16. pants
Operatoru sadarbība

(1) Šā likuma 14. un 15.pantā minētajos gadījumos operators var noslēgt vienošanos ar citu operatoru, kuram atļauts emitēt attiecīgā veida piesārņojumu, par pasākumiem, kas veicami, lai samazinātu kopējās attiecīgā veida emisijas, un informē par to Valsts vides dienestu.

(2) Ja operatoru vienošanās paredz, ka kopējās attiecīgā veida emisijas, ko izraisa piesārņojošas darbības, uz kurām attiecas vienošanās, būs zemākas nekā pirms vienošanās noslēgšanas, un ja atbilstoši šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem ir ievērotas citas piesārņojuma samazināšanas prasības, Valsts vides dienests šo vienošanos akceptē.

(3) Operatori, kas ir paredzējuši veikt piesārņojošas darbības, uz kurām attiecas vienošanās, iesniedz iesniegumu atļaujas saņemšanai, un Valsts vides dienests izsniedz atļauju atbilstoši emisiju apjoma samazinājumam, kuru paredz vienošanās.

19

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2005., 10.12.2009. un 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2018.)

16.1 pants. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju uzskaite valsts līmenī

(1) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", sadarbojoties ar attiecīgajām nozaru ministrijām, institūcijām un komersantiem, veic valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisijas aprēķinu un prognožu izstrādi, kā arī emisiju ziņojumu sagatavošanu.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisijas aprēķinu un prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma un novērtēta gaisa piesārņojuma ietekme uz ekosistēmām, kā arī prasības par sabiedrībai un Eiropas Komisijai sniedzamo informāciju.

20

(12.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2018.)

16.2 pants. Gaisa piesārņojuma samazināšana valsts līmenī

(1) Lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, Latvija laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam un pēc 2030. gada samazina dažādu tautsaimniecības nozaru radītās sēra dioksīda, slāpekļa oksīda, gaistošo organisko savienojumu (izņemot metāna) un daļiņu PM2,5 emisijas. Ministru kabinets nosaka minēto vielu emisiju samazināšanas mērķus laikposmam no 2020. līdz 2029. gadam un pēc 2030. gada.

(2) Lai nodrošinātu gaisa piesārņojuma samazināšanos un normatīvajos aktos noteikto emisiju samazināšanas mērķu izpildi, Klimata un enerģētikas ministrija organizē gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna izstrādi un koordinē tā īstenošanu. Rīcības plānu izstrādā sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Veselības ministriju, kā arī citām institūcijām, ja to pieņemtajiem lēmumiem ir tieša vai pakārtota ietekme uz gaisu piesārņojošo vielu emisiju. Ministru kabinets nosaka rīcības plāna saturu, kā arī kārtību, kādā izstrādājams rīcības plāns un sniedzami pārskati par tā izpildi.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto rīcības plānu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Zemkopības ministrija, Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Veselības ministrija, kā arī citas institūcijas, kuru pieņemtajiem lēmumiem ir tieša vai pakārtota ietekme uz gaisu piesārņojošo vielu emisiju, organizējot un plānojot savu darbību vai nozaru politiku, ņem vērā Ministru kabineta noteiktos gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus un īsteno rīcības plānā noteiktos pasākumus.

21

(12.04.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2025.)