8. pants

XXXVII

Viens no šā likumprojekta pamatprincipiem prasa saglabāt tajā

ietvertos horizontālās pārnozaru politikas instrumentus

likumprojekta mērķu sasniegšanai. Esmu jau uzsvēris, ka

piedāvātais likumprojekts nav deklaratīvs regulējums, bet paredz

pārdomātus horizontālās sadarbības politikas instrumentus

likumprojekta mērķu sasniegšanai.

Viens no šādiem būtiskiem politikas instrumentiem ir Latviešu

vēsturisko zemju attīstības padome (sk. iepriekš IX

sadaļu).

Tādēļ principiāli aicinu saglabāt likumprojektā šo padomi

(sk. likumprojekta tabulas otrajam lasījumam

48. priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Juris

Pūce).

XXXVIII

Attiecībā uz priekšlikumu Latviešu vēsturisko zemju attīstības

padomei piešķirt tiesības lemt par latviešu vēsturisko zemju

simboliku, aicinu ņemt vērā manus ierosinājumus likumprojekta

3. panta formulējumiem, kas nokārtotu jautājumu par latviešu

vēsturisko zemju ģerboni un karogu (sk. iepriekš XI,

XII un XXV sadaļu, ka arī likumprojekta tabulas otrajam lasījumam

49. priekšlikumu, kuru iesniegusi deputātu grupa).

Tāpat neesmu pārliecināts par iespējām apstiprināt, tātad

normēt tradīcijas vai latviešu vēsturiskajai zemei raksturīgas

izpausmes (sk. likumprojekta tabulas otrajam lasījumam

49. priekšlikumu, kuru iesniegusi deputātu grupa).

Attiecīgi jautājumi pēc būtības būtu risināmi Nemateriālā

kultūras mantojuma likumā noteiktajā kārtībā.

XXXIX

Ievērojot Saeimas Juridiskā biroja apsvērumus par Valsts

prezidenta un Saeimas pārstāvja pilnvaru termiņu Latviešu

vēsturisko zemju attīstības padomē, esmu uzskatījis par

pašsaprotamu, ka šā pārstāvja pilnvaru termiņš attiecīgi sakristu

ar Valsts prezidenta un Saeimas pilnvaru termiņu (sk.

likumprojekta tabulas otrajam lasījumam 50. priekšlikumu,

kuru iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs).

Ja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija

uzskatītu par nepieciešamu attiecīgo regulējumu precizēt, man nav

pret to iebildumu.

Neiebilstu pret priekšlikumiem, kas iesniegti ar mērķi

precizēt un tehniski sakārtot jautājumus par Latviešu vēsturisko

zemju attīstības padomes sastāva un darbības jautājumiem

(sk. likumprojekta tabulas otrajam lasījumam 54., 55.,

59., 60. un 61. priekšlikumu, kurus iesniedzis vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs,

deputāts Viktors Valainis un Saeimas Juridiskais birojs).

XL

Man nav iebildumu pret tieslietu ministra uzņemšanu Latviešu

vēsturisko zemju attīstības padomē, kā arī ierosinājumu noteikt

izglītības un zinātnes ministru par šīs padomes priekšsēdētāja

vietnieku (sk. likumprojekta tabulas otrajam lasījumam

52. un 58. priekšlikumu, kurus iesniedzis Ministru

prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un deputātu

grupa).

Man nav skaidrs pamatojums ekonomikas ministra, satiksmes

ministra un zemkopības ministra izslēgšanai no Latviešu

vēsturisko zemju attīstības padomes sastāva. Šo ministru

kompetencē ir jautājumi, kas skar horizontālās pārnozaru

politikas īstenošanu šā likumprojekta mērķu sasniegšanā

(sk. likumprojekta tabulas otrajam lasījumam

51. priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Viktors

Valainis).

Es neredzu nepieciešamību padomes sastāvā paredzēt dalības

tiesības ar balsstiesībām valstspilsētu deleģētiem pārstāvjiem

(sk. likumprojekta tabulas otrajam lasījumam

53. priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Viktors

Valainis). Valstspilsētas līdzās novadu pašvaldībām

atbilstoši likumprojekta 8. panta otrās daļas

4. punktam jau būs iesaistītas pašvaldību pārstāvju

deleģēšanā darbam Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomē, un

dubulta pārstāvniecības kvota te nebūtu jēdzīga.

Savukārt jautājums par lībiešu kopienas pārstāvja dalību

padomē ar balsstiesībām varētu būt diskutējams kopsakarā ar

priekšlikumu paredzēt balsstiesības diviem sabiedrības

pārstāvjiem (sk. likumprojekta tabulas otrajam

lasījumam 56. un 57. priekšlikumu, kurus iesniegušas

deputātes Inese Voika un Marija Golubeva un deputātu grupa).

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija varētu

izvērtēt iespējas piešķirt balsstiesības sabiedrības pārstāvjiem,

nosakot arī to deleģēšanas kārtību.

L Likumprojekta