19. pants
Pašvaldības policija

Pašvaldība izveido pašvaldības policiju vai pašvaldības izveido kopīgu pašvaldības policiju, vai pašvaldība Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģē visus pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai. Pašvaldība, kurā izveidota pašvaldības policija, atsevišķus pašvaldības policijas uzdevumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt citai pašvaldībai.

Pašvaldības policijas pienākumos ietilpst:

1) likumpārkāpumu profilakse;

2) (izslēgts ar 28.10.2010. likumu);

21) ar iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, saistītu iesniegumu un informācijas reģistrēšana, reaģēšana uz sniegto informāciju, kā arī saņemtās informācijas nodošana kompetentām amatpersonām un institūcijām;

3) (izslēgts ar 11.10.2018. likumu);

4) kontrole pār to, kā tiek izpildīti pašvaldību saistošie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kā arī administratīvo sodu piemērošana par šo noteikumu pārkāpšanu un to izpilde;

5) Valsts policijas un Valsts drošības dienesta atbalstīšana sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā;

6) tūlītēju draudu novēršana, ja persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, līdz tiesa izskata jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību;

7) Valsts robežsardzes atbalstīšana ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontrolē un profilaksē.

(Trešā daļa izslēgta ar 14.12.2023. likumu)

Ja ienāk ziņas par to, ka tiek gatavots vai ir izdarīts likumpārkāpums, kura izskatīšana ir Valsts policijas kompetencē, pašvaldības policija veic nepieciešamos pasākumus tā novēršanai, pārkāpēja aizturēšanai, notikuma vietas apsargāšanai un nekavējoties par to paziņo attiecīgajai Valsts policijas iestādei (amatpersonai), kā arī nodod tai likumpārkāpēju un attiecīgos dokumentus par viņu. Šajos jautājumos Valsts policijas amatpersonu norādījumi ir saistoši pašvaldības policijas darbiniekiem.

Pašvaldības policijas darbinieku skaitu nosaka attiecīgā pašvaldība vai Pašvaldību likumā noteiktā uzraudzības padome. Pašvaldības policijas sastāvā var būt tās priekšnieks, viņa vietnieki, vecākie inspektori, inspektori un jaunākie inspektori, kā arī vecākie kārtībnieki, kārtībnieki un jaunākie kārtībnieki. Pašvaldības policisti savus pienākumus pilda formas tērpā. Pamatprasības formas tērpam nosaka Ministru kabinets.

Pašvaldības policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir visas šā likuma 12.panta pirmās daļas 1.—6., 8.—12., 14.1, 14.3, 15., 17., 20., 21., 24., 26.—28., 31., 32. un 34.punktā minētās tiesības, tiesības šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, iestājoties šā likuma 13.panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, kā arī ievietot personas pagaidu turēšanas telpās un šim nolūkam paredzētajos transportlīdzekļos, bet izņēmuma gadījumā, ja ir liels aizturēto personu skaits, arī uz laiku norobežotās pagaidu turēšanas vietās. Pildot šā panta otrās daļas 6.punktā minēto pienākumu, pašvaldības policijas darbiniekam ir arī šā likuma 12.panta pirmās daļas 13.1 un 16.punktā minētās tiesības, kā arī tiesības pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu.

Speciālos līdzekļus, kurus ir tiesīgi lietot pašvaldības policijas darbinieki, kā arī šo speciālo līdzekļu lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Pašvaldības policijas darbiniekiem ir tiesības šā likuma 14.pantā noteiktajā kārtībā un paredzētajās situācijās pielietot šaujamieročus.

(Devītā daļa zslēgta ar 14.03.2019. likumu)

Ministru kabinets nosaka šā panta otrās daļas 2.1 punktā minēto ziņu reģistrēšanas kārtību, apjomu un glabāšanas termiņus.

29

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.09.1992., 08.06.1994., 20.03.1997., 13.05.1999., 15.06.2000., 27.05.2004., 15.06.2006., 14.09.2006., 12.06.2008., 28.10.2010., 24.01.2013., 06.03.2014., 11.10.2018., 14.03.2019., 20.01.2022., 14.12.2023. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)

19.1 pants. Ostas policija

Ostas pārvalde kā publisko tiesību juridiskā persona drīkst izveidot ostas policiju.

Ostas policijas pienākumos ietilpst:

1) likumpārkāpumu profilakse ostas teritorijā;

11) ar iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, saistītu iesniegumu un informācijas reģistrēšana, reaģēšana uz sniegto informāciju, kā arī saņemtās informācijas nodošana kompetentām amatpersonām un institūcijām;

2) apsardzes un caurlaižu režīma nodrošināšana ostā;

3) par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu ostas teritorijā aizturētu personu apsargāšana;

4) to pašvaldības izdoto ostas noteikumu un sabiedriskās kārtības noteikumu ievērošanas kontrole, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana, izskatīšana un pieņemto lēmumu izpildes kontrole;

5) Valsts policijas un Valsts drošības dienesta atbalstīšana sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā.

Ja ostas policijai ienāk ziņas par to, ka tiek gatavots vai ir izdarīts likumpārkāpums, kura izskatīšana nav tās kompetencē, ostas policija veic nepieciešamos pasākumus likumpārkāpuma novēršanai, pārkāpēja aizturēšanai, notikuma vietas apsargāšanai un nekavējoties par to paziņo kompetentajai valsts pārvaldes iestādei (amatpersonai), kā arī nodod tai likumpārkāpēju un dokumentus par viņu. Šajos gadījumos valsts pārvaldes iestāžu amatpersonu norādījumi ir saistoši ostas policijas darbiniekiem.

Ostas policijas darbinieku skaitu nosaka attiecīgā ostas pārvalde. Ostas policijas sastāvā var būt tās priekšnieks, viņa vietnieki, vecākie inspektori, inspektori un jaunākie inspektori, kā arī vecākie kārtībnieki, kārtībnieki un jaunākie kārtībnieki. Ostas policisti savus pienākumus pilda iekšlietu ministra apstiprinātajā vienota parauga formas tērpā.

Ostas policijas darbiniekiem ir viņu kompetencei atbilstošā apmērā šā likuma 12.panta pirmās daļas 1.—6., 8., 9., 14.1, 15., 17., 20., 21. un 32.punktā noteiktās tiesības, kā arī tiesības šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus, speciālos transportlīdzekļus, izmantot dienesta suņus un zirgus un ievietot aizturētās personas pagaidu turēšanas vietās.

Speciālos līdzekļus, kurus ir tiesīgi lietot ostas policijas darbinieki, kā arī šo speciālo līdzekļu lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ostas policijas darbiniekiem ir tiesības šā likuma 14.pantā noteiktajā kārtībā un paredzētajās situācijās pielietot šaujamieročus.

Ministru kabinets nosaka šā panta otrās daļas 1.1 punktā minēto ziņu reģistrēšanas kārtību, apjomu un glabāšanas termiņus.

30

(28.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.10.2018., 14.03.2019. un 20.01.2022. likumu, kas stājas spēkā 17.02.2022.)