1. pants

Būvdarbu laikā ar Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu

aizsardzības inspekcijas atļauju tās noteiktā platumā var iežogot

ielas daļu gar būvēm, sastatnēm un materiālu nokraušanas vietām;

atdalītais laukums jāiežogo vismaz 1,85 m augstumā, iekārtojot

ietves vietā laipas. Pagaidu žogs jāceļ no cieti ēvelētiem,

salaistiem dēļiem, tas jānokrāso. Pie trīs un vairāk stāvu

augstām būvēm gājēju laipām pāri jāizveido nojume ar slīpumu uz

būves pusi, lai aizsargātu garāmgājējus no krītošiem

priekšmetiem.

Uz būvžoga izvietojama plāksne ar ģenerāluzņēmēja

būvorganizācijas nosaukumu un adresi, atbildīgā būvdarbu vadītāja

vārdu, uzvārdu, adresi un tālruņa numuru.

Par būvlaukumam izmantojamo trotuāru vai ielu platības īri un

būvžoga ierīkošanu slēdzams līgums ar Vecrīgas teritorijas

aprūpes atbildīgo dienestu.

Remontējamos vai restaurējamos objektus drīkst iežogot ne

ilgāk kā gadu, bet inženierkomunikāciju vai ielu remonta vai

būvdarbu gadījumā - ne ilgāk kā mēnesi.

Nepieciešamības gadījumā līgumi jāpagarina.

Patvaļīga žogu ierīkošana vai šiem noteikumiem neatbilstošu

žogu celšana sodāma administratīvā kārtībā.

Žogu un sastatņu stabus nedrīkst ierakt bruģētās un asfaltētās

ielās, tie jānostiprina uz šķēršiem.

Sastatnes, kuras ilgstoši izmanto būvdarbiem, ielas pusē

norobežojamas ar caurskatāmu drāšu pinuma vai cita materiāla

sietu.

Ja zem sastatnēm paredzēta gājēju pārvietošanās, tad sastatnes

noklājamas ar divām kārtām pamīšus liktu dēļu, to nākamajā stāvā

jābūt par sastatnēm garākai nojumei ar slīpumu uz būves pusi.

Būvžogi un sastatnes jānojauc pirms gatavās būves pieņemšanas

ekspluatācijā.