105. pants

Sadarbība migrācijas un patvēruma jomā

1. Puses atkārtoti apstiprina nozīmi, kādu tās piešķir kopīgai

migrācijas plūsmu pārvaldībai starp to teritorijām. Lai

nostiprinātu sadarbību savā starpā, tās izveido visaptverošu

dialogu par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp

nelegālo migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību,

kā arī migrācijas jautājumu iekļaušanu valsts stratēģijās par

migrantu izcelsmes apgabalu ekonomisko un sociālo attīstību.

2. Sadarbības pamatā ir konkrēto vajadzību novērtējums, kas

veikts, Pusēm savstarpēji konsultējoties, un to īsteno saskaņā ar

spēkā esošajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Sadarbība jo

īpaši būs vērsta uz šādiem aspektiem:

a) migrācijas pamatcēloņi;

b) valstu tiesību aktu izstrāde un īstenošana un prakses

iedibināšana attiecībā uz starptautisko aizsardzību, lai ievērotu

1951. gada Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu un

1967. gada protokola, un citu attiecīgu starptautisko

tiesību aktu noteikumus un nodrošinātu "nerepatriēšanas

principa" ievērošanu, vienlaikus atzīstot, ka Irāka vēl nav

1951. gada Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu un 1967.

gada protokola dalībniece, bet ka tā apsver iespēju nākotnē tiem

pievienoties;

c) uzņemšanas noteikumi, uzņemto personu tiesības un statuss,

vienlīdzīga attieksme pret migrantiem, kas likumīgi uzturas citā

valstī, šo personu integrācija, likumīgo migrantu izglītošana un

apmācība, kā arī pasākumi cīņai pret rasismu un ksenofobiju;

d) efektīvas preventīvās politikas izstrāde cīņai pret

nelegālu migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību,

ieskaitot jautājumu par to, kā apkarot kontrabandistu un nelegālo

tirgoņu tīklus un kā aizsargāt šādas tirdzniecības upurus;

e) personu, kas uzturas nelegāli, atpakaļnosūtīšana,

nodrošinot humānus un cilvēka cienīgus apstākļus, tostarp viņu

labprātīgas atgriešanās veicināšana, un šādu personu

atpakaļuzņemšana saskaņā ar 3. punktu;

f) vīzu jomā jautājumos, kas atzīti par savstarpējas intereses

jautājumiem, atbilstīgi spēkā esošajam Šengenas

acquis;

g) robežpārvaldības un kontroles jomā attiecībā uz

jautājumiem, kas saistīti ar organizēšanu, mācībām, paraugpraksi

un citiem operatīviem pasākumiem, kurus īsteno uz vietas, un

vajadzības gadījumā attiecībā uz aprīkojumu, vienlaikus

apzinoties šāda aprīkojuma iespējamu duālu izmantošanu.

3. Sadarbības ietvaros, lai novērstu un kontrolētu nelegālo

imigrāciju, Puses vienojas arī uzņemt atpakaļ savus nelegālos

imigrantus. Tādēļ:

a) Irāka pēc kādas Savienības dalībvalsts pieprasījuma un bez

turpmākām formalitātēm uzņem atpakaļ savus valstspiederīgos, kuri

neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas,

atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem tās teritorijā; un

b) jebkura Savienības dalībvalsts pēc Irākas pieprasījuma un

bez turpmākām formalitātēm uzņem atpakaļ savus valstspiederīgos,

kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas,

atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem tās teritorijā.

4. Lai atļautu ceļot minētajā nolūkā, Savienības dalībvalstis

un Irāka izsniegs saviem valstspiederīgajiem atbilstošus

dokumentus, kuri apstiprina to identitāti. Ja personai, kura

jāuzņem atpakaļ, nav nekādu dokumentu vai citu pierādījumu, kas

apliecina tās valstspiederību, attiecīgās dalībvalsts vai Irākas

kompetentās diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pēc

Irākas vai attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma veic pasākumus,

lai intervētu šo personu nolūkā noteikt tās valstspiederību.

5. Šajā sakarā Puses vienojas pēc jebkuras Puses pieprasījuma,

kā definēts 122. pantā, un iespējami drīz noslēgt nolīgumu

par nelegālās migrācijas novēršanu un kontroli, kas reglamentē

atpakaļuzņemšanas īpašās procedūras un pienākumus un kas, ja abas

Puses to uzskata par vajadzīgu, attiecas arī uz citu valstu

valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanu.

6. Sadarbība šajā jomā notiks, pilnībā ievērojot Pušu

tiesības, saistības un pienākumus, kas izriet no attiecīgajām

starptautiskajām tiesībām un starptautiskajām cilvēktiesībām.