18. pants

1. Piespiedu vai obligātais darbs, kas saistīts ar personu vai preču transportēšanu, piemēram, nesēju vai laivinieku darbs, ir jālikvidē pēc iespējas īsākā laika periodā. Līdz tam kompetentā iestāde izdod noteikumus, kas paredz tai skaitā,

(a) ka šāds darbs var tikt izmantots tikai lai atvieglotu administrācijas amatpersonu, kad tās izpilda savus pienākumus, pārvietošanu, vai arī pārvietojot valdības kravas, vai arī neatliekamas nepieciešamības gadījumā citu personu, kas nav amatpersonas pārvadāšana,

(b) ka darbiniekiem, kuri tādā veidā tiek nodarbināti, ja vien iespējams, tiek veikta veselības pārbaude, lai pārliecinātos, ka viņi fiziski ir piemēroti šim darbam, bet ja šādu veselības pārbaudi nav iespējams veikt, tad personai, kura nodarbina šādus darbiniekus, jāpārliecinās par darbinieku piemērotību veicamajam darbam un to, ka viņi necieš no kādas infekcijas vai lipīgas slimības,

(c) maksimāli pieļaujamo pārnēsājamo svaru,

(d) maksimālo attālumu no veicamā darba vietas līdz mājām,

(e) maksimālo dienu skaitu mēnesī vai citā laika periodā, ieskaitot dienas, kas pavadītas ceļā uz mājām, uz kuru darbinieki tiek iesaistīti darbā, un

(f) personas, kurām ir tiesības iesaistīt šāda veida piespiedu vai obligātajā darbā, kā arī šo tiesību apjoms.

2. Nosakot iepriekšējā punkta (c), (d) un (e) apakšpunktos minēto maksimumu, kompetentām iestādēm ir jāņem vērā visi saistītie faktori, to skaitā tautas, kuras pārstāvji tiks iesaistīti darbā, fiziskā attīstība, tās valsts dabas īpatnības un klimatiskie apstākļi.

3. Kompetentā iestāde turklāt noteic, ka šādu darbinieku normālais dienas maršruts nedrīkst pārsniegt attālumu, kas atbilst vidēji astoņu stundu garai darba dienai, ar to saprotot, ka uzskaitāms ne tikai nastas svars un noietais attālums, bet arī ceļa veids, gadalaiki un citi saistītie faktori, bet ja veicamā maršruta stundas ir vairāk nekā normālais dienas maršruts, tās ir jāapmaksā pēc augstākām likmēm kā normālās likmes.