4. pants

Valsts budžeta finansētām institūcijām

pamatnostādņu īstenošanu 2011.gadā un turpmākajos gados

nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ministru prezidents

V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

(Ministru kabineta

2011.gada 20.aprīļa

rīkojums Nr.169)

Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādņu

2011.-2017.gadam kopsavilkums

Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes

2011.-2017.gadam (turpmāk - pamatnostādnes) ir viens no Latvijas

ilgtspējīgas attīstības stratēģijas "Latvija 2030"

īstenošanas soļiem - starpnozaru politikas dokuments, kas jāņem

vērā, gatavojot piekrastes pašvaldību teritorijas attīstības

plānošanas dokumentus, kā arī ar piekrastes attīstību saistīto

nozaru politikas un valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas

dokumentus (saskaņā ar Attīstības plānošanas likumu hierarhiski

augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments ir

Nacionālais attīstības plāns), kas tiks aktualizēti vai

izstrādāti pēc pamatnostādņu apstiprināšanas.

Pamatnostādnēs ir identificētas problēmas, kas esošajās

nozaru politikās netiek risinātas vai arī tiek risinātas

nepietiekami, kā arī izvirzīts piekrastes telpiskās attīstības

politikas mērķis un apakšmērķi, noteikti politikas principi,

galvenie rīcības virzieni, politikas ieviešanas instrumenti un

uzdevumi, kas pamatnostādņu īstenošanas laikā ir jāveic

vienlaikus ar nozaru politikās un pašvaldību attīstības

plānošanas dokumentos noteiktajiem pasākumiem.

Latvijas 496 kilometrus garā Baltijas jūras piekraste ar

lielām un mazām ostām un Baltijas jūras reģionā garākajām smilšu

pludmalēm ir būtisks valsts tēla komponents un nozīmīgs

attīstības resurss, kas daudzu gadsimtu garumā ir pozitīvi

ietekmējis Latvijas attīstību un starptautisko atpazīstamību.

Pēdējo 20 gadu laikā piekrastes izmantošana un tās loma

Latvijas tautsaimniecībā ir mainījusies. Pēc valstiskās

neatkarības atjaunošanas 1991.gadā lielākajā piekrastes daļā tika

atcelts PSRS pierobežas statuss, kas piekrastes izmantošanu

ierobežoja gandrīz 50 gadu. Līdz ar zivju krājumu izsīkšanu un to

pārvaldības orientēšanu uz zivju resursu atjaunošanu samazinājās

zvejas aktivitāte. Vienlaikus tika veikti pasākumi ostu (it īpaši

mazo) darbības aktivizēšanai un pieauga interese par piekrastes

izmantošanu tūrismā, atpūtā un sportā. Līdz ar zemes īpašumu

atgūšanu aktivizējās būvniecība, kas ir jāsaskaņo ar vides

aizsardzības prasībām. Turklāt piekrastes izmantošanu ilgtermiņā

ietekmē pieaugošās klimata pārmaiņas - jūras līmeņa celšanās un

krasta noskalošanās. Līdz ar to pašlaik piekrastes izmantošanā

veidojas interešu konflikti, kas bieži pārsniedz atsevišķu

pašvaldību un nozaru kompetenci, bet valsts politika piekrastes

attīstībai nav noteikta. Tāpēc pamatnostādnes nosaka,

ka:

1) piekrastes nozīmīgākā vērtība un attīstības

resurss ir vienotais piekrastes dabas un kultūras

mantojums;

2) piekrastes izmantošanas pamatprincips ir ilgtspējīga

attīstība;

3) piekrastes telpiskās attīstības politikas mērķis

- ekonomiski aktīva, daudzfunkcionāla telpa, kurā klimata

pārmaiņu ietekme tiek mazināta ar kvalitatīvas infrastruktūras

izveidi un tiek īstenota laba pārvaldība.

Lai sasniegtu noteikto mērķi, tiek izvirzīti divi

apakšmērķi un noteikti divi rīcības virzieni (tabula).

Prioritārais uzdevums piekrastes ilgtspējīgas attīstības

nodrošināšanai ir piekrastes infrastruktūras attīstīšana,

ievērojot ilgtermiņa prognozes par klimata pārmaiņu ietekmi un

ainaviskās vērtības.

Nr.p.k.

Apakšmērķis

Rīcības

virziens

Galvenie

uzdevumi

1.

Kvalitatīva piekrastes infrastruktūra, kas veicina

ekonomisko aktivitāti un mazina klimata pārmaiņu ietekmi uz

piekrastes pieejamību un kvalitāti

Kvalitatīvas piekrastes infrastruktūras

izveidošana

1.1. Ņemot vērā ilgtermiņa prognozi par

klimata pārmaiņu ietekmi piekrastē un piekrastes ainaviskās

vērtības, sadarbībā ar piekrastes pašvaldībām noteikt (valsts

līmenī) vietas, kur jāattīsta piekrastes

infrastruktūra

1.2. Uzsākt piekrastes infrastruktūras

attīstības projektu īstenošanu valsts līmenī noteiktajās

vietās

2.

Izveidoti jauni piekrastes telpiskās attīstības

politikas īstenošanas instrumenti, kas uzlabo sadarbību un

sabiedrības līdzdalību piekrastes attīstības plānošanā un

nodrošina efektīvu līdzekļu izmantošanu, kā arī ir

nodrošināts piekrastes attīstībai nepieciešamais normatīvais

regulējums

Pārvaldības uzlabošana

2.1. Izveidot jaunus piekrastes telpiskās

attīstības politikas īstenošanas instrumentus, lai uzlabotu

sadarbību starp valsts institūcijām, pašvaldībām un

sabiedrību piekrastes attīstības plānošanā un projektu

īstenošanā un racionalizētu finanšu resursu izmantošanu, kā

arī veicinātu jaunu piekrastes tūrisma produktu veidošanu

un popularizēšanu:

2.1.1. izveidot piekrastes sadarbības un

koordinācijas grupu;

2.1.2. noteikt atbalsta pasākumus piekrastes

infrastruktūras attīstībai un mērķteritoriju, kurā tie tiks

īstenoti;

2.1.3. noteikt valsts pārvaldes institūciju un

pašvaldību kompetenci jūras telpiskajā

plānošanā;

2.1.4. noteikt, ka piekraste ir viens no

konkurētspējīgākajiem Latvijas tūrisma

resursiem;

2.1.5. izveidot internetā informācijas vietni un

interaktīvu diskusiju forumu par piekrasti

2.2. Nodrošināt piekrastes attīstībai nepieciešamo

normatīvo regulējumu par:

2.2.1. zemes īpašumtiesībām piekrastes

joslā;

2.2.2. īpašnieku kompetenci piekrastes joslas

apsaimniekošanā un zemes degradācijas, tai skaitā krastu

erozijas ierobežošanā;

2.2.3. privātās zemes izmantošanu sabiedrības

vajadzībām publiskās infrastruktūras veidošanai;

2.2.4. kūrortu statusu un attīstību;

2.2.5. zemūdens kultūras mantojuma

objektiem

Īstenojot pamatnostādnes, tiks uzsākta piekrastes

infrastruktūras attīstīšana, racionāli un koordinēti izmantojot

valsts un pašvaldību un ārvalstu finanšu palīdzības instrumentus,

kā arī uzlabota piekrastes pārvaldība, izveidojot koordinācijas

grupu, nosakot atbalsta pasākumus piekrastes ilgtspējīgai

attīstībai un mērķteritoriju, kurā tos īstenos, kā arī nodrošinot

piekrastes ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamo normatīvo

regulējumu.

Pēc minēto pasākumu īstenošanas piekrastē tiks mazināta

klimata pārmaiņu ietekme, uzlabota piekļuve piekrastes vērtībām,

mazinot kāpu izbraukāšanu un izbradāšanu, veicināta saimnieciskā

darbība un pakalpojumu sniegšana tūrisma jomā Latvijas

iedzīvotājiem un viesiem.

Valsts budžeta finansētās institūcijas pamatnostādnes

īsteno no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Vietējās

pašvaldības pamatnostādnes īsteno no vietējo pašvaldību budžeta

līdzekļiem. Pamatnostādņu īstenošanai var tikt piesaistīti

ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

(turpmāk - ministrija) ir atbildīga par pamatnostādņu īstenošanu.

Ministrija sagatavo un iesniedz noteiktā kārtībā Ministru

kabinetā:

1) līdz 2014.gada 1.jūnijam - informatīvo ziņojumu

par pamatnostādņu īstenošanas gaitu 2011.-2013.gadā un, ja

nepieciešams, priekšlikumus pamatnostādņu

aktualizēšanai;

2) līdz 2018.gada 1.jūnijam - pamatnostādņu īstenošanas

ex-post novērtējumu, kā arī priekšlikumus rīcībai pēc

pamatnostādņu darbības laika beigām.

Pārskati par pamatnostādnēs noteikto politikas

ieviešanas instrumentu, rīcības plānojumā noteikto pasākumu

īstenošanu 2011.-2013.gadā un pamatnostādņu īstenošanu kopumā, kā

arī priekšlikumi pamatnostādņu aktualizēšanai un rīcībai pēc

pamatnostādņu darbības laika beigām tiek sagatavoti sadarbībā ar

pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām un piekrastes

pašvaldībām.

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis