90. pants
Kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības, tiesības

piedalīties likuma ierosināšanā, tautas nobalsošanas

ierosināšanā, tautas nobalsošanā un Eiropas pilsoņu iniciatīvas

atbalstīšanā un 92. pants. Parakstu vākšanas, vēlēšanu un tautas

nobalsošanas dokumentu viltošana, nepareiza balsu saskaitīšana un

aizklātas balsošanas pārkāpšana. Norāda, ka no Valsts kontroles

2022. gada revīzijas ziņojuma5, kā arī citas esot

tapis skaidrs, ka rūpība neesot komisijas stiprā puse. Tāpat

Valsts kontrole jau pirms vēlēšanām esot apstiprinājusi, ka

komisija neesot gatava šo vēlēšanu pienācīgai noorganizēšanai.

Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere esot norādījusi, ka:

"Līdz 14. Saeimas vēlēšanām š.g. 1. oktobrī palikuši vien 3

mēneši, bet - vai šoreiz tehniskā sagatavošanās vēlēšanām ritēs

veiksmīgāk un būs novērstas iepriekš konstatētās nepilnības,

plānojot budžetu, organizējot iepirkumus vēlēšanu tehniskai

pavadīšanai un ieviešot vēlēšanu vadības sistēmu? Diemžēl,

nē."6

[3.7] Iesniedzējs norāda, ka pašlaik komisijas darbinātā

(SOAAR izstrādātā) digitālā e-vēlēšanu sistēma, pirmsšķietami,

neatbilstot arī MK noteikumiem # 442/2015 "Kārtība, kādā

tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju

sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām", jo tā

nenodrošinot novērotājiem nepieciešamo informācijas pieejamību

(5.1. p.), informācijas integritāti (5.2. p.), informācijas

konfidencialitāti (5.3. p.), datņu aizsardzību (5.4. p.) un, ļoti

iespējams, arī 5.5.p.-5.8. p. prasīto.

[3.8] Tālāk norāda, ka bez vēlēšanu novērošanas un novērotāju

iespēju pārliecināties par to godīgumu visās tās stadijās

(ieskaitot elektronisko balsu skaitīšanu, elektronisko datu

pārsūtīšanu, izmantotās aparatūras drošību un "balsošanu pa

pastu), vēlēšanas nevarot tikt atzītas par godīgām un

caurspīdīgām (ko prasa gan Latvijas starptautiskajās saistībās

noteiktais, gan kuras par pamatvērtībām atzinusi komisijas

vadītāja K.Bērziņa).7 Norāda, ka ar komisijas

13.07.2022. lēmumu Nr. 27 apstiprinātā Saeimas vēlēšanu balsu

skaitīšanas instrukcija paredz, ka novērotājiem nodrošina:

1) "iespēju netraucēti vērot skenēšanu un balsu

skaitīšanu (57);

2) Vēlēšanu zīmju skenēšana, šķirošana, atzīmju "+"

un svītrojumu skaitīšana, kā arī protokola noformēšana, drukāšana

un nosūtīšana atspoguļojamas pārredzami klātesošajiem (58);

Realitātē, atbilstoši komisijas 03.08.2018. Informācijai

"Par vēlēšanu novērošanu", vēlēšanu norisi vienīgi tiek

dota iespēja novērot iecirknī un izbraukumos pie vēlētājiem (7)

un tas pats izriet no novērotāju aizpildāmās "pieteikuma

formas" komisijas lapā. Lai arī komisijas instrukcijā

novērotājiem esot paredzēts kontrolēt vēlēšanu komisijas rīcības

atbilstību e-vēlēšanu sistēmas rokasgrāmatai, vēlēšanu iecirknī

novērotājiem neesot tikusi dota iespēja iepazīties ar e-vēlēšanu

sistēmas rokasgrāmatu, tā faktiski esot tikusi slēpta. Tālāk

norāda, ka no visas vēlēšanu procesa (jeb ķēdes) aktivitātēm:

1) iecirkņos: ieraksti vēlēšanu lietojumprogrammā un vēlēšanu

gaitas žurnāla aizpilde, rīcības atbilstības nepubliskotajai

"lietojumprogrammas lietotāja rokasgrāmatai" pārbaude,

vēlētāju reģistrācija, vēlētāju saraksta žurnalēšana, balsošana,

aplokšņu/vēlēšanu zīmju/balsu skaitīšana, vēlēšanu zīmju

elektroniskā skenēšana un tās atpazīšanas algoritmi, iecirkņa

rezultātu elektroniska aprēķināšana, rezultātu nosūtīšana;

2) republikas pilsētas / novada vēlēšanu komisijās: to

rīkojumi, norādījumi, atļaujas, sūdzību procedūra;

3) komisija: saņemto rezultātu, datu kopu integritātes

pārbaude, rezultātu apkopošana, sūdzību procedūra.

4) Dažādu valstu pasta pakalpojuma sniedzējos un iecirkņos:

"balsojumu pa pastu" integritātes uzraudzība un

aizklātības principa nodrošināšana.

Novērotājiem esot bijusi iespēja redzēt/monitorēt tik nelielu

tās daļu, bet ķēde esot tik stipra cik tās vājākais posms.

Tālāk norāda, ka kopš "SOAAR" SIA digitālās vēlēšanu

sistēmas izmantošanas Latvijā faktiski esot ieviestas/notiekot

elektroniskās vēlēšanas (ko likums neparedzēja un faktiski esot

komisijas vadības patvarība), taču vēlēšanu novērošanas jomā šīs

izmaiņas esot pilnībā ignorētas un viss notiekot "pa

vecam". Secina, ka vēlēšanu novērošana un to godīgums (datu

plūsmu pārbaude) faktiski esot padarīti par iluzoriem, jo

izmantotajās datorsistēmās datu plūšanu/apstrādi novērotājs

"ar neapbruņotu aci" neesot spējīgs novērot. Šī

"melnā kaste" nenodrošinot pašas Bērziņas kundzes

daudzināto vēlēšanu "procesu atklātību un

caurspīdīgumu", tostarp dēļ brīvās/atklātās programmatūras

neizmantošanas un neveikta datorsistēmu (kurās instalēta

e-vēlēšanu sistēma un tās moduļi) audita. Norāda, ka pašreizējā

novērošana nodrošinot pārskatu pār tik nelielu daļu no vēlēšanu

norisēm, ka vēlēšanas, tostarp šajā iecirknī, neesot atbildušas

godīgu vēlēšanu principam, kuru ievērošanu prasot arī EDSO

ODIHR.

[3.9] Papildus norāda, ka Vidzemes reģiona balsstiesīgo un

nobalsojušo skaits (~ 400 000) krietni esot pārsniedzis Centrālās

Statistikas pārvaldes konstatēto Vidzemes reģiona iedzīvotāju

skaitu ~180 000), kas liecinot par lielu manipulāciju ar

datiem.

[4] 10.10.2022. Iesniedzējs iesniedza papildinājumus

05.10.2022. Lēmuma par protokola rezultātu apstiprināšanu

"virtuālās jeb pseido Rīgas" vēlēšanu iecirknī #1000

apstrīdējumam.

[5] Centrālās vēlēšanu komisijas 2022. gada 10. oktobra sēdē

iesniedzējs nepiedalījās, tika uzklausīts politiskās partijas

"Tautas varas spēks" deputāta kandidāts Jānis Sondars,

kurš Sūdzības uzturēja uz tajā norādītajiem argumentiem.

[6] 2022. gada 10. oktobra sēdē likumā "Par Centrālo

vēlēšanu komisiju" noteiktās kompetences robežās izvērtējusi

Sūdzības, sniegtos paskaidrojumus, Centrālā vēlēšanu komisija

konstatē, ka iesniedzēja prasījums nav pamatots.

[6.1] Par Centrālās vēlēšanu komisijas kompetenci

Atbilstoši likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"

4. pantam Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu

likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Pašvaldības domes

vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" izpildi, kā arī

šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo

likumu precīzu izpildi. Minētā panta otrā daļa noteic, ka veicot

savus pienākumus un realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu

komisija rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros.

Likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 5. pants

noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija likumu un savas kompetences

ietvaros pieņem lēmumus, izdod nepieciešamos rīkojumus un

instrukcijas, kas tiek publicētas laikrakstā "Latvijas

Vēstnesis". Lēmumi un rīkojumi stājas spēkā to pieņemšanas

dienā, instrukcijas - to publicēšanas dienā. Lēmumi, rīkojumi un

instrukcijas ir jāievēro visām vēlēšanu komisijām, kā arī valsts

un pašvaldību institūcijām un to amatpersonām.

Atbilstoši minētā likuma 6. panta 3., 4. un 5. punktam

Centrālā vēlēšanu komisija nosaka, kādām jābūt vēlēšanu kastēm un

ar vēlēšanu norisi saistīto dokumentu paraugiem; nosaka kārtību,

kādā vēlēšanu materiāli nosūtāmi vēlēšanu komisijām; nosaka

kārtību, kādā vēlēšanu komisijas nosūta protokolus un citus

vēlēšanu materiālus Centrālajai vēlēšanu komisijai.

[6.2] Par vēlēšanu iecirkņa balsu skaitīšanas rezultātu

paziņošanu un iepazīšanās iespējām ar vēlēšanu iecirkņu komisiju

balsu skaitīšanas protokoliem

Saeimas vēlēšanu likuma (turpmāk - Likums) 27. panta pirmā

daļa noteic, ka vēlēšanu dienā pēc pulksten 8 vakarā vēlēšanu

zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri bija ieradušies vēlēšanu

telpās pirms pulksten 8 vakarā. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz.

Tātad vēlēšanu iecirkņi tiek slēgti, tiklīdz nobalsojuši visi

vēlētāji, kas ieradušies vēlēšanu iecirknī līdz pulksten 8

vakarā. Saskaņā ar Likuma 29. pantu balsu skaitīšana sākas tūlīt

pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara iecirkņa

komisijas atklātā sēdē, kur vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā

divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai

politisko partiju apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā

ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu

komisijas, attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un

šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu

pārstāvji.

Likuma 35. panta trešā daļa noteic, ka pēc balsu skaitīšanas

rezultātu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo

klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu

pārstāvjiem.

Papildus norādāms, ka vēlēšanu iecirkņu komisijas gan pēc

kandidātu sarakstu gūto balsu saskaitīšanas, gan pēc tam, kad

saskaitītas par katru deputāta kandidātu nodotās balsis,

rezultātus nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai, un tie

pakāpeniski tiek ievietoti un tiem var sekot līdzi Centrālās

vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē. Attiecīgi arī pilnvarotie

novērotāji var salīdzināt attiecīgā iecirkņa balsu skaitīšanas

rezultātus ar publiskotajiem rezultātiem.

Likuma 35.1 panta pirmā daļa paredz, ka kandidātu

saraksta iesniedzējam un pieteiktajam kandidātam ir tiesības

iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu un triju darbdienu

laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par protokola rezultātu

apstiprināšanu, apstrīdēt to Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Centrālā vēlēšanu komisija iesniegumu izskata un lēmumu pieņem

triju darbdienu laikā.

Likuma 36. pantā noteikts, ka pēc balsu saskaitīšanas un balsu

skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās un

nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās

apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa

komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un

aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem ir

tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties

uz tā, ja aizzīmogošanai netiek izmantotas balsošanas kastes un

numurētas plombas. Par to jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas žurnālā.

Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā iecirkņa

komisija nosūta vēlēšanu materiālus Centrālajai vēlēšanu

komisijai.

Centrālās vēlēšanu komisijas 13.07.2022. ar lēmumu Nr. 27

apstiprinātās Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas

(turpmāk - Instrukcija) 53. punktā noteikts, ka pēc balsu

skaitīšanas iznākumu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo

klātesošiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

Saskaņā ar minētās instrukcijas 75., 76. un 77. punktu ne vēlāk

kā nākamā darba dienā pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas iecirkņa

komisijas priekšsēdētājs nogādā attiecīgajai pašvaldības vēlēšanu

komisijai iesaiņotos vēlēšanu materiālus, kā arī protokola

neiesaiņoto eksemplāru. Pavadrakstā (divos eksemplāros) norādāms

saiņu skaits, to saturs, plombu numuri, nosūtīšanas datums un

laiks, kā arī tās personas vārds un uzvārds, ar kuru vēlēšanu

materiāli nosūtīti. Pieņemot neiesaiņoto protokola eksemplāru un

iesaiņotos vēlēšanu materiālus, pašvaldības vēlēšanu komisija

uzraksta attiecīgi uz protokola un pavadraksta laiku, kad šie

materiāli saņemti, paraksta tos un apzīmogo. Pašvaldības vēlēšanu

komisija vēlēšanu iecirkņu protokolus nogādā Centrālajā vēlēšanu

komisijā ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc to saņemšanas.

Centrālās vēlēšanu komisijas 25.08.2022. ar lēmumu Nr. 68

apstiprinātās Saeimas vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības

instrukcijas ārvalstīs 97. punkts noteic, ka balsu skaitīšanas

protokolu ne vēlāk kā nākamā darba dienā pēc balsu skaitīšanas

pabeigšanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ar Ārlietu

ministrijas starpniecību nosūta šajā punktā minētos materiālus

Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Līdz ar to, ievērojot, ka 14. Saeimas vēlēšanas notika 2022.

gada 1. oktobrī, balsu skaitīšana iecirkņos tika pabeigta

pārsvarā 2022. gada 2. oktobrī, tad kandidātu sarakstu

iesniedzējiem bija iespējams ar vēlēšanu iecirkņu komisiju balsu

skaitīšanas protokoliem iepazīties attiecīgi valstspilsētu vai

novadu vēlēšanu komisijās, ārvalstīs izveidotajās vēlēšanu

iecirkņu komisijās vai arī Centrālajā vēlēšanu komisijā -

atkarībā no tā, kur protokoli konkrētajā brīdī atrodas. Sūdzībās

nav norādīts, vai kāda vēlēšanu komisija atteikusi ļaut

iepazīties ar balsu skaitīšanas protokoliem un ar kurām vēlēšanu

komisijām nav bijis iespējams sazināties. Norādāms, ka Centrālajā

vēlēšanu komisijā ar lūgumu iepazīties ar balsu skaitīšanas

protokoliem ir vērsušies tikai viena kandidātu saraksta

pārstāvji. Iesniedzējs vai deputāta kandidāti no Iesniedzēja

pārstāvētā kandidātu saraksta ar šādu lūgumu Centrālajā vēlēšanu

komisijā nav vērsušies.

[6.3] Par iesniedzēja norādēm uz tehniskām problēmām 14.

Saeimas vēlēšanu laikā

Centrālā vēlēšanu komisija paskaidro, ka vēlēšanu dienā, 2022.

gada 1. oktobrī, bija novērojami četri īslaicīgi, ne garāki par

desmit minūtēm, pārtraukumi Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju

reģistra darbībā, kas bija saitīti ar interneta drošības

risinājumiem, nevis problēmām sistēmā. Šajā laikā bija traucēta

vai ierobežota balsotāju pārbaude un reģistrācija vēlētāju

reģistrā. Minētais bija saistīts ar paaugstinātas drošības

pasākumiem un neradās ārējas ietekmes rezultātā. Nekādas

nelabvēlīgas sekas šie īslaicīgie traucējumi neradīja.

Nav konstatēts, ka tehniska rakstura problēmas, kas radušās

atsevišķām vēlēšanu iecirkņu komisijām balsu skaitīšanas procesā

(piemēram, skenējot vēlēšanu zīmes vai nosūtot datus Centrālajai

vēlēšanu komisijai), nebūtu tikušas atrisinātas.

[6.4] Par vēlēšanu vadības sistēmas novērošanu

Iesniedzējs norādījis, ka novērotājiem ticis atteikts

"vērot arī e-vēlēšanu tehnisko pusi", ar ko,

visticamāk, saprotams atteikums izsniegt piekļuvi Centrālās

vēlēšanu komisijas Vēlēšanu vadības sistēmai. Kā jau tika minēts

Centrālās vēlēšanu komisijas 26.09.2022. vēstulē Nr. 01-02/23e,

uz kuru iesniedzējs Sūdzībās norādījis, Saeimas vēlēšanu likums

neparedz vēlēšanu informācijas sistēmu novērošanu vai datu

publicēšanu. Vēlēšanu informācijas sistēmas atbilstīgi Nacionālās

drošības likuma 22.2 pantam noteiktas par kritisko

infrastruktūru un uz tām attiecina Ministru kabineta 2021. gada

6. jūlija noteikumus Nr. 508 "Kritiskās infrastruktūras,

tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas,

drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un

īstenošanas kārtība", Ministru kabineta 2011. gada 1.

februāra noteikumus Nr. 100 "Informācijas tehnoloģiju

kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un

īstenošanas kārtība" un Ministru kabineta 2015. gada 28.

jūlija noteikumus Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība

minimālajām drošības prasībām".

Pārmetums, ka novērotājiem nav tikusi dota iespēja ar Vēlēšanu

vadības sistēmas rokasgrāmatu, nav pamatots. Rokasgrāmata

paredzēta sistēmas lietotājiem.

[6.5] Par statistikas datiem

Attiecībā uz iesniedzēja apgalvojumu, ka Vidzemes reģiona

balsstiesīgo un nobalsojušo skaits (~ 400 000) krietni esot

pārsniedzis Centrālās Statistikas pārvaldes konstatēto Vidzemes

reģiona iedzīvotāju skaitu ~180 000), kas liecinot par lielu

manipulāciju ar datiem, norādāms, ka Centrālās statistikas

pārvaldes uzskaitītos statistiskajos vai plānošanas reģionos

ietvertās administratīvās teritorijas atšķiras no Likuma 7. panta

otrajā daļā noteiktā, kādi novadi un valstspilsētas ietilpst

Saeimas vēlēšanu apgabalos.

Vidzemes vēlēšanu apgabalā ietilpst vairāk administratīvo

teritoriju nekā Vidzemes reģionā. Pēc Saeimas vēlēšanās

izmantotiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem,

Vidzemes vēlēšanu apgabalā bija 396 278 balsstiesīgie. Savukārt

pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šī gada sākumā

Vidzemes vēlēšanu apgabalā ietilpstošajās pašvaldībās bija 520

588 iedzīvotāju, bet Vidzemes plānošanas reģionā - 276 037 un

Vidzemes statistiskajā reģionā - 180 766 iedzīvotāju.

Jāņem vērā, ka Saeimas vēlēšanās vēlētāji var balsot pēc

izvēles jebkurā vēlēšanu apgabalā un iecirknī, tāpēc atsevišķās

vietās vēlētāju aktivitāte reizēm pārsniedza balsstiesīgo skaitu,

piemēram, Rīgas Centra rajonā, Saulkrastu pilsētā.

[6.6] Par prasību iepazīties ar vēlēšanu gaitas

žurnāliem

Saskaņā ar Likuma 36. pantu iecirkņu komisijas Centrālajai

vēlēšanu komisijai nosūta vēlēšanu materiālus Centrālās vēlēšanu

komisijas noteiktajā kārtībā. Kārtība, kādā materiāli nododami

augstākstāvošai vēlēšanu komisijai un glabājami, noteikta

Centrālās vēlēšanu komisijas 13.07.2022. ar lēmumu Nr. 27

apstiprinātās Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas

75.-79. punktā, kā arī - attiecībā uz ārvalstīs izveidotajā

vēlēšanu iecirkņu komisijām - Centrālās vēlēšanu komisijas

25.08.2022. ar lēmumu Nr. 68 apstiprinātās Saeimas vēlēšanu

iecirkņa komisijas darbības instrukcijas ārvalstīs 97.-99.

punktā.

Līdz ar to vēlēšanu gaitas žurnāli atrodas noplombētās

vēlēšanu kastēs kopā ar citiem vēlēšanu materiāliem, lai

nodrošinātu to drošu saglabāšanu līdz laikam, kad vēlēšanu

rezultāti būs kļuvuši neapstrīdami. Lai Centrālā vēlēšanu

komisija dotu rīkojumu visām Sūdzībās minētajām vēlēšanu

komisijām šīs kastes atvērt, nepieciešams konkrēts pamatojums, kā

piemēram, pierādījumu pārbaudei tiesā vai tiesībsargājošajās

institūcijās. Iesniedzējs nav pamatojis prasību ļaut iepazīties

un saņemt vēlēšanu gaitas žurnāla kopiju. Saeimas vēlēšanu likums

neparedz šādas tiesības, un, tā kā prasība nav pamatota ar

konkrētiem pārbaudāmiem faktiem, šāda prasība noraidāma.

[7] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo

lietu departaments 2006. gada 3. novembra spriedumā lietā Nr. SA

- 5/2006 atzinis:

"[12] Atbilstoši vēlēšanu

tiesiskuma pārbaudes praksei tiesību normu pārkāpums pats par

sevi nav ne noteicošais, ne pietiekamais priekšnoteikums, lai

vēlēšanu rezultātus uzskatītu par ietekmētiem (sk. Augstākās

tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005. gada 29.

novembra sprieduma lietā Nr. SKA-468 14. punktu; Vācijas

Federālās Konstitucionālās tiesas sprieduma lietā BVerfGE 103,

111 98. punktu). Administratīvo lietu departaments atzīst, ka,

izvērtējot vēlēšanu norises tiesiskumu, nepietiek ar pārkāpuma

konstatēšanu vēlēšanu norisē, bet jāvērtē konkrētā pārkāpuma

būtība un sekas.[..] Par vēlēšanu rezultātus ietekmējošu

uzskatāms pārkāpums, ja ar to būtiski tiek ietekmēts vēlēšanu

iznākums, proti, ja tiek konstatēts, ka vēlēšanu rezultāts

neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu. Šāds pārkāpums arī

atzīstams par būtisku, jo nozīmē brīvu vēlēšanu principa

pārkāpumu."

Nav konstatēts, ka Sūdzībās norādītajos vēlēšanu iecirkņos 14.

Saeimas vēlēšanās balsošanas un balsu skaitīšanas laikā būtu

pieļauti vēlēšanu norisi un balsu skaitīšanu reglamentējošo

normatīvo aktu pārkāpumi, kas varētu būt ietekmējuši konkrēto

vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātu un varētu būt par

pamatu to atcelšanai un balsu pārskaitīšanai. Arī iesniedzējs uz

tādiem nav norādījis.

Saeimas vēlēšanu likuma 54. panta ceturtajā daļā ir noteikts

pieteikuma iesniedzēja pienākums pieteikumu pamatot, kā arī tas,

ka pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem.

Līdz ar to, jau vērošoties ar sūdzībām Centrālajā vēlēšanu

komisijā apstrīdot vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas

rezultātus, iesniedzēja prasījumam jābūt pamatotam un

pierādāmam.

Pamatojoties uz augstākminēto, saskaņā ar likuma "Par

Centrālo vēlēšanu komisiju" 4., 5. pantu, Saeimas vēlēšanu

likuma 35.1 pantu, Administratīvā procesa likuma 81.

pantu, Centrālā vēlēšanu komisija

nolemj:

noraidīt kandidātu saraksta iesniedzēja no politiskās partijas

"Tautas varas spēks" Valentīna Jeremejeva sūdzības par

lēmumu par protokolu rezultātu apstiprināšanu vēlēšanu iecirkņos

Nr. 1000, 1001, 1002, 1003, 1004, 1005, 1007, 1008, 1009, 1010,

1011, 1012, 1013, 1014, 1015, 1016, 1017, 1018, 1019, 1020, 1021,

1022, 1023, 1024, 1025, 1026, 1027, 1028, 1029, 1030, 1031, 1032,

1033, 1034, 1035, 1036, 1037, 1038, 1039, 1040, 1041, 1042, 1043,

1044, 1045, 1046, 1047, 1048, 1049, 1050, 1051, 1052, 1053, 1054,

1055, 1056, 1057, 1058, 1059, 1060, 1061, 1062, 1063, 1064, 1065,

1066, 1067, 1068, 1069, 1070, 1071, 1072, 1073, 1074, 1075, 1076,

1077, 1078, 1079, 1080 apstrīdēšanu.

Šo lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var

pārsūdzēt Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu

departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1511).

1 CVK. Vēlēšanas > Vēlēšanu iecirkņi.

https://www.cvk.lv/lv/velesanas/velesanu-iecirkni

2 Piem., "Atbildīgie nav devušies

gulēt." Divos vēlēšanu iecirkņos Rīgā radušās tehniskas

problēmas. Apollo.lv. 02.10.2022.

https://www.apollo.lv/7618122/atbildigie-nav-devusies-gulet-divos-velesanu-iecirknos-riga-radusas-tehniskas-problemas

3 "CVK nav atbilstošas kapacitātes, lai

varētu [..] prasīt pakalpojuma sniedzējam (SOAAR), ko tas plāno

darīt un kas tieši pakalpojumā ietilpst." CVK rīcība

"neatbilst ne labas pārvaldības, ne IT izstrādes labās

prakses, ne atbilstošas drošības principiem." VK nevarēja

izsekot, vai CVK ir pārliecinājusies par vēlēšanu

nodrošināšanai svarīgas funkcionalitātes atbilstošu

darbību", konstatēja, ka "sistēmas izstrādei

definētās prasības nav bijušas pilnīgas un kvalitatīvas".

Sistēmas akcepttestēšanu veica tikai pats izstrādātājs [..]. No

CVK akcepttestēšanai vistuvāk pietuvināta bija

ģenerālmēģinājuma norise, bet tā netiek dokumentēta",

"sistēmas nepieciešamās drošības pārbaudes netiek

veiktas", "izstrādātājs sistēmas darbības uzraudzības

atskaitēs norādīja uz vairāk nekā tūkstoti sistēmā konstatētām

kļūdām"!

4

https://vdd.gov.lv/aktualitates/jaunumi/vdd-nav-identificejis-prettiesiskas-darbibas-14-saeimas-velesanas

5 Revīzijas ziņojums "Par Centrālās vēlēšanu

komisijas 2021.gada pārskatu" Rīga, 2022. 20.-24. lpp.

https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29673-M53tvBk0I1hfy-ezsNSJejKLw_KzDr6l.pdf

6 Kapacitātes trūkuma dēļ CVK nespēj atrisināt

gadiem zināmus trūkumus. 04.07.2022.

https://lrvk.gov.lv/lv/aktualitates/kapacitates-trukuma-del-cvk-nespej-atrisinat-gadiem-zinamus-trukumus

7 "Gan pirms simts gadiem, gan šodien

nemainīgas ir mūsu vērtības - demokrātija, brīvība un

godīgas

vēlēšanas. Gadu gaitā iestādē ir uzkrātas profesionālās

zināšanas un pieredze, kas ļāvusi nodrošināt vēlēšanu likumu

vienveidīgu un pareizu piemērošanu, procesu atklātību un

caurspīdīgumu,

vienlīdzības principu, kā arī sekmēt ikviena vēlētāja iespējas

sev ērtā veidā piedalīties vēlēšanās, tautas nobalsošanās un

parakstu vākšanās. [..] saka CVK priekšsēdētāja Kristīne

Bērziņa."

"Atzīmējot iestādes dibināšanas simtgadi, CVK aicina

dalīties atmiņās par vēlēšanu vēsturi". Latvijas

vēstnesis. 19.07.2022.

https://lvportals.lv/dienaskartiba/343122-atzimejot-iestades-dibinasanas-simtgadi-cvk-aicina-dalities-atminas-par-velesanu-vesturi-2022

Centrālās vēlēšanu komisijas

priekšsēdētāja K. Bērziņa

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs

R. Eglājs