Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu

153. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Šķīrējtiesas

procedūra (Konstitūcijas 32. pants)

1. Ja strīds starp dalībvalstīm jāizšķir šķīrējtiesā, ikvienai

dalībvalstij rakstiski jāinformē otra puse par strīda būtību un,

nosūtot paziņojumu par šķīrējtiesas procedūras uzsākšanu,

jāinformē par to, ka tā vēlas uzsākt šķīrējtiesas procedūru.

2. Ja strīds ir saistīts ar darbības vai tehniskiem

jautājumiem, ikviena dalībvalsts var lūgt savam izraudzītajam

operatoram rīkoties saskaņā ar turpmākajos punktos aprakstīto

procedūru un piešķirt šādas pilnvaras savam izraudzītajam

operatoram. Konkrēto dalībvalsti informē par tiesvedības gaitu un

rezultātiem. Attiecīgās dalībvalstis vai to izraudzītie operatori

turpmāk tekstā minēti kā "šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās

puses".

3. Šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses ieceļ vienu vai

trīs šķīrējtiesnešus.

4. Ja šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses izvēlas iecelt

trīs šķīrējtiesnešus, tad ikviena puse saskaņā ar 2. punktu

izvēlas dalībvalsti vai izraudzīto operatoru, kas nav tieši

iesaistīts strīdā, lai tas rīkotos kā šķīrējtiesnesis. Ja

vairākas dalībvalstis un/vai izraudzītie operatori iesaistās

kopējā lietā, šo noteikumu izpratnē tās uzskata par vienu

pusi.

5. Ja puses vienojas iecelt trīs šķīrējtiesnešus, trešo

šķīrējtiesnesi puses izvēlas kopīgi un tam nav jābūt kādas

dalībvalsts vai izraudzītā operatora pārstāvim.

6. Ja strīds attiecas uz kādu nolīgumu, šķīrējtiesnešus drīkst

izraudzīties tikai no tām dalībvalstīm, kas ir šā nolīguma

puses.

7. Šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses var vienoties par

viena šķīrējtiesneša kopīgu iecelšanu, kuram nav jābūt kādas

dalībvalsts vai izraudzītā operatora pārstāvim.

8. Ja viena šķīrējtiesas procedūrā iesaistītā puse vai abas

neieceļ šķīrējtiesnesi(šķīrējtiesnešus) trīs mēnešu laikā, kopš

sniegts paziņojums par šķīrējtiesas procedūras uzsākšanu, tad

Starptautiskais birojs nepieciešamības gadījumā pieprasa tai

dalībvalstij, kura nepilda savas saistības, lai tā ieceļ

šķīrējtiesnesi, vai pats automātiski ieceļ šķīrējtiesnesi.

Starptautiskais birojs neiesaistās apspriedēs, ja vien abas puses

to nepieprasa.

9. Šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses var savstarpēji

vienoties par strīda atrisinājumu jebkurā laikā, pirms

šķīrējtiesnesis(šķīrējtiesneši) pasludina spriedumu. Paziņojumu

par prasības atsaukšanu iesniedz Starptautiskajam birojam

rakstiski 10 dienu laikā pēc tam, kad puses panākušas vienošanos.

Ja puses vienojas par izstāšanos no šķīrējtiesas procedūras, tad

šķīrējtiesnesis(šķīrējtiesneši) zaudē savas pilnvaras lemt par šo

jautājumu.

10. Šķīrējtiesneša(-u) pienākums ir pieņemt lēmumu strīda

jautājumā, pamatojoties uz viņiem pieejamajiem faktiem un

pierādījumiem. Visa ar strīdu saistītā informācija ir jāpaziņo

gan abām pusēm, gan šķīrējtiesnesim(šķīrējtiesnešiem).

11. Šķīrējtiesneša(-u) lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu, un

par to jāinformē Starptautiskais birojs un abas puses sešu mēnešu

laikā pēc paziņojuma datuma par šķīrējtiesas procedūras

uzsākšanu.

12. Šķīrējtiesas tiesvedība ir konfidenciāla, un

Starptautiskajam birojam tiek nosūtīts tikai īss strīda un lēmuma

apraksts rakstveidā 10 dienu laikā pēc tam, kad pusēm ir paziņots

lēmums.

13. Šķīrējtiesneša(-u) lēmums ir galīgs un pusēm saistošs, un

to nevar pārsūdzēt.

14. Šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses bez kavēšanās

īsteno šķīrējtiesneša(šķīrējtiesnešu) lēmumu. Ja dalībvalsts ir

piešķīrusi savam izraudzītajam operatoram pilnvaras uzsākt

šķīrējtiesas procedūru un tajā piedalīties, tad attiecīgā

dalībvalsts ir atbildīga par to, lai tās izraudzītais operators

īstenotu šķīrējtiesneša(šķīrējtiesnešu) lēmumu.