22. pants
VALDĪBU

IESAISTĪŠANA112

Katra valdība apliecina savu apņemšanos ievērot

Kodeksu, parakstot 2003. gada 3. marta Kopenhāgenas

deklarāciju pret dopingu sportā un ratificējot, pieņemot,

apstiprinot UNESCO konvenciju vai pievienojoties šai

konvencijai.

Parakstītāji apzinās, ka jebkura valdības rīcība ir šīs

valdības kompetencē un tai jābūt saskaņā ar saistībām, kas

noteiktas gan starptautiskajos tiesību aktos, gan attiecīgās

valsts normatīvajos aktos. Lai arī valdībām ir saistošas tikai

attiecīgo starptautisko starpvaldību līgumu (jo īpaši UNESCO

konvencijas) prasības, turpmākajos pantos ir norādīts, ko

parakstītāji sagaida no valdībām Kodeksa

īstenošanas atbalstam.

22.1. Katrai valdībai jāveic visas nepieciešamās

darbības un pasākumi, lai izpildītu UNESCO konvencijas

prasības.

22.2. Katrai valdībai jāievieš tiesību akti, noteikumi,

politikas nostādnes vai administratīvā prakse sadarbībai un

informācijas apmaiņai ar antidopinga organizācijām, datu

apmaiņai starp antidopinga organizācijām saskaņā ar

Kodeksu, neierobežotai urīna un asins paraugu

transportēšanai tādā veidā, lai saglabātu to drošību un

integritāti, neierobežotai dopinga kontroles amatpersonu

iebraukšanai visās teritorijās, kur dzīvo vai trenējas

starptautiska līmeņa sportisti vai valsts līmeņa

sportisti, neierobežotai dopinga kontroles amatpersonu

piekļuvei šīm teritorijām, lai veiktu pārbaudes bez

iepriekšējs paziņojuma, un izceļošanai no šīm teritorijām,

ievērojot piemērojamās robežkontroles, imigrācijas un piekļuves

prasības un noteikumus.

22.3. Katrai valdībai jāpieņem noteikumi, tiesību akti

vai politikas nostādnes, lai sodītu tās amatpersonas un

darbiniekus, kuru darbs saistīts ar dopinga kontroli,

sporta rezultātiem vai medicīnisko aprūpi sporta apstākļos,

tostarp ar uzraudzības pilnvaru īstenošanu, un kuri veic

darbības, kas būtu uzskatāmas par antidopinga noteikumu

pārkāpumu, ja attiecīgajai personai būtu piemērojami

Kodeksam atbilstīgi noteikumi.

22.4. Valdībām nevajadzētu atļaut nevienai

personai pildīt ar dopinga kontroli, sporta

rezultātiem vai medicīnisko aprūpi sporta apstākļos saistīta

amata pienākumus, tostarp īstenot uzraudzības pilnvaras, ja šī

persona: i) saskaņā ar Kodeksu izcieš

diskvalifikācijas periodu par antidopinga noteikumu

pārkāpumiem vai ii) kriminālprocesā, disciplinārajā vai

profesionālajā procesā ir apsūdzēta vai atzīta par vainīgu

saistībā ar rīcību, kas būtu antidopinga noteikumu pārkāpums, ja

šai personai būtu piemēroti Kodeksam atbilstīgi

noteikumi, ja uz viņu neattiecas antidopinga organizācijas

pilnvaras un ja diskvalifikācija nav izvērtēta

Kodeksam atbilstīgā rezultātu pārvaldības procesā,

un tādā gadījumā šādai personai noteiktā

diskvalifikācija ir spēkā ne ilgāk kā sešus (6) gadus no

attiecīgā krimināltiesas, profesionālās organizācijas vai

disciplinārlietu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas vai arī

attiecīgā piespriestā kriminālsoda vai noteikto disciplināro vai

profesionālo sankciju darbības laikā.

22.5. Ikvienai valdībai jāatbalsta visu savu valsts

dienestu vai aģentūru sadarbība ar antidopinga

organizācijām, lai laikus apmainītos ar informāciju ar

antidopinga organizācijām, kas būtu noderīga cīņā pret

dopinga lietošanu, ja šāda rīcība nav pretlikumīga.

22.6. Valdībām jāatzīst, ka šķīrējtiesa ir vēlamā

iestāde, kur izšķir ar dopinga lietošanu saistītus strīdus,

ievērojot cilvēktiesības un pamattiesības un piemērojamos valsts

tiesību aktus.

22.7. Ikvienai valdībai, kuras valstī nav savas

valsts antidopinga organizācijas, jāsadarbojas ar savu

valsts olimpisko komiteju, lai izveidotu šādu

organizāciju.

22.8. Ikvienai valdībai jāievēro savas valsts

antidopinga organizācijas vai reģionālās antidopinga

organizācijas, kurai pieder attiecīgā valsts, un ikvienas

WADA akreditētās vai apstiprinātās laboratorijas

autonomija savā valstī un nav jāiejaucas to pieņemtajos lēmumos

un veiktajos pasākumos saistībā ar savu darbību.

22.9. Nevienai valdībai nevajadzētu ierobežot

WADA piekļuvi dopinga paraugiem un dopinga

apkarošanas protokoliem un informācijai, kuru glabā vai pārvalda

kāds no parakstītājiem, parakstītāja locekļiem vai

WADA akreditētām vai apstiprinātām laboratorijām.

22.10. Ja valdība neratificē, nepieņem vai neapstiprina

UNESCO konvenciju vai nepievienojas tai, tā saskaņā ar 20.

panta 1. punkta 11. apakšpunktu, 20. panta 3. punkta 14.

apakšpunktu un 20. punkta 6. punkta 9. apakšpunktu var zaudēt

tiesības iesniegt piedāvājumus sporta pasākumu rīkošanai

un/vai rīkot šos pasākumus, savukārt, ja UNESCO pēc tam konstatē,

ka valdība neievēro UNESCO konvenciju, UNESCO un

WADA var noteikt ievērojamas sekas, par kurām lemj katra

no šīm organizācijām.

CETURTĀ

DAĻA

PIEŅEMŠANA, IEVĒROŠANA, GROZĪŠANA UN

INTERPRETĀCIJA