2004. pants

(8,4 %) līdz 2011. gadam iesaiste mūžizglītībā saruka par

3,4 procentpunktiem. 2012.gadā pieaugušo dalība izglītības

procesā palielinājās, sasniedzot 6,9 %, savukārt jau 2014.gadā

šis rādītājs saruka līdz 5,5 % (rādītājs tikai nedaudz pārsniedz

tā zemāko līmeni - 5,1%, līdz kuram tas bija noslīdējis

2011.gadā). Tas skaidrojams ar Saskaņā ar Pieaugušo izglītības

apsekojuma datiem, 2011.gadā iedzīvotāji, kuri vēlējās

piedalīties izglītības aktivitātēs, kā kavējošus minēja šādu

faktorus: pārāk lielas izmaksas - 53,3% nevarēja tās atļauties,

35,0% nevarēja savienot mācības ar darbu un 30,8% ģimenes

apstākļus.

Kopumā Latvija atpaliek par 5,2 % no Eiropas vidējā rādītāja

vērtības (10,7 %)2, tādējādi apgrūtinot "ET

2020" noteiktā kopējā mērķa - 15% pieaugušo iedzīvotāju

iesaistīti izglītības pasākumos līdz 2020.gadam -

sasniegšanu.

Eiropas Savienības Padome 2009.gadā pieņēma stratēģisku

sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības jomā (ET 2020). Tā

ir cieši saistīta ar stratēģijā "Eiropa 2020"

noteiktajiem mērķiem, un tajā ir noteikti Eiropas sadarbības

mērķi un organizācija izglītības jomā līdz 2020.gadam. Četri

stratēģiskie uzdevumi, par kuriem tika panākta vienošanās, ir

šādi:

• īstenot mūžizglītības stratēģijas un izvērst mobilitāti;

• uzlabot izglītības sistēmu kvalitāti un efektivitāti;

• dot iespēju visiem pilsoņiem iegūt pamatprasmes un

kompetences, veicināt sociālo kohēziju un aktīvu pilsonību;

• sekmēt radošumu, inovāciju un uzņēmējdarbību.

ES Padomes Rezolūcija par atjaunotu Eiropas izglītības

programmu pieaugušajiem (2011/C 372/01) atzīst, ka pieaugušajiem

ir nepieciešams pastāvīgi uzlabot savas personīgās un

profesionālās prasmes un zināšanas, lai risinātu ekonomiskās

krīzes īstermiņa un ilgtermiņa sekas. Ņemot vērā pašreizējo

nestabilitāti darba tirgū un nepieciešamību mazināt sociālās

atstumtības risku, tas jo īpaši attiecas uz darbiniekiem ar zemu

prasmju un kvalifikācijas līmeni. Neskatoties uz to, visi

pieaugušie - arī tie, kuriem ir augsta kvalifikācija, - var daudz

iegūt no mūžizglītības.

Eiropas Padomes dokumentā "Pamatprasmes mūžizglītībā -

Eiropas standartu ietvars" (Key competences for Lifelong

Learning - European Reference Framework) norādītas

visām iedzīvotāju grupām nepieciešamās astoņas pamatprasmes,

aptverot gan agrā bērnībā apgūstamās izglītības formas, gan

vispārējo, profesionālo un augstāko izglītību, gan arī

mūžmācīšanos: