13. pants

Saeimas deputātu parakstītu vēstuli, kurā vērsta uzmanība uz

iespējamiem trūkumiem Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma

tiesiskajā regulējumā.

Saeimas deputātu vēstulē izteikti priekšlikumi Parlamentārās

izmeklēšanas komisiju likuma pilnveidei un lūgums iniciēt

diskusiju par jauniem tiesiskiem risinājumiem parlamentārās

kontroles darbības efektivizēšanai.

Atzinīgi vērtēju Saeimas deputātu uzsāktās debates par

likumdevēja un izpildvaras savstarpējo sadarbību nolūkā stiprināt

demokrātiskas valsts pārvaldības principus. Parlamentārās

demokrātijas principus tostarp arī esmu plaši analizējis savā

rakstā "Demokrātiskā valsts iekārta, brīvas vēlēšanas un

parlamentārā demokrātija" (sk.: Balodis R. (zin. red.)

Parlamentārā izmeklēšana Latvijas Republikā. 1. Parlaments.

Parlamentārā kontrole. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2016, 25.-62.

lpp.).

Latvijas Republikas Satversmes 26. pantā garantētās

konstitucionālās tiesības uzsākt parlamentāro izmeklēšanu ir

viens no parlamentārās kontroles instrumentiem, un tam ir

jāiekļaujas demokrātiskas tiesiskas valsts sistēmā. Latvijas

Republikas Satversmes 59. pantā nostiprinātais valdības

politiskās atbildības princips Saeimas priekšā ir balstīts uz

līdztiesīgām attiecībām starp parlamentu un valdību.

Satversmes tiesa ir veidojusi noturīgu judikatūru,

pievēršoties varas dalīšanas principa saturam. Šis princips

garantē konstitucionālo orgānu varas līdzsvaru un savstarpēju

kontroli. Tāpēc demokrātiskā tiesiskā valstī varas dalīšanas

princips ne tikai nošķir varas atzarus, bet ietver arī prasību

pēc to savstarpējas sadarbības. Vienlaikus Satversmes tiesa arī

atzinusi, ka valsts varas dalīšanas princips nav saprotams

tādējādi, ka no tā būtu atvasināmas konstitucionālo orgānu

subjektīvas tiesības prasīt sev vēlamu pilnvaru vai tiesību

piešķiršanu.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir parlamenta mazākuma

tiesības, tādēļ vairumā gadījumā to izmanto opozīcija. Taču to

var izmantot arī valdošā koalīcija, vai arī gan koalīcijas, gan

opozīcijas deputāti kopā. Jebkurā gadījumā parlamentārai

izmeklēšanai ir politisks raksturs. Tādēļ arī galaziņojumu

apstiprina parlaments kopumā, bet komisijas locekļi, kas tam

nepiekrīt, var nākt klajā ar savu atsevišķo viedokli.

Neraugoties uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju politisko

raksturu, labi funkcionējoša komisija cenšas ievērot

objektivitāti, t.i., savā procedūrā un it sevišķi praktiskajā

darbā tuvoties juridiskai metodoloģijai, kas veicina

objektivitāti. Uz to principā ir vērsts arī parlamentārās

izmeklēšanas komisiju darba noregulējums, mūsu gadījumā - 2003.

gada 8. maija Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums.

Tomēr praksē labu piemēru nav daudz. Te jāņem vērā, ka vēl

lielākā mērā kā parlamentārās izmeklēšanas komisiju darba

procedūras noregulējums, komisijas darba rezultāta objektivitāti,

ticamību un nozīmi nosaka politiskā kultūra, it sevišķi

parlamentārā kultūra. Neapšaubāmi, te vēl ir kur augt - gan

attiecībā uz formālo parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbības

noregulējama pilnveidošanu, gan uz parlamentārās un vispārējās

politiskās kultūras uzlabošanu.

Tādēļ pozitīvi vērtējami 2015. gada 17. septembra grozījumi

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā, ar kuriem Saeima

pilnveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba procedūru,

cita starpā nosakot, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas

galaziņojumā norādītās institūcijas, kuru kompetencē ir attiecīgo

trūkumu novēršana, vērtē galaziņojumā ietverto informāciju un

lemj par galaziņojumā konstatēto trūkumu novēršanu.

Saeimas deputātu vēstulē iezīmētie problēmjautājumi prasa

plašāku diskusiju. Tie ir saistīti ar likumdevēja darbību kopumā.

Pašam likumdevējam ir vislabāk zināms, kā novērst iespējamos

trūkumus, izvēloties atbilstošākos risinājumus. Tie var būt gan

ieteikumi konkrēta konstitucionālā varas atzara darbības

uzlabošanai, bet tie var būt arī juridiski saistoši lēmumi

(piemēram, likuma grozījumi).

Attiecībā uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbu jāņem

vērā, ka tās lēmumi ir jāpieņem tādā procedūrā, kas piešķir tiem

leģitimitāti, vienlaikus līdzsvarojot Satversmē garantētās

pamatvērtības ar konkrētu tiesību realizāciju. Satversmes tiesa

ir atzinusi, ka saprātīga lēmuma pieņemšanas procedūra ir

vairākuma varas leģitimitātes priekšnoteikums.

Tāpēc iniciatīvai par dialoga uzsākšanu jautājumos par Saeimas

vairākuma un opozīcijas savstarpējo sadarbību un iespējamiem tās

efektīvas īstenošanas mehānismiem ir jānāk no paša likumdevēja

puses.

Es apliecinu savu interesi iesaistīsies šādā dialogā ar

likumdevēju par minētajiem jautājumiem, ja likumdevējs to

vēlētos. Piemērots diskusijas formāts varētu būt Saeimas

organizēta konference vai seminārs, kas varētu tikt veltīts

parlamentārās kontroles mehānisma izvērtēšanai un iespējamai

uzlabošanai, tostarp izskatot jautājumu par parlamentārās

izmeklēšanas komisiju darbības efektivizēšanu, ņemot vērā šo

komisiju īpašo vietu un lomu parlamentārā demokrātijā.

Valsts prezidents Egils Levits