10. pants

Pieteikuma iesniedzējs

lūdz apturēt likuma par Robežlīguma apstiprināšanu

pieņemšanu.

Valsts varas dalīšanas princips

izpaužas valsts varas sadalījumā likumdošanas, izpildu un tiesu

varā, ko īsteno neatkarīgas un autonomas institūcijas. Šis

princips garantē šo institūciju līdzsvaru un savstarpēju

kontroli, lai novērstu varas uzurpācijas tendences un sekmētu

varas mērenību [sk. Satversmes tiesas 1999. gada

1. oktobra sprieduma lietā Nr. 03-05(99) secinājumu

daļas 1. punktu].

Latvijas valsts kompetence

Satversmē ir sadalīta starp tajā minētajām valsts varas

konstitucionālajām institūcijām - Latvijas pilsoņu kopumu,

Saeimu, Valsts prezidentu, Ministru kabinetu, Valsts kontroli,

tiesām un Satversmes tiesu (sk. Satversmes tiesas

2006. gada 16. oktobra sprieduma lietā

Nr. 2006-05-01 10.3. punktu).

Saskaņā ar Satversmes

64. pantu likumdošanas tiesības, t.i., tiesības kādu

jautājumu noregulēt ar likumu, ir nodotas Saeimai un pilsoņu

kopumam. Arī par starptautisko līgumu apstiprināšanu, ja tie

nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, atbilstoši

Satversmes 68. pantam lemj Saeima.

Satversme nepiešķir Satversmes

tiesai tiesības iejaukties likumdošanas procesā. Satversmes tiesa

saskaņā ar Satversmes 85. pantu var tikai pārbaudīt Saeimas

pieņemto likumu satversmību, bet ne noteikt to, kādi likumi

Saeimā izskatāmi un kad tie pieņemami.

Ievērojot

valsts varas dalīšanas principu, Satversmes tiesa nav tiesīga

apturēt likuma pieņemšanas procedūru Saeimā.