34. pants

Migrācija, cilvēku tirdzniecība un migrantu kontrabanda

1. Sadarbība tiek virzīta, ņemot vērā apspriedes starp Pusēm

par to vajadzībām un pozīcijām, un tiek īstenota saskaņā ar Pušu

tiesisko regulējumu. Tā būs jo īpaši vērsta uz šādiem

aspektiem:

a) migrācijas pamatcēloņi;

b) valsts tiesību aktu un prakšu attīstība un īstenošana

attiecībā uz starptautisko aizsardzību saskaņā ar starptautisko

tiesību aktu principiem un normām, tostarp principu par

starptautisko aizsardzību gadījumos, kad tas ir piemērojams;

c) uzņemšanas noteikumi un uzņemto personu tiesības un

statuss, vienlīdzīga attieksme pret personām, kas valstī uzturas

likumīgi, un to integrācija sabiedrībā, likumīgo migrantu

izglītība un apmācība, pasākumi pret rasismu un ksenofobiju un

visi piemērojamie noteikumi attiecībā uz migrantu

cilvēktiesībām;

d) tādu mehānismu un politikas novērtējums, kas paredzēti

naudas pārvedumu atvieglošanai;

e) viedokļu un paraugprakses apmaiņa un diskusija par kopēju

interešu jautājumiem attiecībā uz cirkulāro migrāciju un

intelektuālā darbaspēka emigrācijas novēršanu;

f) pieredzes un paraugprakses apmaiņa, tehniska un

tehnoloģiska rakstura, rīcības un tiesu iestāžu sadarbība

nepieciešamības gadījumā un pēc savstarpējas vienošanās par

jautājumiem saistībā ar cīņu pret cilvēku tirdzniecību un

kontrabandu, tostarp tirgotāju un kontrabandistu tīklu un

organizāciju apkarošanu, un aizsardzības, palīdzības un atbalsta

sniegšanu šādos noziegumos cietušajiem;

g) to personu izraidīšana, kurām nav likumīgas uzturēšanās

atļaujas otras Puses teritorijā, nodrošinot humānus, drošus un

cilvēka cienīgus apstākļus un pilnībā ievērojot viņu

cilvēktiesības, tostarp viņu labprātīgas atgriešanās veicināšana

un šādu personu atpakaļuzņemšana saskaņā ar 2. punktu;

h) atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir repatriantu ilgtspējīga

reintegrācija.

2. Sadarbības satvarā, lai novērstu un kontrolētu nelikumīgu

imigrāciju, un neierobežojot vajadzību aizsargāt no cilvēku

tirdzniecības cietušos, Puses vienojas arī:

a) identificēt savus iespējamos valstspiederīgos un uzņemt

atpakaļ jebkuru savu valstspiederīgo, kurš nelikumīgi atrodas

Eiropas Savienības dalībvalstī vai Kubā, tādā laikposmā un

saskaņā ar normām un procedūrām, kas noteiktas piemērojamajos

Eiropas Savienības dalībvalstu un Kubas migrācijas tiesību aktos,

pēc pieprasījuma un bez liekas kavēšanās un turpmākām

formalitātēm, tiklīdz ir noskaidrota valstspiederība;

b) nodrošināt savus atpakaļuzņemamos valstspiederīgos ar šim

nolūkam piemērotiem identitātes dokumentiem.

3. Puses vienojas pēc pieprasījuma un iespējami drīz uzsākt

sarunas par nolīgumu, ar ko tiktu reglamentēti Eiropas Savienības

dalībvalstu un Kubas īpašie pienākumi migrācijas jomā, tostarp

atpakaļuzņemšana.