1. pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) prakses ārsts — sertificēts ārsts, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrējis ārsta praksi un nodarbojas ar ārstniecību;

2) ārsta prakse — šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta īpaši iekārtota darba vieta, kur prakses ārsts veic ārstniecības darbību;

3) ārsts stažieris — ārsts, kas nav sertificēts specialitātē un strādā sertificēta ārsta vadībā;

4) rezidents — ārsts, kas apgūst akreditēto profesionālās rezidentūras izglītības programmu medicīnā specialitātes iegūšanai un ir darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi.

2

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.03.2004. un 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)