Vairogs3. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Izskaidrot situāciju, kas bija par pamatu Iesniedzējas
šaubām, ka Latvijā, patiešām tiek nodrošinātas Latvijas
Republikas Satversmes 6. pantā noteiktās vispārīgas,
vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas vēlēšanas.
[2] Iesniedzēja savu prasījumu pamato ar to, ka:
2022. gada 4. oktobrī iesniedzējas partijas biedriem radusies
iespēja iepazīties ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīcībā
esošajiem 14. Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas protokoliem
(turpmāk - Protokoli) un izdarīt fotokopijas no tiem.
Iesniedzēja tikusi informēta par iespējamiem pārkāpumiem
Protokolos.
Iesniedzēja esot konstatējusi iespējamus pārkāpumus Protokolu
kā juridisku dokumentu sastādīšanas procesā:
1) atsaucoties uz Centrālās vēlēšanu komisijas 13.07.2022. ar
lēmumu Nr. 27 apstiprinātās Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas
instrukcijas (turpmāk - Instrukcija) 37. punktā noteikto, ka
protokola pirmo daļu izdrukā divos eksemplāros un paraksta visi
iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā,
iesniedzēja norāda, ka vairākos Protokolos (vēlēšanu iecirkņos
Nr. 17, 19, 23, 25, 37, 55, 56, 118, 902, 328, 334, 948, 777, 321
u.c.) vēlēšanu komisijas locekļi nav parakstījuši Protokola
pirmās daļas katru lapu, kā arī nav tās cauršuvuši kopā, kā to
paredz Latvijas Republikas tiesību akti par dokumentu
noformēšanu.
Iesniedzēja norādījusi, ka atbilstoši Dokumentu juridiskā
spēka likuma 4. panta ceturtajai daļai, ja saskaņā ar tiesību
aktu prasībām dokumentā jābūt vairāku personu parakstam,
dokuments iegūst juridisku spēku, kad to parakstījušas visas
attiecīgās personas.
Tāpat iesniedzēja atsaukusies uz Ministru kabineta 04.09.2018.
noteikumu Nr. 558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas
kārtība" (turpmāk - Noteikumi):
55. punktu, kas nosaka, ja dokumenta atvasinājums ir uz
vairākām lapām, pirms tā pareizības apliecināšanas visas
dokumenta atvasinājuma lapas sanumurē ar arābu cipariem, sākot ar
pirmo lapu, un veic vienu no šādām darbībām:
55.1. paraksta katru lapu un norāda
paraksta atšifrējumu (šo apakšpunktu nepiemēro dokumentiem, kurus
legalizē izmantošanai ārvalstu iestādēs);
55.2. visas lapas cauršuj ar diegu
vai caurauklo ar auklu;
56. punktu, kas nosaka, ka šo
noteikumu 55.1. apakšpunktā minētajā gadījumā ievēro šādas
prasības:
56.1. dokumenta atvasinājuma
pēdējās lapas otrā pusē neaprakstītajā daļā izvieto apliecinājuma
tekstu "Sanumurētas un parakstītas X (XX) lapas", zīmes
"X" vietā norādot ar cipariem, bet zīmes "XX"
vietā - ar vārdiem rakstītu atbilstošo lapu skaitu;
56.2. šo noteikumu 56.1.
apakšpunktā minēto tekstu ar personisko parakstu apliecina
persona, kura sanumurēja un parakstīja dokumenta atvasinājuma
lapas (norāda paraksta atšifrējumu un pievieno ziņas, kas ļauj
nepārprotami identificēt šo personu), kā arī norāda datumu, kad
izdarīts apliecinājums.
2) Iesniedzēja esot informēta, ka vairākos Protokolos esot
konstatēta lapu skaita neatbilstība apliecinātajam lapu
skaitam.
3) Iesniedzēja norādījusi, ka saskaņā ar Instrukcijas 79.
punktu ne vēlāk kā divdesmit dienu pēc jaunievēlētās Saeimas
sanākšanas pašvaldības vēlēšanu komisija nogādā Centrālajai
vēlēšanu komisijai:
1. balsotāju sarakstus;
2. balsu skaitīšanas protokolus (otros, iesaiņotos
eksemplārus);
3. 70. un 78. punktā minēto aktu vienu eksemplāru.
Attiecīgi pirmie eksemplāri ir nekavējoties jānogādā CVK.
Iesniedzēja esot informēta, ka CVK rīcībā atrodas vairāki
otrie, nevis pirmie eksemplāri (iecirkņos Nr. 28, 112), 29.
iecirknī trūkstot iecirkņa zīmoga uz cauršūtā apliecinājuma,
iespējams, 113. iecirknī trūkstot viena komisijas locekļa
paraksta uz protokola pirmās daļas pēdējās lapas.
Iesniedzējas ieskatā, ir jāgūst pārliecība, ka Latvijā
patiešām tiek nodrošinātas Latvijas Republikas Satversmes
(turpmāk - Satversme) 6. pantā noteiktās vispārīgas,
vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas vēlēšanas.
Visa iepriekš minētā kopums iesniedzējai radot šaubas par
minēto un liekot secināt, ka Protokoli visos vēlēšanu apgabalos
esot sastādīti nekorekti un neatbilstot juridiskā spēka dokumenta
noformēšanas regulējumam, kas, iespējams, nenodrošinot Satversmes
6. pantā noteikto.
[3] Centrālās vēlēšanu komisijas 2022. gada 7. oktobra sēdē
iesniedzēja iesniegumā norādīto prasījumu uzturēja uz iesniegumā
norādītajiem argumentiem.
[4] 2022. gada 7. oktobra sēdē likumā "Par Centrālo
vēlēšanu komisiju" noteiktās kompetences robežās izvērtējusi
apstrīdēšanas iesniegumu, noklausījusies iesniedzējas argumentus,
Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka iesniedzējas prasījums
nav pamatots.
[4.1] Atbilstoši likuma "Par Centrālo vēlēšanu
komisiju" 4. pantam Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina
Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma,
Pašvaldības domes vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas
nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu
iniciatīvu" izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu
piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Minētā panta
otrā daļa noteic, ka veicot savus pienākumus un realizējot
tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo
normatīvo aktu ietvaros.
Likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 5. pants
noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija likumu un savas kompetences
ietvaros pieņem lēmumus, izdod nepieciešamos rīkojumus un
instrukcijas, kas tiek publicētas laikrakstā "Latvijas
Vēstnesis". Lēmumi un rīkojumi stājas spēkā to pieņemšanas
dienā, instrukcijas - to publicēšanas dienā. Lēmumi, rīkojumi un
instrukcijas ir jāievēro visām vēlēšanu komisijām, kā arī valsts
un pašvaldību institūcijām un to amatpersonām.
Atbilstoši minētā likuma 6. panta 3., 4. un 5. punktam
Centrālā vēlēšanu komisija nosaka, kādām jābūt vēlēšanu kastēm un
ar vēlēšanu norisi saistīto dokumentu paraugiem; nosaka kārtību,
kādā vēlēšanu materiāli nosūtāmi vēlēšanu komisijām; nosaka
kārtību, kādā vēlēšanu komisijas nosūta protokolus un citus
vēlēšanu materiālus Centrālajai vēlēšanu komisijai.
Saeimas vēlēšanu likuma 31. panta pirmā daļa noteic, ka balsu
skaitīšanas laikā iegūtos datus vēlēšanu iecirkņa komisija
ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Par balsu skaitīšanu vēlēšanu
iecirkņa komisija sagatavo balsu skaitīšanas protokolu, kas
sastāv no divām daļām. Balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā
no vēlēšanu gaitas žurnāla ierakstāms katra kandidātu saraksta
saņemto balsu skaits. Balsu skaitīšanas protokola otrajā daļā no
vēlēšanu gaitas žurnāla ierakstāms katra kandidāta saņemto balsu
skaits.
Šā likuma 35. panta otrā daļa paredz, ka katra kandidāta
saņemto atzīmju skaitu iecirkņa komisija ieraksta vēlēšanu gaitas
žurnālā. Pēc skaitīšanas pabeigšanas tā sagatavo balsu
skaitīšanas protokola otro daļu.
Centrālās vēlēšanu komisijas 13.07.2022. ar lēmumu Nr. 27
apstiprinātās Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas
(turpmāk - Instrukcija) 37. punktā noteikts, ka balsu skaitīšanas
protokola pirmo daļu izdrukā divos eksemplāros un paraksta visi
iecirkņa komisijas
locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā. Savukārt
Instrukcijas 53. punktā noteikts, ka no žurnāla izdrukā
aizpildīto protokola otro daļu divos eksemplāros. Katru protokola otrās daļas
eksemplāru paraksta vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi, kuri
piedalās balsu skaitīšanā. Pēc tam apvieno protokola pirmo daļu
ar protokola otro daļu, tās kopā caurauklojot, auklas galus
sasienot, nostiprinot ar uzlīmi, apzīmogojot un parakstot,
norādot vietu, datumu un cauršūto lapu skaitu. Pēc tam
protokola otrās daļas datus iecirkņa komisija nekavējoties
lietojumprogrammā nosūta pašvaldības vēlēšanu komisijai. Pēc
balsu skaitīšanas iznākumu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos
paziņo klātesošiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu
pārstāvjiem.
[4.2] Ievērojot minēto, iesniedzējas norāde, ka vairākos
Protokolos (vēlēšanu iecirkņos Nr. 17, 19, 23, 25, 37, 55, 56,
118, 902, 328, 334, 948, 777, 321 u.c.) vēlēšanu komisijas
locekļi nav parakstījuši Protokola pirmās daļas katru lapu, kā
arī nav tās cauršuvuši kopā, kā to paredz Latvijas Republikas
tiesību akti par dokumentu noformēšanu, nav pamatota. Instrukcija
neparedz, ka vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem jāparaksta
katra balsu skaitīšanas protokola pirmās daļas lapa, kā arī
neparedz to, ka pirmā protokola daļa ir cauršujama.
[4.3] Iesniedzēja norādījusi, ka atbilstoši Dokumentu
juridiskā spēka likuma 4. panta ceturtajai daļai, ja saskaņā
ar tiesību aktu prasībām dokumentā jābūt vairāku personu
parakstam, dokuments iegūst juridisku spēku, kad to parakstījušas
visas attiecīgās personas.
Tāpat iesniedzēja atsaukusies uz Noteikumu 55. punktu, kas
nosaka, ja dokumenta atvasinājums ir uz vairākām lapām, pirms
tā pareizības apliecināšanas visas dokumenta atvasinājuma lapas
sanumurē ar arābu cipariem, sākot ar pirmo lapu, un veic vienu no
šādām darbībām:
55.1. paraksta katru lapu un norāda
paraksta atšifrējumu (šo apakšpunktu nepiemēro dokumentiem, kurus
legalizē izmantošanai ārvalstu iestādēs);
55.2. visas lapas cauršuj ar diegu
vai caurauklo ar auklu;
56. punktu, kas noteic, ka šo noteikumu 55.1. apakšpunktā
minētajā gadījumā ievēro šādas prasības:
56.1. dokumenta atvasinājuma
pēdējās lapas otrā pusē neaprakstītajā daļā izvieto apliecinājuma
tekstu "Sanumurētas un parakstītas X (XX) lapas", zīmes
"X" vietā norādot ar cipariem, bet zīmes "XX"
vietā - ar vārdiem rakstītu atbilstošo lapu skaitu;
56.2. šo noteikumu 56.1.
apakšpunktā minēto tekstu ar personisko parakstu apliecina
persona, kura sanumurēja un parakstīja dokumenta atvasinājuma
lapas (norāda paraksta atšifrējumu un pievieno ziņas, kas ļauj
nepārprotami identificēt šo personu), kā arī norāda datumu, kad
izdarīts apliecinājums.;
Pārbaudot vēlēšanu iecirkņu Nr. 17, 19, 23, 25, 37, 55, 56,
118, 902, 328, 334, 948, 777, 321 balsu skaitīšanas protokolus,
konstatēts, ka tie ir pienācīgi parakstīti, proti, tos
parakstījuši tie komisijas locekļi, kas piedalījušies balsu
skaitīšanā. Norādāms, ka saskaņā ar Pašvaldības vēlēšanu komisiju
un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 1. panta otro daļu vēlēšanu
un tautas nobalsošanas sarīkošanai valstspilsētu pašvaldībās un
novadu pašvaldībās Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajos
termiņos tiek izveidotas vēlēšanu iecirkņu komisijas - katra
piecu līdz septiņu
locekļu sastāvā. Protams, pastāv iespēja, ka visi
komisijas locekļi nevar piedalīties balsu skaitīšanā (slimības
vai citu iemeslu dēļ), bet būtiskākais, kas jāņem vērā, ir tas,
lai komisija būtu lemttiesīga, resp., balsu skaitīšanā piedalītos
komisijas locekļu vairākums.
Nav pamatoti iesniedzējas argumenti, ka nav ievērots Noteikumu
55. un 56. punkts. Tie attiecas uz dokumentu atvasinājumu
noformēšanu, bet ne uz dokumentu oriģināleksemplāriem (resp.
balsu skaitīšanas protokolu divu oriģināleksemplāru noformēšanu,
kur noformējumu jau savā instrukcijā atbilstoši kompetencei ir
noteikusi Centrālā vēlēšanu komisija).
Iesniedzējas rīcībā esošā informācija, ka Centrālās vēlēšanu
komisijas rīcībā atrodas vairāki otrie, nevis pirmie eksemplāri
(iecirkņos Nr. 28, 112) atbilst patiesībai, tomēr šis apstāklis
uzskatāms par nebūtisku, jo abi balsu skaitīšanas protokolu
oriģināleksemplāri ir identiski.
Pēc iesniedzējas rīcībā esošās informācijas, 29. iecirknī
trūkstot iecirkņa zīmoga uz cauršūtā apliecinājuma. Pārbaudot
konstatēts, ka ir apzīmogota un parakstīta pat katra protokola
lapa.
Iesniedzējas rīcībā esošā informācija, ka 113. iecirknī
trūkstot viena komisijas locekļa paraksta uz protokola pirmās
daļas pēdējās lapas, neatbilst patiesībai.
[4.4.] Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta pirmā daļa
noteic, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj šādus
rekvizītus:
1) dokumenta autoru nosaukums;
2) dokumenta datums;
3) paraksts (izņemot likumā paredzētus gadījumus).
Centrālā vēlēšanu komisija nav konstatējusi tādas kļūdas 14.
Saeimas vēlēšanu iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas protokolos,
kas varētu būt par pamatu to juridiskā spēka apšaubīšanai.
Tādējādi iesniedzējas secinājums, ka Protokoli visos vēlēšanu
apgabalos ir sastādīti nekorekti un neatbilst juridiskā spēka
dokumenta noformēšanas regulējumam, nav pamatots.
Kā atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu
departaments, atbilstoši vēlēšanu tiesiskuma pārbaudes praksei
tiesību normu pārkāpums pats par sevi nav ne noteicošais, ne
pietiekamais priekšnoteikums, lai vēlēšanu rezultātus uzskatītu
par ietekmētiem (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu
departamenta 2005. gada 29. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-468
14. punktu; Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas sprieduma
lietā BVerfGE 103, 111 98. punktu). Administratīvo lietu
departaments atzīst, ka, izvērtējot vēlēšanu norises tiesiskumu,
nepietiek ar pārkāpuma konstatēšanu vēlēšanu norisē, bet jāvērtē
konkrētā pārkāpuma būtība un sekas. Satversmes projekta
apspriešanas un pieņemšanas gaitā Satversmes sapulcē, lemjot par
Satversmes 17. pantu (pašlaik 18. pants), tika norādīts, ka par
vēlēšanu prettiesiskumu kopumā varētu runāt, ja vēlēšanu iznākums
pieļauto pārkāpumu dēļ būtu citāds (sk. Satversmes I daļas
lasīšanu pa pantiem IV sesijas 11. sēdē 1921. gada 12. oktobrī.
Satversmes sapulces stenogrammas: Rīga: Satversmes Sapulce,
1921.-1922.). Administratīvo lietu departamenta ieskatā, pretējā
gadījumā tiktu padarīta par neiespējamu parlamenta netraucēta un
efektīva funkcionēšana, kā arī valsts politiskās sistēmas
stabilitāte kopumā. Ievērojot iepriekš minēto, Administratīvo
lietu departaments atzīst, ka par vēlēšanu rezultātus ietekmējošu
uzskatāms pārkāpums, ja ar to būtiski tiek ietekmēts vēlēšanu
iznākums, proti, ja tiek konstatēts, ka vēlēšanu rezultāts
neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu. Šāds pārkāpums arī
atzīstams par būtisku, jo nozīmē brīvu vēlēšanu principa
pārkāpumu (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta
Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 3. novembra
spriedumu lietā Nr. SA - 5/2006).
Nav konstatēts, ka vēlēšanu iecirkņos 14. Saeimas vēlēšanās
balsošanas un balsu skaitīšanas laikā būtu pieļauti vēlēšanu
norisi un balsu skaitīšanu reglamentējošo normatīvo aktu
pārkāpumi, kas varētu būt ietekmējuši vēlēšanu iecirkņu balsu
skaitīšanas rezultātu un varētu būt par pamatu to atcelšanai un
balsu pārskaitīšanai. Arī iesniedzēja uz tādiem nav
norādījusi.
Saeimas vēlēšanu likuma 54. panta ceturtajā daļā ir noteikts
pieteikuma iesniedzēja pienākums pieteikumu pamatot, kā arī tas,
ka pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem.
Līdz ar to, jau vērošoties ar apstrīdēšanas iesniegumu Centrālajā
vēlēšanu komisijā, iesniedzēja prasījumam jābūt pamatotam un
pierādāmam.
Pamatojoties uz augstākminēto, saskaņā ar likuma "Par
Centrālo vēlēšanu komisiju" 4., 5. pantu, Saeimas vēlēšanu
likuma 35.1 pantu, Administratīvā procesa likuma 81.
pantu, Centrālā vēlēšanu komisija
nolemj:
noraidīt politiskās partijas ""Saskaņa"
sociāldemokrātiskā partija" 14. Saeimas vēlēšanu deputāta
kandidāta Regīnas Ločmeles apstrīdēšanas iesniegumu.
Šo lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var
pārsūdzēt Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu
departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1511).
Centrālās vēlēšanu komisijas
priekšsēdētāja K. Bērziņa
Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs
R. Eglājs