1. pants

Mērķis un nepieciešamības pamatojumu, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādiSaistošo noteikumu mērķis ir nodrošināt efektīvu un pārskatāmu pašvaldības nodevas piemērošanas kārtību par reklāmas, reklāmas objektu un priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības teritorijā.Noteikumi izstrādāti, ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12. panta pirmās daļas 7. punktu, kā arī Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumus Nr. 480, kuros noteikta kārtība, kādā pašvaldības var uzlikt nodevas.

Saistošie noteikumi aizstāj Rēzeknes pilsētas domes 2010. gada 16. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 7, jo nepieciešams nodrošināt regulējuma atbilstību aktuālajam tiesiskajam regulējumam, kā arī nodrošināt nodevu ekonomisko pamatotību un samērīgumu.

Nodevas apmērs un aprēķina metodika ir izstrādāta, balstoties uz:

• Administratīvajām izmaksām, kas saistītas ar atļauju izsniegšanu un uzraudzību.

• Salīdzinājumu ar citām Latvijas pašvaldībām, kur tiek izmantoti līdzīgi aprēķina principi un zonas, platības un tematikas koeficienti.

• Reklāmas veida un ietekmes uz pilsētvidi izvērtējumu, piemērojot dažādus koeficientus atkarībā no reklāmas specifikas.

Piemēram, digitālajām reklāmām noteikts augstāks tematikas koeficients (2,0), jo tās biežāk tiek izvietotas pilsētas centrā un tām ir lielāka vizuālā ietekme. Savukārt reklāmas norādēm piemērots zemāks koeficients (0,5), jo tās galvenokārt sniedz informatīvu funkciju un tām nav būtiskas komerciālas ietekmes.

Salīdzinot ar citām valstspilsētām, nodevas apmērs ir konkurētspējīgs un neizceļas ar būtiskām atšķirībām, piemēram:

• Rīgā nodevas bāzes likme ir 1,42 EUR/m2, bet Rēzeknē 1,50 EUR/m2.

• Daugavpilī piemēro zonas koeficientu 1–3, kas ir līdzīgs Rēzeknē noteiktajam intervālam.

Tādējādi jaunā sistēma nodrošina gan pilsētvides sakārtotību, gan samērīgu un pamatotu finansiālo slogu uzņēmējiem.

Reklāmas nodevas aprēķina formulā ir iekļauti divi atsevišķi elementi, kas raksturo reklāmas objekta fiziskos parametrus – reklāmas objekta laukuma koeficients (R) un platības koeficients (P). Reklāmas laukuma un platības koeficientu atdalīšana nodrošina normatīvi pamatotu, ekonomiski samērīgu un pilsētvidei draudzīgu nodevas aprēķina mehānismu.

Reklāmas objekta laukums (R) izsaka faktisko reklāmas virsmas lielumu kvadrātmetros, un tas tiešā veidā ietekmē reklāmas redzamību, izmēru un potenciālo ietekmi uz apkārtējo vidi un sabiedrību. Šis parametrs ļauj aprēķināt nodevas apjomu proporcionāli reklāmas fiziskajai platībai.

Platības koeficients (P) savukārt tiek noteikts kā samazinošs korekcijas koeficients, kas piemērojams atkarībā no reklāmas nesēja kopējā izmēra kategorijas. Šāds diferenciēts pieejas mehānisms nodrošina proporcionālu un taisnīgu nodevas piemērošanu, ņemot vērā reklāmas mērogu un tās radīto ietekmi uz pilsētvidi. Piemēram, lielākiem objektiem tiek piemērots mazāks koeficients, lai nodrošinātu samērīgu nodevas apjomu, savukārt mazākām reklāmām – lielāks.

Šāds nošķīrums novērš pārmērīgas nodevas piemērošanu lielgabarīta, bet mazefektīvām reklāmām, vienlaikus saglabājot pietiekamu diferencēšanu pēc reklāmas efektivitātes un apjoma. Tas ir īpaši būtiski sabalansējot komersantu reklāmas izvietošanas iespējas ar sabiedrības interesēm pilsētvides sakārtotībā un vizuālajā kvalitātē.

Nošķiršana ļauj elastīgi piemērot pašvaldības nodevu dažādiem reklāmas veidiem, tostarp statiskām un digitālām reklāmām, neierobežojot iespēju attīstīt modernas un lielapjoma reklāmas formas, vienlaikus nepadarot tās nesamērīgi dārgas uzņēmējiem.

Ņemot vērā, ka Pašvaldības nodeva par reklāmas izvietošanu Pašvaldības administratīvajā teritorijā pēc būtības attiecas uz reklāmas izvietošanas faktu (t. i., uz reklāmas kā informācijas sniegšanas darbību), nevis uz telpiskās vai fiziskās publiskās infrastruktūras – piemēram, pašvaldības zemes – lietošanu, "Zn" koeficients nav papildu maksājums, bet gan diferencējošs korekcijas faktors reklāmas nodevas aprēķinā, kas atspoguļo to, ka reklāmas objekts fiziski aizņem pašvaldībai piederošu vai tās valdījumā esošu publisku zemi. Atšķirībā no nodevas par informācijas izvietošanu, "Zn" koeficients kalpo kā rīks, lai diferencētu izmaksas par faktiskās zemes infrastruktūras lietošanu, kas var būtiski ietekmēt pašvaldības teritorijas izmantošanas intensitāti, noslodzi, pilsētvides kvalitāti un uzturēšanas izmaksas. "Zn" koeficients nav analogs nomas maksai un nenodibina nomas attiecības, tāpēc tā piemērošana nepieprasa nomas līguma noslēgšanu. Šāds risinājums ir atzīstams par tiesiski samērīgu un administratīvi efektīvu, jo nodrošina pašvaldībai iespēju kompensēt publiskās infrastruktūras izmantošanu, neuzliekot papildu slogu reklāmas izvietotājiem formālu līgumu slēgšanas veidā. Praksē reklāmas objekti tiek izvietoti uz publiskās zemes arī ārpus publisko tiesību nomas procedūrām, piemēram, īslaicīgu pasākumu vai informatīvu norāžu gadījumos. "Zn" koeficients ļauj piemērot vienotu, caurskatāmu un ekonomiski pamatotu pieeju nodevas aprēķinā, neizslēdzot vienlaikus iespēju atsevišķos gadījumos slēgt nomas līgumus, ja tas ir nepieciešams. Turklāt saistošajos noteikumos ir paredzēts mehānisms, lai izvairītos no dubultas maksas piemērošanas, proti, 9. punktā skaidri noteikts, ka, ja ir noslēgts zemes nomas līgums, koeficients "Zn" netiek piemērots (piemēro koeficientu "1"). Tas novērš pārmērīgu slogu komersantiem un nodrošina tiesību normu samērīgu piemērošanu.