4. pants

Latvijas iedzīvotājiem ir pretēji viedokļi par objektu

nozīmi, rezultātā daļa Latvijas sabiedrības ir agresīvi un

naidīgi noskaņota sakarā ar objektu demontāžu;

5. sociālajos tīklos tiek izplatīti aicinājumi veikt

likumpārkāpumus objektos;

6. pastāv augsta varbūtība sabiedriskās drošības, mantas,

veselības un dzīvības apdraudējumam objektos, kā arī pastāv

būtiski riski drošai un netraucētai objektu demontāžai;

7. lai mazinātu riskus sabiedriskās drošības interesēm un

novērstu likumpārkāpumus, nepieciešams samazināt personu fizisko

klātbūtni objektos, tos slēdzot.

Valsts policija ir valsts pārvaldes iestāde, kuras funkcija ir

aizsargāt personu un sabiedrības drošību, novēršot un nepieļaujot

tās apdraudējumu.

Saskaņā ar likuma "Par policiju" 3. panta pirmajā

daļā noteikto, policijas uzdevums ir garantēt personu un

sabiedrības drošību, novērst noziedzīgus nodarījumus un citus

likumpārkāpumus.

Atbilstoši likuma "Par policiju" 10. panta pirmās

daļas 1., 4. un 6. punktam saskaņā ar policijas uzdevumiem

policijas darbinieka pamatpienākumos atbilstoši dienesta

kompetencei ir nodrošināt kārtību uz ceļiem, ielās, laukumos,

parkos, [..] un citās publiskās vietās, lai garantētu personu un

sabiedrības drošību; veikt [..] citus likumā noteiktos pasākumus,

lai atklātu, pārtrauktu un novērstu noziedzīgus nodarījumus [..];

novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus [..].

Likuma "Par policiju" 12. panta pirmās daļas 15.

punkts paredz policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos

pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, tiesības uz laiku

ierobežot vai pārtraukt transporta vai gājēju kustību ielās un uz

ceļiem, kā arī personu iekļūšanu atsevišķās vietās vai objektos

un izkļūšanu no tiem, ja to prasa sabiedrības drošības, personu

dzīvības, veselības un mantas aizsardzības intereses.

Izdodamā lēmuma adresāts ir individuāli nenoteiktu personu

loks. Tādējādi citu personas viedokļa un argumentu noskaidrošana

lēmuma izdošanas procesā nav iespējama un nav adekvāta. Lēmuma

izdošana ir steidzama un ir sabiedrības drošības, personu

dzīvības, veselības un mantas aizsardzības interesēs.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62. panta otrās daļas

1. un 3. punktu citu personas viedokļa un argumentu noskaidrošana

nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un

jebkura kavēšanās tieši apdraud sabiedrisko drošību un kārtību,

vidi, personas dzīvību, veselību vai mantu, turklāt no gadījuma

būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama

vai nav adekvāta.

Lēmums par teritorijas slēgšanu:

1. ir nepieciešams, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi -

ar ātru un efektīvu mehānismu tūlītēji novērst sabiedrības

drošības, personu dzīvības, veselības un mantas aizsardzības

apdraudējumu, kas rada vai ar lielu ticamību var radīt būtisku

kaitējumu sabiedrības drošības interesēm, un nepieļaut iespējamas

provokācijas un saasinājumus, kā arī maksimāli novērst

likumpārkāpumus;

2. ir piemērots attiecīgā mērķa sasniegšanai, jo tūlītēji

novērš likumpārkāpumus un līdz minimumam samazina drošības un

kārtības apdraudējuma riskus;

3. ir nepieciešams, jo šo mērķi nav iespējams sasniegt ar

citiem mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;

4. ņemot vērā kopējo drošības situāciju, kā arī Latvijas

Republikas Satversmē noteikto, ka valsts aizsargā cilvēku

dzīvību, veselību un īpašumu, ir atbilstīgs un samērīgs, jo

sabiedrības (liela personu kopuma) dzīvības, veselības un īpašumu

saglabāšanai konkrētajos apstākļos ir dodama priekšroka,

salīdzinājumā ar personas tiesībām uzturēties objektos.

Objektu pastāvēšana ir raisījusi pretēju viedokļu sadursmi

Latvijas iedzīvotāju vidū, jo atspoguļo atšķirīgo pagātnes

izpratni jeb pretēju vēstures interpretāciju, piemēram, Krievijas

plašsaziņas līdzekļu ietekmē dzīvojošā Latvijas sabiedrības daļa

tos uztver kā simbolu Padomju Savienības uzvarai Otrajā pasaules

karā, savukārt cita Latvijas sabiedrības daļa tos uztver kā

padomju okupācijas simbolu, kas atgādina par padomju totalitārā

režīma noziegumiem.

Rezumējot, šobrīd attiecībā uz objektiem un to demontāžu

sabiedrībā valda paaugstināta spriedze un ir iespējamas

provokācijas un saasinājumi, pie tam, lēmums par teritorijas

slēgšanu ir vērsts uz vietu un rīcību (demontāžu), kas

neviennozīmīgi tiek vērtēta sabiedrībā, vietu un rīcību, kas

raisa pastiprinātu emocionālu spriedzi sabiedrībā, kas savukārt

var novest pie sabiedriskās drošības turpmāka apdraudējuma

konkrētajā vietā, līdz ar to lēmuma pieņemšana ir pamatojama ar

sabiedrības spriedzes mazināšanas nepieciešamību, un likuma

"Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu

eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas

teritorijā" 5. panta piektajā daļā noteikto.

Pamatojoties uz iepriekš konstatēto, kā arī saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 5. pantu, 63. panta

pirmās daļas 2. punktu, Valsts policija

NOLĒMA:

1. no 2022. gada 30. oktobra plkst. 22:00 līdz 2022. gada 31.

oktobra plkst. 9.00 pārtraukt personu iekļūšanu Daugavpils

valstspilsētā, 18. novembra ielā (piemineklis Sarkanās armijas

360. strēlnieku divīzijas karavīriem) un Slavas skvērā Tautas

ielā (piemineklis padomju armijas karavīriem) un tām pieguļošajās

teritorijās no Jelgavas ielas līdz Grodņas ielai, Daugavpils

valstspilsētā;

2. no 2022. gada 30. oktobra plkst. 22:00 līdz 2022. gada 31.

oktobra plkst. 9.00 aizliegt transportlīdzekļu apstāšanos un

stāvēšanu Tautas ielā, Daugavpils valstspilsētā, no Grodņas ielas

līdz Jelgavas ielai, un Grodņas ielā, Daugavpils valstspilsētā no

18. novembra ielas līdz Tautas ielai, kā arī Jelgavas ielā,

Daugavpils valstspilsētā no Tautas ielas līdz 18. novembra

ielai;

3. no 2022. gada 30. oktobra plkst. 22:00 līdz 2022. gada 31.

oktobra plkst. 9.00 pārtraukt personu iekļūšanu Daugavpils

valstspilsētā, 18. novembra ielā, pretim Komunālajiem kapiem

(pieminekis padomju armijas karavīriem, pieminekļa Sarkanās

armijas 360. strēlnieku divīzijas karavīriem ansambļa

teritorijā), un tai pieguļošajā teritorijā no Vasarnīcu ielas

līdz Brāļu kapiem, Daugavpils valstspilsētā;

4. no 2022. gada 30. oktobra plkst. 22:00 līdz 2022. gada 31.

oktobra plkst. 9.00 aizliegt transportlīdzekļu apstāšanos un

stāvēšanu 18. novembra ielā, Daugavpils valstspilsētā, no

Vasarnīcu ielas līdz tramvaju pieturai "Brāļu kapi"

virzienā uz Centrālajiem kapiem;

5. šis lēmums nav attiecināms uz gadījumiem, kad iekļūšana

objektos, transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ir saistīta

ar objektu apsaimniekošanu, demontāžu, uzraudzību, valsts

aizsardzību, personu glābšanu un meklēšanu, ugunsdzēsības un

glābšanas darbu veikšanu vai sabiedriskās kārtības un drošības

nodrošināšanu;

6. šo lēmumu paziņot publiski, t.sk., Valsts policijas sociālo

tīklu kontos un Valsts policijas tīmekļa vietnē;

7. šo lēmumu nosūtīt: Neatliekamās medicīniskās palīdzības

dienestam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam,

Daugavpils pilsētas pašvaldības policijai, AS "Gaso",

Daugavpils valstspilsētas domei, AS "Daugavpils

satiksme", oficiālajam izdevumam "Latvijas

Vēstnesis".

Ņemot vērā, ka jebkura kavēšanās tieši apdraud sabiedrisko

drošību, sabiedrisko kārtību, personas veselību un dzīvību, šis

lēmums izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu

lēmums stājas spēkā nekavējoties.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmajai

daļai, 77. panta pirmajai daļai un 79. panta pirmajai daļai šo

lēmumu var apstrīdēt Iekšlietu ministrijā (Čiekurkalna 1. līnijā

1 k-2, Rīgā, LV-1026) viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā

stāšanās dienas, iesniedzot rakstveida iesniegumu Valsts policijā

(Čiekurkalna 1. līnijā 1 k-4, Rīgā, LV-1026).

Valsts policijas priekšnieks A.

Ruks