Par Primārās veselības aprūpes attīstības plānu 2014.–2016.gadam

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Situācijas

raksturojums un problēmas formulējums

Ministru kabinets 2011. gada 5. oktobrī ar rīkojumu Nr. 504

apstiprināja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.

gadam (turpmāk - pamatnostādnes). Pamatnostādnēs tika noteikts

mērķis - pagarināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvotā mūža

ilgumu un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabāt, uzlabot un

atjaunot iedzīvotāju veselību. Lai to sasniegtu, pamatnostādnēs

ir definēts apakšmērķis - kvalitatīvas veselības aprūpes

pakalpojumu sistēmas veidošana, nodrošinot pakalpojumu

vienlīdzīgu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Ņemot vērā,

ka primārā veselības aprūpe (turpmāk - PVA) ir cilvēka pirmais

saskarsmes posms ar veselības aprūpes sistēmu, kurā tiek

risinātas galvenās iedzīvotāju veselības problēmas, nodrošinot

atbilstošus veselības veicināšanas, profilakses, ārstniecības un

rehabilitācijas pasākumus, šī apakšmērķa sasniegšanai Veselības

ministrija (turpmāk - VM) ir sagatavojusi īstermiņa politikas

plānošanas dokumentu "Primārās veselības aprūpes attīstības

plāns 2014.-2016. gadam".

Plāna mērķis ir stiprināt primāro veselības aprūpi kā

pieejamāko, efektīvāko un visaptverošāko veselības aprūpes

līmeni, palielināt primārās veselības aprūpes lomu profilaksē,

diagnostikā un ārstēšanā, kā arī uzlabot primārās veselības

aprūpes kvalitāti.

Plāna mērķis sasniedzams, īstenojot trīs rīcības

virzienus:

1) PVA pieejamības uzlabošana;

2) PVA pakalpojumu kvalitātes un drošības uzlabošana;

3) pacientu informēšanas nodrošināšana un līdzestības

veicināšana.

Īstenojot plāna pasākumus, tiks uzlabota PVA pakalpojumu

sniedzēju teritoriālā un organizatoriskā pieejamība, pilnveidotas

prasības PVA pakalpojumu sniedzējiem un sniegtajiem PVA

pakalpojumiem, tiks pilnveidota PVA pakalpojumu sniedzēju darba

organizācija un sniegto pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas

sistēma, palielināta veselības veicināšanas un slimību

profilakses loma PVA līmenī, uzlabota PVA pakalpojumu sniedzēju

savstarpējā sadarbība un sadarbība ar citiem speciālistiem un

citiem sektoriem, pilnveidots PVA finansēšanas mehānisms,

pilnveidota un uzturēta informācijas sistēma par PVA, stiprināta

farmaceitiskās aprūpes sadarbība ar PVA, kā arī nodrošināta

iedzīvotāju informēšana par PVA jautājumiem.

2.

Nepieciešamais finansējums plāna īstenošanai un paredzētais

finansēšanas avots

Lai stiprinātu PVA kā pieejamāko, efektīvāko un visaptverošāko

veselības aprūpes līmeni un palielinātu PVA lomu profilaksē,

diagnostikā un ārstēšanā, kā arī uzlabotu PVA kvalitāti,

nepieciešams papildu finansējums.

2015. gadā un turpmāk katru gadu nepieciešams papildu

finansējums 4 527 136 euro apmērā valsts apmaksāto

zobārstniecības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.

Lai veicinātu PVA pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanu, no

2015. gada un turpmāk katru gadu nepieciešams papildu finansējums

2 806 415 euro apmērā, lai stiprinātu kvalitātes

novērtējuma sistēmu ģimenes ārstu praksē.

Lai ieviestu papildu risinājumus e-veselības ietvaros, 2015.

gadā nepieciešams papildu finansējums 22 926 euro apmērā

ģimenes ārstu nodrošināšanai ar informāciju par ģimenes ārsta

praksē reģistrēto pacientu saņemto veselības aprūpi citos

veselības aprūpes līmeņos.

Lai pilnveidotu Vadības informācijas sistēmu (VIS),

nodrošinātu apmācības un metodiskos materiālus ārstiem un māsām,

ārsta palīgiem par ieteicamo fizisko slodzi senioriem un riska

grupām, kā arī nodrošinātu ģimenes ārstiem apmācības un

informatīvos bukletus par e-veselības sistēmas lietošanu, 2015.

gadā nepieciešams papildu finansējums 72 764 euro apmērā

un 2016. gadā - 47 485 euro apmērā.

Īstenojot minētos informatīvos, atbalsta, diagnostiskos un

ārstnieciskos pasākumus, kopējais nepieciešamais papildu

finansējums veselības sektorā triju gadu periodam ir 14 810 277

euro (2014. gadā - 0 euro, 2015. gadā - 7 429 241

euro, 2016. gadā - 7 381 036 euro).

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu

Veselības ministrijai plāna 1.2.2., 1.2.5., 2.2.1., 2.3.1.,

2.6.1. un 2.7.1. pasākumu īstenošanai 2015. gadā 7 429 241

euro apmērā, 1.2.5., 2.2.1., 2.5.3. un 2.7.1. pasākumu

īstenošanai 2016. gadā 7 381 036 euro apmērā un 1.2.5. un

2.7.1. pasākumu īstenošanai turpmāk katru gadu 7 333 551

euro apmērā tiks skatīts Ministru kabinetā kopā ar visu

ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām

politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finansējuma

pieprasījumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2015.

gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta

ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam" sagatavošanas un

izskatīšanas procesā.

Plānā paredzēto 1.1.1., 1.1.2., 1.1.3., 1.2.1., 1.2.3.,

1.2.6., 1.2.7., 2.1.1, 2.1.2., 2.2.2., 2.3.3., 2.4.1., 2.5.2.,

2.6.2., 2.8.1., 2.8.2., 2.9.1., 3.1.1. un 3.1.2. pasākumu

īstenošanu 2014. gadā un turpmākajos gados Veselības ministrija

nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Plānā paredzēto 1.2.8., 2.5.1 un 2.5.4. pasākumu īstenošanu

2014. gadā un turpmākajos gados Veselības ministrija un

Labklājības ministrija nodrošinās piešķirto valsts budžeta

līdzekļu ietvaros.

Plānā paredzētā 1.2.4. pasākuma īstenošanu 2014. gadā un

turpmākajos gados Veselības ministrija un Izglītības un zinātnes

ministrija nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu

ietvaros.

Plānā paredzētais 2.3.2. pasākums tiks īstenots Eiropas

Sociālā fonda 1.3.2.3. aktivitātes "Veselības aprūpes un

veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla

kompetences, prasmju un iemaņu līmeņa paaugstināšana"

ietvaros, savukārt plānā paredzētais 2.9.2. un 3.1.3. pasākums

tiks īstenots ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda 7.5.4.

specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību veselības

veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši

nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem

iedzīvotājiem" ietvaros.