu

16 FDL

14.10.2010. vēstule Nr.V-N/0705, FDL 21.02.2011. vēstule

Nr.V-N/0115

17

"Pērn Latvijas banku izdoto maksājumu karšu skaits

palielinājies par 14%", 05.05.2003., Interneta portāls

FinanceNet: http://www.financenet.lv, kur citēts Swedbank un SEB

banka pārstāvju teiktais, ka "kopumā tirgus speciālistu

prognozes liecina, ka maksājumu karšu skaits šogad augs par 15%,

līdz pat 25%. [..] viens no veicinošiem faktoriem būs valdības

cīņa ar algu izmaksu aploksnēs, kas aizvien vairāk klientu

atvedīs uz banku. Tam piekritis arī "Unibankas"

speciālists Ozoliņš, velkot paralēles ar notikušo budžeta iestāžu

darba algu izmaksu pāriešanu uz maksājumu kartēm".

18 Latvijas Bankas maksājumu statistika:

http://www.bank.lv

19

Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 22.09.2010.:

http://www.csb.gov.lv. Individuālo komersantu un komercsabiedrību

skaits pēc NACE 2.red. 33., 45., 47., 55., 56., 77., 79., 86.,

93., 95., 96.nodaļas.

20 LKA

19.06.2009. vēstule Nr.4.3.-96/76

21

Indekss, kurš raksturo koncentrāciju tirgū. Hiršmana-Herfendāla

indeksu (HHI) aprēķina kā tirgus daļu kāpinātu kvadrātā summu.

HHI virs 2000 norāda uz augsti koncentrētu tirgu.

22

Izdevējbanka VISA līguma izpratnē - Visa dalībbanka, kura izdod

Visa un Visa Electron kartes, vai bankas kartes ar Visa Electron

simbolu. MC līguma izpratnē - Europay/MasterCard dalībbanka, kura

izdod Europay/MasterCard kartes, Maestro līguma izpratnē -

Maestro dalībbanka, kura izdod maksājumu kartes, vai bankas

kartes ar Maestro simbolu.

23

Pieņēmējbanka VISA līguma izpratnē - Visa dalībbanka, kura slēdz

līgumus par maksājumu karšu pieņemšanu ar tirgotājiem vai

izsniedz skaidru naudu kartes lietotājiem un tieši vai netieši

norēķinās ar izdvējbanku. Analogas pieņēmējbankas definīcijas arī

MC līgumos.

24 SIA

"DT Mobile" 23.12.2010. vēstule Nr.2.19-370/2010, SIA

"DEPO DIY" 21.12.2010. vēstule Nr.101296, SIA

"A-VVK" 22.12.2010. vēstule Nr.1/20, SIA "Latvija

Statoil" 28.12.2010. vēstule Nr.CS003120/63, SIA

"Augstceltne" 27.12.2010. vēstule Nr.980/04, AS

"Sentor Farm aptiekas" 27.12.2010. vēstule Nr.189, SIA

"Čilija Pizza" 27.12.2010. vēstule Nr.1-07/121620, AS

"Dzintars" 23.12.2010. vēstule Nr.02.4.-05/483, SIA

"Tele2" 28.12.2010. vēstule Nr.1-1/1191, SIA

"Lukoil Baltija R" 22.12.2010. vēstule Nr.02/1918-1,

SIA "Nīke un Ko" 27.12.2010. vēstule Nr.26/1.-5., SIA

"Maxima Latvija" 28.12.2010. vēstule Nr.373, SIA

"Aparts" 30.12.2010. vēstule, SIA "ESSA"

28.12.2010. vēstule, SIA "Hansa Pharma" 05.01.2011.

vēstule Nr.11-002, AS "Drogas" 03.01.2011. vēstule

Nr.01/2011/051, SIA "Sasmaka" 03.01.2011. vēstule, SIA

"Aleks S" 12.01.2011. vēstule, SIA "Narvesen

Baltija" 04.01.2011. vēstule Nr.10, SIA "Irve"

12.01.2011. vēstule Nr.005/10, SIA "Artavs" 12.01.2011.

vēstule, SIA "Veina Plus" 14.01.2011. vēstule Nr.01-11,

SIA "Iepirkumu Grupa" 14.01.2011. vēstule Nr.09/01/10,

SIA "Vindex" 12.01.2011. vēstule Nr.1.

25

Swedbank 12.09.2008. vēstules Nr.316LG00-158A 1.pielikums un

banku sniegtā informācija lietā par noteiktajām MSC (SMP Bank 19.11.2008. vēstule Nr.1332, Latvijas

Biznesa banka 27.11.2008. vēstule Nr.1-6.2/1633, DnB Nord bankas

03.12.2008. vēstule Nr.CA32.1.1/195, SEB bankas 15.01.2009.

vēstule Nr.21.34.2./178, GE Money bankas 11.12.2008. vēstule

Nr.0301-20/9968, Citadele banka 10.08.2010. vēstule

Nr.2.1.4.-02/05, Rietumu bankas 05.08.2010. vēstule

Nr.42-13-36/5697, LHZB 05.08.2010. vēstule Nr.2.10.17/597 un

13.08.2010. vēstule Nr.2.10.17/614, Latvijas Krājbankas

10.08.2010. vēstule Nr.09.3-2/55).

26

MasterCard līdz 2005.gadam noteica, ka pieņēmējbankām obligāti ir

jāizdod arī kartes. Eiropas Komisijas 19.12.2007. lēmums par

MasterCard starpbanku komisijas maksu atbilstību Eiropas Kopienas

Dibināšanas līguma 81.pantam un EEA līguma 53.pantam - lieta

COMP/34.579 - Europay (Eurocard-MasterCard) (turpmāk - MasterCard

Lēmums). Eiropas Komisijas mājas lapa:

http://ec.europa.eu/competition/antitrust/cases/dec_docs/34579/34579_1889_1.pdf

.

27 Skat.

26.atsauci.

28 Banku

rīcība apliecina Eiropas Komisijas konstatēto, ka MasterCard

noteiktais MIF apmērs nodrošina vadlīnijas, dalībbankām nosakot

vietējās MIF (MasterCard lēmuma 416.punkts).

29 EMV -

starptautisks standarts kredītkaršu un debetkaršu maksājumiem,

kas balstās uz čipkaršu tehnoloģiju.

30

Eiropas Komisijas 08.12.2010. lēmums attiecībā uz procedūru

saskaņā ar LESD 101.pantu un EEZ Līguma 53.pantu par VISA MIF,

Lieta COMP/39.398, kur Komisija pieņema VISA apņemšanos nenoteikt

vidējo svērto MIF debetkartēm augstāku par 0.2 % no darījuma

vērtības.

31 Commission notes MasterCard's decision to

temporarily repeal its cross-border Multilateral Interchange Fees

within the EEA, MEMO/08/397, 12.06.2008. Commissioner Kroes takes

note of MasterCard's decision to cut cross-border

Multilateral Interchange Fees (MIFs) and to repeal recent scheme

fee increases, IP/09/515, 01.04.2009.

32

Eiropas Komisijas 08.12.2010. lēmums attiecībā uz procedūru

saskaņā ar LESD 101.pantu un EEZ Līguma 53.pantu par VISA MIF,

Lieta COMP/39.398, kur Komisija akceptēja VISA apņemšanos

nenoteikt vidējo svērto MIF debetkartēm augstāku par 0,2 % no

darījuma vērtības.

33 Banku

rīcība apliecina Eiropas Komisijas konstatēto, ka MasterCard

noteiktais MIF apmērs nodrošina vadlīnijas, dalībbankām nosakot

vietējās MIF (MasterCard lēmuma 416.punkts)

34

Izņemot daļu Swedbank pieņemšanas

darījumus, kurus no 2008.gada februāra Swedbank apstrādā ar mātes

sabiedrības starpniecību, tomēr daļu darījumus joprojām apstrādā

FDL

35 LKA

22.10.2009. vēstule Nr.4.3.-143/127 Banku pasūtītais pētījums par

Latvijas banku izmaksām, nodrošinot ATM pakalpojumus

36

Latvijas Biznesa banka 18.09.2009. vēstule Nr.1-5.2/561, SEB

banka 18.09.2009. vēstule Nr.2009-21.13.1-0124, UniCredit banka

18.11.2009. vēstule Nr.180909-EB-0140, Rietumu banka 18.09.2009.

vēstule Nr.42-13-36/7492, Baltic International Bank 18.09.2009.

vēstule Nr.13-1/6145, Trasta komercbanka 18.09.2009. vēstule

Nr.16-02.6.1/3228, Komercbanka Baltikums 18.09.2009. vēstule

Nr.29/02-04, Norvik banka 18.09.2009. vēstule Nr.24.1-1/19478,

SMP bank 18.09.2009. vēstule Nr.24-01/1753, Reģionālā investīciju

banka 18.09.2009. vēstule Nr.R101-13/1374, Aizkraukles banka

18.09.2009. vēstule Nr.1-1-VI/2135, Swedbank 21.09.2009. vēstule

Nr.316LG00-181A, Nordea banka 18.09.2009. vēstule

Nr.IZ-2855/2009, LHZB 21.09.2009. vēstule Nr.2.10.17/470,

37

Atsevišķām bankām dažādām kartēm likmes var būt atšķirīgas

38

Atsevišķām bankām dažādām kartēm likmes var būt atšķirīgas

39 LKA

28.12.2010. vēstules Nr.4.3.-323/328 pielikuma 18.lpp. Bankas

norāda, ka sākotnējā tirgus attīstības stadijā pircējam svarīgāka

bija skaidras naudas izņemšanas iespēja ATM un kartei kā

maksāšanas līdzeklim bija papildinoša loma.

40 LKA

28.12.2010. vēstules Nr.4.3.-323/328 pielikuma 4.tabula.

41

Viljama Bakstera (William Baxter) 1983.gadā analizētais

pieprasījuma līdzsvarošanas modelis divpusējos tirgos bija

pirmais pieejamais modelis akadēmiskajā literatūrā. (Baxter, W.

F., 1983. Bank interchange of transactional paper: Legal and

economic perspectives. Journal of Law and Economics 26,

541-588).

42 Norvik

banka 08.12.2010. vēstule Nr.24.1-1/28796, Nordea 09.12.2010.

vēstule Nr.IZ-5430/2010, Reģionālā Investīciju banka 20.12.2010.

vēstule Nr.R/01-11/1631

43 Norvik

banka 08.12.2010. vēstule Nr.24.1-1/28796, Nordea 09.12.2010.

vēstule Nr.IZ-5430/2010, Swedbank 10.12.2010. vēstule

Nr.316LG00-192A, GE Money Bank 08.12.2010. vēstule

Nr.03.01-20/25601, SMP Bank 10.12.2010. vēstule Nr.24-01/2412,

Komercbanka Baltikums 10.12.2010. vēstule Nr.1224/02-05, Trasta

komercbanka 10.12.2010. vēstule Nr.06-02.6.1/3664, Hipotēku banka

10.12.2010. vēstule Nr.2.10.17/955, SEB banka 10.12.2010. vēstule

Nr.2010-21.37.3-0089, DnB Nord banka 15.12.2010. vēstule

Nr.CA32/82, Baltic International Bank 16.12.2010. vēstule

Nr.13-1/3084, Aizkraukles Banka 16.12.2010. vēstule

Nr.1-1-VI/3664, Latvijas Krājbanka 16.12.2010. vēstule

Nr.09.3-2/75, Reģionālā Investīciju banka 20.12.2010. vēstule

Nr.R/01-11/1631

44 "Pērn Latvijas banku izdoto maksājumu karšu

skaits palielinājies par 14%", 05.05.2003., Interneta

portāls FinanceNet: http://www.financenet.lv, kur citēts Swedbank

un SEB banka pārstāvju teiktais, ka "kopumā tirgus

speciālistu prognozes liecina, ka maksājumu karšu skaits šogad

augs par 15%, līdz pat 25%. [..] viens no veicinošiem faktoriem

būs valdības cīņa ar algu izmaksu aploksnēs, kas aizvien vairāk

klientu atvedīs uz banku. Tam piekritis arī "Unibankas"

speciālists Ozoliņš, velkot paralēles ar notikušo budžeta iestāžu

darba algu izmaksu pāriešanu uz maksājumu kartēm".

45

Regulas Nr. 924/2009 par pārrobežu maksājumiem Kopienā preambulas

11.punkts, 6. un 7.pants.

46

Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta interneta mājas

lapa: http://ec.europa.eu (...)

47

Tūristu tests jeb tirgotāju vienaldzības tests (no angļu val. -

The Tourist Test, Merchant indifference metodology) ir

teorētiska metode, ar kuras palīdzību var noteikt tirgotāju

izmaksu robežu par karšu maksājumu nodrošināšanu, lai novērtētu

MIF līmeni, kurš rada labumu tirgotājiem un karšu turētājiem.

Pieņem, ka MIF izpilda tirgotāju vienaldzības testu, ja tā ir

noteikta tādā līmenī (līdzsvarojošas likmes līmenī), ka no

tirgotāja viedokļa nav atšķirības, vai tas pieņem maksājumu ar

skaidru naudu vai ar maksājumu karti. Līdzsvarojums izpaužas

tādējādi, ka tirgotāji par karšu maksājumiem nemaksā augstāku

maksu par ieguvumu, ko karšu maksājumi tiem rada. Šādi ieguvumi

rodas, ja karšu maksājumi tirgotājam samazina izmaksas,

salīdzinot ar skaidras naudas maksājumiem. No tā viedokļa, ka MIF

faktiski samaksā karšu turētāji, atbilstoši novērtēts MIF rada

situāciju, it kā karšu turētājs, izmantojot karti, būtu saņēmis

pareizo cenu signālu, uz kā pamata izdarītu izvēli par labu

efektīvākam maksājumu instrumentam - kartei, nevis skaidrai

naudai. Papildus šāda pieeja ierobežo to, ka MIF tiek

paaugstināts labuma gūšanai, izmantojot situāciju, kurā

tirgotājs, lai būtu tikpat pievilcīgs pircējiem kā tie tirgotāji,

kuri nodrošina karšu maksājumus, ir spiests pieņemt kartes, pat

ja tas ir dārgāks maksājumu instruments.

48

Atbilstošs uzrēķins (no angļu val. - Perfect surcharging)

ir maksa, ko noteiktu tirgotājs par konkrēta maksājuma

instrumenta pieņemšanu.

49

Saskaņā ar Latvijas Faktu 2010.gada decembrī veikto aptauju, kur

konstatēts, ka 24.4 % aptaujāto respondentu vismaz vienu reizi

pēdējos piecos gados piedāvātas atlaides par maksāšanu skaidrā

naudā, nevis ar karti.

50

"Perfect surcharging and the tourist test

interchange fee", H.Zenger, 26.11.2010. Pieejams interneta

vietnē: http://mpra.ub.uni-muenchen.de/27004/

51

(*)

52 Skatīt

25.atsauci.

53

Eiropas Kopienu tiesas 1983.gada 8.novembra spriedums

apvienotajās lietās 96-102, 104, 105, 108 un 110/82. NV IAZ

International Belgium v. Eiropas Komisija, 25.punkts,

http://eur-lex.(...)61982J0096 .

54

Eiropas Kopienas tiesas 1984.gada 28.marta spriedums apvienotajās

lietās 29/83 un 30/83 CRAM un Rhenzink GmbH v. Eiropas Komisija,

26.punkts, http://eur-lex(...)61983J0029 .

55

Competition law of the European Community. Ivo Van Bael,Van Bael

& Bellis. Kluwer Law Interrnational., 2005.gads.,

69.-70.lpp.

56

Komisijas Paziņojums par atbrīvojumu no soda naudas un soda

naudas samazināšanu karteļu gadījumos (2006/C298/11), 1. un

3.punkts http://eur-lex.(...)52006XC1208(04):LV:HTML .

57

Eiropas Komisijas konkurences komisāre 2004. - 2009.

58 LKA

02.07.2010. vēstules Nr.4.3.-95/215, 35.lpp.

59 sal.

Eiropas Komisijas Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai,

piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23.panta 2.punkta a)apakšpuktu

(2006/C 210/02) 23.punkts

60

Konkurences likuma 11.panta trešā daļa (redakcija, kas bija spēkā

līdz 16.04.2008.)

61 GE

Money Bank 08.12.2010. vēstule Nr.03.01-20/25601, Norvik banka

08.12.2010. vēstule Nr.24.1-1/28796, SMP Bank 10.12.2010. vēstule

Nr.24-01/2412, Komercbanka Baltikums 10.12.2010. vēstule

Nr.1224/02-05, Latvijas Biznesa banka 10.12.2010. vēstule

Nr.1-5.2/1192, Swedbank 10.12.2010. vēstule Nr.316LG00-192A, SEB

banka 10.12.2010. vēstule Nr.2010-21.37.3-0089, DnB Nord banka

15.12.2010. vēstule Nr.CA 32/82, Baltic International Bank

16.12.2010. vēstule Nr.13-1/3084, Aizkraukles Banka 16.12.2010.

vēstule Nr.1-1-VI/3664, Reģionālā investīciju banka 20.12.2010.

vēstule Nr.R/01-11/1631, UniCredit Bank 29.12.2010. vēstule

Nr.291210-EB-162, Nordea 21.02.2011. vēstule Nr.IZ-/1276/2011,

FDL 14.10.2010. vēstule Nr.V-N/0705 un 21.02.2011. vēstule

Nr.V-N/0115.

Konkurences padomes priekšsēdētāja

I.Jaunzeme

Pielikums Nr.1

Konkurences padomes

2011.gada 3.marta

lēmumam Nr.E02-15

VISA un MC līgumos noteiktās MIF,

skaidras naudas izsniegšanas ATM un bankas filiālē un bilances

pieprasījuma ATM starpbanku komisijas maksas

#

Kvalifikācijas prasības

Komisija

Maestro un VISA Electron kartēm (debetkartes)

Komisija

MasterCard un VISA kartēm (kredītkartes)

Darījuma

veids

Termināla

tehnoloģija

Kartes

tehnoloģija

Kartes

turētāja identifikācijas metode

%

Fiksētā

(Ls)

%

Fiksētā

(Ls)

A1

ATM naudas izsniegšana

Magnētiskā josla

Magnētiskā josla vai Čips

PIN kods

-

1,00

-

1,00

A2

Magnētiskā josla + Čips

Magnētiskā josla vai Čips

PIN kods

-

1,10

-

1,10

C1

Naudas izsniegšana bankas

filiālē

Papīra slips

Magnētiskā josla vai Čips

Paraksts

-

-

1,00%

1,75

C2

Magnētiskā josla

Magnētiskā josla vai Čips

Paraksts

1,00%

1,75

1,00%

1,75

C3

Magnētiskā josla

Magnētiskā josla vai Čips

PIN kods

1,00%

1,75

1,00%

1,75

C4

Magnētiskā josla + Čips

Magnētiskā josla vai Čips

Paraksts

1,00%

1,85

1,00%

1,85

C5

Magnētiskā josla + Čips

Magnētiskā josla vai Čips

PIN kods

1,00%

1,85

1,00%

1,85

P1

Pirkums

Papīra slips

Magnētiskā josla vai Čips

Paraksts

-

-

1,10%

-

P2

Magnētiskā josla

Magnētiskā josla

Paraksts

0,60%

-

1,00%

-

P3

Magnētiskā josla

Magnētiskā josla

PIN kods

0,55%

-

0,85%

-

P4

Bez kartes klātbūtnes un verifikācijas (internetā)

Bez kartes klātbūtnes un verifikācijas (internetā)

Bez kartes klātbūtnes un verifikācijas (internetā)

0,80%

-

1,20%

-

P5

Magnētiskā josla + Čips

Magnētiskā josla

Paraksts

0,55%

-

0,85%

-

P6

Magnētiskā josla + Čips

Magnētiskā josla un Čips

Paraksts

0,60%

-

0,90%

-

P7

Magnētiskā josla

Magnētiskā josla un Čips

Paraksts

0,65%

-

0,95%

-

P8

Magnētiskā josla + Čips

Magnētiskā josla

PIN kods

0,50%

-

0,80%

-

P9

Magnētiskā josla + Čips

Magnētiskā josla un Čips

PIN kods

0,55%

-

0,85%

-

P10

Magnētiskā josla

Magnētiskā josla un Čips

PIN kods

0,60%

-

0,90%

-

Piezīme: C1 - C5 komisijas maksu aprēķina kā %, bet ne

mazāk kā fiksētā maksa