49. pants
Likuma izpildes kontrole

(1) Lai nodrošinātu šajā likumā noteikto prasību izpildi un kontroli, Valsts vides dienests izstrādā un Valsts vides dienesta ģenerāldirektors apstiprina vides inspicēšanas plānu. Kontroles atbilstoši vides inspicēšanas plānam veic vides valsts inspektori. Vides valsts inspektori pārbauda:

1) vai operators ir saņēmis nepieciešamo atļauju, bet, ja tiek veikta C kategorijas darbība, — ir iesniedzis iesniegumu par šo darbību;

2) piesārņojošas darbības atbilstību šā likuma II nodaļā noteiktajām prasībām;

3) atļaujas nosacījumu ievērošanu;

4) vides kvalitātes normatīvu un Ministru kabineta noteikumu ievērošanu;

5) piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu izpētes uzdevumu, piesārņotu vietu sanācijas uzdevumu un programmu izpildi.

(11) Vides inspicēšanas plānu Valsts vides dienests publicē savā tīmekļvietnē. Vides inspicēšanas plānu atjauno ne retāk kā reizi sešos gados.

(12) Vides inspicēšanas plānā ietver:

1) vispārīgu būtisko vides jautājumu novērtējumu;

2) norādi uz plānā iekļauto ģeogrāfisko teritoriju;

3) plānā iekļauto iekārtu sarakstu;

4) regulāras vides inspicēšanas programmas izstrādes procedūras, kas paredz laikposmu starp divām iekārtas pārbaudēm atbilstoši riskam, ko iekārta rada videi: iekārtām, kas rada augstu risku, veicamas ikgadējas pārbaudes, iekārtām, kas rada mazu risku, pārbaudes veicamas ne retāk kā reizi trijos gados;

5) ārkārtas vides inspicēšanas procedūras, proti, procedūras, kuras veic pēc iespējas īsākā laikā un, ja nepieciešams, pirms atļaujas izsniegšanas, pārskatīšanas vai atjaunošanas, ja saņemtas sūdzības par nopietnu vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošanu vai konstatēti nopietni negadījumi, starpgadījumi vai citas nopietnas neatbilstības vides aizsardzības jomā;

6) noteikumus sadarbībai ar citām kontrolējošām iestādēm.

(13) Valsts vides dienests četru mēnešu laikā pēc pārbaudes veikšanas ievieto savā tīmekļvietnē ziņojumu par iekārtu pārbaudes rezultātiem.

(14) Izstrādājot vides inspicēšanas plānu un izvēloties iekārtas, kurām veicamas regulāras pārbaudes, ņem vērā šādus kritērijus:

1) konkrētās iekārtas iespējamo un reālo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, ņemot vērā iekārtas radīto emisiju, vietējās vides ietekmējamību un iespējamo negadījumu risku;

2) konkrētās iekārtas atbilstību izvirzītajiem atļaujas nosacījumiem;

3) operatora dalību Eiropas Savienības vides vadības un audita sistēmā (EMAS) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra regulu (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu.

(15) Valsts vides dienests pēc katras A kategorijas iekārtas pārbaudes sagatavo ziņojumu par veiktās pārbaudes rezultātiem un divu mēnešu laikā pēc pārbaudes veikšanas nosūta to operatoram, kā arī četru mēnešu laikā pēc pārbaudes veikšanas ievieto to savā tīmekļvietnē.

(16) Ja pārbaudes laikā konstatēts, ka operators nav ievērojis izvirzītos atļaujas nosacījumus, Valsts vides dienests sešu mēnešu laikā pēc attiecīgās pārbaudes veikšanas veic papildu apmeklējumu uz vietas, izvērtējot, vai trūkumi ir atbilstoši novērsti.

(2) Trokšņa robežlielumu ievērošanu kontrolē Veselības inspekcija, kā arī attiecīgās pašvaldības institūcijas, kurām pašvaldība ir deleģējusi minēto funkciju.

(3) (Izslēgta ar 09.10.2025. likumu)

(4) (Izslēgta ar 09.10.2025. likumu)

(5) Ja tiek konstatēts, ka pašvaldības saistošajos noteikumos, kas izdoti saskaņā ar šā likuma 24.2 panta trešo daļu, vai šā likuma 24.2 panta piektajā daļā ietvertās prasības nav ievērotas, Valsts vides dienests lemj par piesārņojošās darbības izraisīto smaku ierobežošanu.

101

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002., 27.01.2005., 27.09.2007., 10.12.2009., 31.01.2013., 09.06.2016., 01.02.2018., 12.04.2018. un 09.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2025.)

49.1 pants. Par kompetenču sadalījumu

(1) Valsts vides dienests pilda Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 20.novembra regulā Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi un ar ko groza regulu Nr. 1013/2006 un direktīvu 2009/16/EK (turpmāk — Regula Nr. 1257/2013) minētos kompetentās iestādes un kontaktpersonas pienākumus.

(2) Kuģu pārstrādes padome ir konsultatīva institūcija, kura izvērtē Regulā Nr. 1257/2013 minēto kuģu pārstrādes plānu un kuģu pārstrādes rūpnīcu plānu atbilstību šīs regulas prasībām un kuras lēmumiem minētajai regulai atbilstošu kuģu pārstrādes jomā ir ieteikuma raksturs. Ministru kabinets nosaka Kuģu pārstrādes padomē pārstāvētās institūcijas un apstiprina šīs padomes nolikumu.

(3) Klimata un enerģētikas ministrs apstiprina Kuģu pārstrādes padomes personālsastāvu.

102

(09.06.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2025.)