1. pants
paredz, ka viens no mūsu valsts iekārtas virsprincipiem

ir demokrātijas virsprincips. Tas visos gadījumos nodrošināms arī

pašvaldību darbā. Atbilstoši šā principa prasībām jāveido tāda

pašvaldību iekārta, kas vairotu, nevis mazinātu demokrātiskās

līdzdalības iespējas, un kas stiprinātu demokrātiskos procesus,

nevis sekmētu pašvaldību elites attālināšanos vai pat noslēgšanos

no iedzīvotāju viedokļiem un interesēm.

Primāri demokrātiskā līdzdalība demokrātijas virsprincipa

ietvaros ir tieši Latvijas pilsoņu kopuma tiesības un atbildība.

Tieši Latvijas pilsoņu politiskā darbība īsteno Satversmi un

uztur demokrātisko valsts iekārtu kā nacionālā, tā arī pašvaldību

līmenī. To tieši paredz Satversmes 101. pants, kurš ir

saistošs likumdevējam, lemjot arī par iedzīvotāju padomēs

ievēlamo personu loku.

Lai arī vietējās kopienas veido personas ar dažādu valstisko

piederību, tomēr vērā ņemams fakts, ka pārstāvniecība iedzīvotāju

padomē ir politiskās darbības forma, kas tieši īsteno Satversmes

101. pantu. Vēršu uzmanību, ka Likums jau paredz arī cita

veida sabiedrības līdzdalības mehānismus visu iedzīvotāju

iesaistei (piemēram, Likuma 53. pants par konsultatīvo

padomju un komisiju veidošanu).

Vēlos atgādināt, ka Satversmes 101. pants noteic, ka

"ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā

veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt

valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi

un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā.

Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas

Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties

pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu

valoda".

Atbilstoši Satversmes 101. pantam arī Likuma

58. pantā likumdevējs var paredzēt tiesības darboties

demokrātiski ievēlētās iedzīvotāju padomēs tikai Latvijas

pilsoņiem un tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kas pastāvīgi

uzturas Latvijā. Tikai šīm personu grupām ir konstitucionālas

tiesības piedalīties pašvaldību darbībā politiskā vēlēšanu

procesā, vēlot pašvaldības vai tiekot ievēlētiem politiskam

darbam pašvaldībā. Arī attiecībā uz iedzīvotāju padomju darbību

būtu nodrošināms tas pats princips: tikai Latvijas pilsoņi un

Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas

Latvijā, ir tiesīgi tikt ievēlēti iedzīvotāju padomē.

No Likuma izstrādes materiāliem konstatēju, ka vēl Likuma

otrā lasījuma redakcijā bija iekļauts adekvāts un loģisks

regulējums, kas paredzēja, ka par iedzīvotāju padomes locekli var

būt fiziskā persona, kura ir: 1) sasniegusi 16 gadu vecumu; 2)

Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis un ir reģistrēta Fizisko

personu reģistrā (sk. 2022. gada 5. maijā Saeimas

sēdē atbalstītā Pašvaldību likumprojekta 59. panta

redakciju).

Pirms Likuma izskatīšanas trešajā lasījumā Valsts

pārvaldes un pašvaldības komisija, reaģējot uz atsevišķu Saeimas

deputātu iesniegtiem priekšlikumiem, izstrādāja savu redakciju,

kas paredzēja, ka par iedzīvotāju padomes locekli var būt fiziskā

persona, kura ir sasniegusi 16 gadu vecumu un ir reģistrēta

Fizisko personu reģistrā (sk. 13. Saeimas Valsts

pārvaldes un pašvaldības komisijas 2022. gada

14. jūnija sēdes protokolu Nr. 271).

Tātad tieši pirms trešā lasījuma tika būtiski paplašināts to

personu loks, kuras ir tiesīgas būt par iedzīvotāju padomes

locekļiem. Šāds paplašinājums ne vien nav pietiekami rūpīgi

izdiskutēts un pamatots, bet arī ir nesaderīgs ar Satversmē

precīzi noteikto personu loku, kuras ir tiesīgas piedalīties

pašvaldību darbā un pašvaldību vēlēšanās.

Iedzīvotāju padomju locekļu vēlēšanas nodrošina ievēlēto

personu demokrātisko leģitimāciju politiski pārstāvēt attiecīgās

vietējās kopienas intereses un politiski izlemt lokālas nozīmes

jautājumus, kuros iedzīvotāju padomei būtu lemšanas tiesības

(sk. iepriekš V punktu). Līdz ar to šajos gadījumos

iedzīvotāju padome darbojas kā savu vēlētāju interešu

demokrātiska pārstāvniecības institūcija, un tās demokrātiskai

leģitimācijai jānotiek atbilstoši Satversmes 101. panta

prasībām. Tādēļ iedzīvotāju padome ir precīzi un juridiski

korekti nošķirama no konsultatīvajām padomēm un komisijām, kurās

nav tik būtisks pienācīgs demokrātiskās leģitimācijas

moments.

Uzskatu, ka Likuma 58. panta otrajā daļā iekļautais

regulējums nedz sekmēs pašvaldību darbības efektivitāti, nedz arī

veicinās personu vēlmi patiesi integrēties vietējās kopienās,

apgūstot valsts valodu, iesaistoties vietējās kopienas

sabiedriski politiskajās aktivitātēs un kļūstot par Latvijas

pilsoņiem.

Šāds risinājums ir pretējs ilgstošā laikā uzturētai

konsekventai Latvijas politikai attiecībā uz politisko līdzdalību

pašvaldību darbā.

Tādēļ aicinu Likuma 58. panta otro daļu saskaņot ar

Satversmes 101. panta prasībām, un nodrošināt, ka

iedzīvotāju padomēs var tikt ievēlēti tikai Latvijas pilsoņi

un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas

Latvijā.

VIII

Tāpat Likumā nav iekļauts regulējums par to personu loku,

kuras ir tiesīgas piedalīties iedzīvotāju padomes vēlēšanās un

tieši ievēlēt iedzīvotāju padomju locekļus.

Likuma 58. panta ceturtās daļas 4. punkts noteic, ka dome

izdod iedzīvotāju padomes nolikumu - saistošos noteikumus, kuros

nosaka padomes izveidošanas un darbības nosacījumus, tostarp

padomes locekļu ievēlēšanas kārtību, paredzot iespēju

iedzīvotājiem tieši balsot par padomes locekļu kandidātiem. Tomēr

šāds risinājums nav pietiekams, jo minētajā kārtībā nevar regulēt

jautājumu par to personu loku, kuras var piedalīties balsojumā

par iedzīvotāju padomes kandidātiem. Vēlētāju loka noteikšana nav

jautājums par iedzīvotāju padomes locekļu ievēlēšanas kārtību, un

pašvaldības pašas par to nevar lemt saistošajos noteikumos, jo

tas būtu ārpus Likuma pilnvarojuma.

Iedzīvotāju padomju vēlētāju loks pašam likumdevējam precīzi

jānosaka Likumā, lai tas būtu vienāds visās Latvijas pašvaldībās.

Ja likumdevējs Likuma 58. panta otrajā daļā pats nosaka

prasības tiem, kuri pretendētu uz ievēlēšanu iedzīvotāju padomēs,

likumā jābūt noteiktam arī to personu lokam, kas tiesīgi ievēlēt

šīs iedzīvotāju padomes pašvaldībās.

Likums būtu precizējams ar konkrētu norādi par to personu

loku, kuras drīkst balsot par iedzīvotāju padomes kandidātiem.

Arī šajā gadījumā likumdevējam ir saistošas Satversmes

101. panta prasības, un tam vajadzētu precīzi noteikt, ka

iedzīvotāju padomes var ievēlēt tikai attiecīgajai vietējai

kopienai piederīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības

pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ir jānodrošina sakritība

starp to personu loku, kurš ir tiesīgs tikt ievēlēts iedzīvotāju

padomē, un to personu loku, kurš ir tiesīgs šo padomi

ievēlēt.

Tātad Likuma 58. pantā līdzās jautājumam par prasībām par

iedzīvotāju padomē ievēlamiem locekļiem jābūt ietvertam arī

regulējumam par to, ka tikai Latvijas pilsoņi un Eiropas

Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, var vēlēt

iedzīvotāju padomes.

IX

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Satversmes 71.

pantu, prasu Pašvaldību likuma (13. Saeimas likumprojekts Nr.

976/Lp13) otrreizēju caurlūkošanu.

Uzsveru, ka Likumā obligāti saglabājams tajā ietvertais

regulējums par iedzīvotāju padomēm.

Taču tas atsevišķos punktos precizējams, ņemot vērā manus

turpmāk minētos apsvērumus.

Pirmkārt, lūdzu Saeimu

saskaņot Likuma 58. panta otrās daļas regulējumu ar Satversmes

101. pantu, precizējot, ka tikai Latvijas pilsoņi un Eiropas

Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, var tikt

ievēlēti par iedzīvotāju padomes locekļiem.

Otrkārt, aicinu Saeimu Likuma

58. pantā iekļaut regulējumu, skaidri nosakot, ka tikai

Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi

uzturas Latvijā, ir tiesīgi tieši balsot par iedzīvotāju padomes

locekļu kandidātiem.

Treškārt, ierosinu papildināt

Likuma 58. pantu ar regulējumu, likumdevējam pašam nosakot

iedzīvotāju padomes kompetences kodolu, un Likuma 59. pantā

iekļaut iedzīvotāju padomes tiesības lemt par līdzdalības budžeta

izlietojumu.

Papildus tam aicinu apsvērt, vai nebūtu lietderīgi Likumā

precizēt arī attiecīgās institūcijas nosaukumu. Šobrīd Likumā

lietotais institūcijas nosaukums "iedzīvotāju padome"

lielā mērā to tuvina pašvaldībās ierastajām dažādām konsultatīvām

padomēm un komisijām, kuras nodrošina sabiedrības līdzdalību un

iedzīvotāju uzklausīšanu. Iespējams, tieši šis apstāklis ir

ietekmējis iedzīvotāju padomē ievēlamo personu loka noteikšanu

Likumā, kā arī svarīgā jautājuma par vēlētāju loka atstāšanu

ārpus Likuma regulējuma. Lai Likuma piemērošanā pēc tā spēkā

stāšanās izvairītos no turpmākiem pārpratumiem un nepareizas

interpretācijas, vietējās kopienas pārstāvniecības nosaukums būtu

precizējams. Tādēļ es aicinu Likumā un tā piemērošanā turpmāk šīs

institūcijas nosaukumu "iedzīvotāju padome" aizstāt ar

saturiski precīzāku un atbilstošāku nosaukumu - "vietējo

kopienu padome".

Valsts prezidents Egils Levits