26. pants
Tādējādi, Padomes ieskatā, ir nepieciešams novērst

leģitīmā mērķa aizskārumu, ko rada programmas "MIR 24"

retranslācija, lai aizsargātu valsts drošību, teritoriālo

vienotību un sabiedrisko drošību. Bez tam, ņemot vērā televīzijas

ievērojamo lomu informācijas sniegšanā iedzīvotājiem, Padome

uzskata, ka nepastāv citi tiesiski mehānismi, kā ierobežot

programmas "MIR 24" radīto aizskārumu, kā vien

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.5 pantā

paredzētās Padomes tiesības ierobežot programmas retranslāciju,

jo izdarītie pārkāpumi pārkāpj Elektronisko plašsaziņas līdzekļu

likumā noteiktās prasības programmu veidošanai un rada būtisku

apdraudējumu Ukrainas un Latvijas valsts drošībai, īpaši esošajā

ģeopolitiskajā situācijā.

Padome uzskata, ka administratīvā akta ierobežojošo mērķi var

sasniegt ar samērīgu laika periodu, uz kādu būtu ierobežojuma

programmas "MIR 24" retranslācija Latvijas teritorijā.

Padomes ieskatā šis laika periods ir 5 (piecie) gadi.

Minētais laika periods uzskatāms par samērīgu, jo nav paredzams,

kā attīstīsies militārais konflikts Ukrainā un kādas būs

Krievijas Federācijas turpmākās darbības, tajā skaitā attiecībā

pret citām valstīm, tādējādi nav prognozējams, kāds varētu būt

televīzijas programmā turpmāk demonstrētais saturs un kā tas

ietekmēs Latvijas un citu valstu drošību. Ņemot vērā, ka

vienlaikus ar militāro agresiju Ukrainā, gan Ukrainā, gan citviet

pasaulē tiek īstenots arī mērķtiecīgs hibrīdkarš, izplatīta

dezinformācija un nepatiesas ziņas. Padome uzver, ka pētījumā

"Pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību un mediju

satura lietošanas paradumiem" iegūtie dati liecina, ka

gandrīz visi (85%) aptaujas dalībnieki ir saskārušies ar viltus

ziņām, tendenciozu vai safabricētu informāciju.9

Tādējādi nav šaubu, ka esošajos apstākļos ir būtiski garantēt arī

informatīvās telpas drošību, uzticamas un pārbaudītas

informācijas pieejamību, īpaši ziņu raidījumu ietvaros.

Padome uzsver, ka, atjaunojot šīs programmas izplatīšanu

Latvijas teritorijā esošajā ģeopolitiskajā situācijā, Latvijas

valsts nevarēs garantēt tās iedzīvotāju un šīs programmas

auditorijas aizsardzību pret kaitīgu saturu, tādu, kas apdraud

Latvijas un citu valstu drošību. Šāds aizlieguma laiks dod

iespēju gan programmas "MIR 24" veidotājam apsvērt un

atrast atbilstošu risinājumu programmas veidošanai un

nodrošināšanai, lai pēc programmas "MIR 24"

retranslācijas iespējamas atsākšanas netiktu atkārtoti pārkāpti

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktie aizliegumi

saistībā ar programmu veidošanu.

Administratīvā akta samērīgums

Tiesisko seku samērīgums jāvērtē katra administratīvā akta

izdošanas gadījumā. Tiesību piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir

tiesisko seku konkretizēšana un šajā posmā tiesību piemērotāja

pienākums ir apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās sekas,

kuras sasniedz tiesību mērķi - taisnīgumu (Satversmes tiesas

2007. gada 28. februāra lēmuma lietā Nr. 2006-41-01 14.2.

punkts). Uz šādu iestādes pienākumu norāda arī APL 13. pantā

nostiprinātais samērīguma princips: "Labumam, ko

sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir

jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu

ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko

interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu

sabiedrības labumu."

Padomes ieskatā konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs

sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo

sabiedrību vairs nesasniegs tādi raidījumi, kuros izteiktie

aicinājumi apdraud Ukrainas valstu drošību un arī Eiropas drošību

kopumā, izteikumi, kas aicina uz kara vai militāra konflikta

izraisīšanu. Tāpat Sabiedrība vairs nebūs pakļauta tādas

neobjektīvas un nepatiesas informācijas spiedienam, kas tiek

izplatīts gan ziņu raidījumu ietvaros, gan programmā kopumā.

Papildus jānoskaidro, kāds ir iespējamais kaitējums un

zaudējumi, kas ar administratīvo aktu tiks nodarīti programmas

"MIR 24" izplatītājam un tiem elektroniskiem

plašsaziņas līdzekļiem, kas šo programmu retranslē un citā veidā

izplata Latvijas teritorijā. Attiecībā uz tiesību uz vārda

brīvību ierobežojumu programmas "MIR 24" izplatītājam,

secināms, ka sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks nekā

personas tiesību aizskārums, jo sabiedrības interesēs ir tās

pasargāšana no neobjektīviem un tendencioziem raidījumiem, tajā

skaitā ziņu raidījumiem, kuri satur aicinājumus un saturu, kas

apdraud valsts drošību, kā arī aicina uz kara vai militāra

konflikta izraisīšanu. Satversmes tiesa 2003. gada 29. oktobra

spriedumā lietā Nr. 2003-05-01 secinājumu daļas 31. punktā ir

atzinusi, ka preses pienākums ir sniegt tikai patiesu informāciju

un vārda brīvība šajā aspektā ietver arī pienākumus un atbildību.

Šādu secinājumu attiecībā uz žurnālistiem vairākkārt izdarījusi

arī ECT, norādot, ka ECTK 10. pants tos aizsargā tikai tādā

gadījumā, ja "tie darbojas godprātīgi, sniedz precīzu un

pārbaudītu informāciju, ievērojot žurnālista ētiku"

(sk. Human Rights. The 1998 Act and the European Convention.

London, Sweet & Maxwell, 2000, p.300, sk. arī Cilvēktiesību

tiesas spriedumu lietā Bladet Tromsø and Stensaas v. Norway,

para.65, 1996.gada 27.marta spriedumu lietā Goodwin v. United

Kingdom, para.39 un 1999.gada 21.janvāra spriedumu lietā Fressoz

and Roire v. France, para.54).

Tāpat Padome izvērtē arī iespējamos zaudējumus, kas līdz ar

retranslācijas aizliegumu varētu rasties elektroniskajiem

plašsaziņas līdzekļiem, kas retranslē programmu "MIR

24" Latvijas teritorijā. ECT ir atzinusi, ka plurālisms un

demokrātija balstās uz kompromisu, kas prasa dažādas piekāpšanās

no indivīdu puses, kuriem reizēm ir jābūt gataviem ierobežot

dažas no savām brīvībām, lai nodrošinātu lielāku valsts

stabilitāti kopumā (ECT spriedums lietā Refah Partisi and

Others v. Turkey [GC], Nr. 41340/98, 41342/98, 41343/98 and

41344/98, 99. punkts). Tādējādi jautājums, kas tiek

izvirzīts, ir par kompromisa panākšanu starp prasībām aizstāvēt

demokrātisku sabiedrību, no vienas puses, un prasībām aizstāvēt

cilvēktiesības, no otras puses. Ikreiz, kad valsts vēlas

atsaukties uz "sevi aizstāvēt spējīgas demokrātijas"

principu, lai pamatotu iejaukšanos indivīda tiesībās, tai ir

rūpīgi jāizvērtē apsveramā pasākuma mērogs un sekas, lai

nodrošinātu iepriekšminētā līdzsvara panākšanu (ECT 2006. gada

16. marta sprieduma lietā Ždanoka v Latvia [GC] 100.

punkts).

Padome saskata pamatu pieņēmumam, ka zaudējumi

elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri retranslē programmu

"MIR 24", kas var rasties saistībā ar lēmumā noteikto

aizliegumu retranslēt programmu "MIR 24" uz noteiktu

laiku, nebūs ievērojami. Līdz ar to Padome secina, ka sabiedrības

ieguvums būs lielāks, nekā aizliegums komersantiem uz noteiktu

laiku retranslēt programmu "MIR 24", kuras raidījumu

saturs rada būtisku kaitējumu sabiedrībai, apdraudot valsts

drošību. Šāds tiesību ierobežojums ir attaisnojams ar sabiedrības

tiesībām uz drošību un lielāku valsts stabilitāti kopumā.

Ievērojot iepriekš minēto, Padome uzskata, ka saskaņā ar

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.5 pantu ir

pamats pieņemt lēmumu par aizliegumu retranslēt programmu

"MIR 24" Latvijas teritorijā 5 (piecus) gadus no šī

lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Šis lēmums atbilstoši APL 1. panta 3. punktam ir vispārīgais

administratīvais akts, jo tas attiecas uz individuāli nenoteiktu

personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos.

Proti, šis administratīvais akts attiecas uz jebkuru personu

(t.sk. elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, bet ne tikai),

kas Latvijas teritorijā veic programmas "MIR 24"

retranslāciju Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1. panta

28. punkta izpratnē (retranslāciju šī jēdziena plašākajā

izpratnē atbilstoši šajā lēmumā iepriekš norādītajam). Lēmums

ir vispārīgais administratīvais aktus, kas tiek publicēts

oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Padome saskaņā ar APL 62. panta trešo daļu norāda apsvērumus,

kāpēc tā uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nebija

nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresātu viedokli. Saskaņā ar

APL 62.panta otrās daļas 1.punktā noteikto "personas

viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja

administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās

tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas

dzīvību, veselību un mantu." Ievērojot minēto, secināms,

ka Padomei nebija pienākuma uzklausīt lēmuma adresātu viedokli,

jo jebkura kavēšanās lēmums pieņemšanā rada draudus valsts

drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka

konkrētajā gadījumā administratīvajā aktā noteiktais ierobežojums

tiek vērsts pret jebkuru personu, kas retranslē programmu

"MIR 24" Latvijas teritorijā, lai pasargātu būtiskas

sabiedrības intereses, tad potenciālo adresātu uzklausīšana ir

faktiski neiespējama to ievērojamā skaita dēļ. Bez tam Padome

administratīvajā aktā ir veikusi administratīvā akta potenciālo

adresātu argumentu izvērtējumu un pamatojusi šāda ierobežojuma

atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā.

Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personas, kas

Latvijas teritorijā retranslē programmu "MIR 24",

tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir

nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa

uzklausīšana varētu nebūt adekvāta.

4. PADOMES RĪCĪBA VALSTS DROŠĪBU

APDRAUDOŠA SATURA IZPLATĪŠANAS GADĪJUMĀ EIROPAS PARLAMENTA UN

PADOMES DIREKTĪVAS "AUDIOVIZUĀLO MEDIJU PAKALPOJUMU

DIREKTĪVA" IZPRATNĒ

Latvijas teritorijā tiek izplatīta (tai skaitā retranslēta) no

Krievijas (programmas "MIR 24" apraides atļaujas

turētājs Krievijas Federācijā ir Federal State Unitary Enterprise

- The Russian Television and Radio Broadcasting Company),

apskatot programmas izplatīšanas ierobežošanu Latvijas

teritorijā, vērā nav ņemama ne Direktīva, ne Eiropas konvencijas

par pārrobežu televīziju, jo Krievijas Federācija nav Eiropas

Savienības un Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju

dalībvalsts.

Padomes veiktie pasākumi procedūras

laikā

1. Kopš 2022.gada 24.februāra Padome programmā "MIR

24" konstatējusi vairākus pārkāpumus.

2. Padome ir izvērtējusi nepieciešamību pieņemt lēmumu par

programmas izplatīšanas aizliegumu Latvijas teritorijā. Padome ir

vērtējusi steidzamību šī lēmuma pieņemšanai.

Konkrētajā gadījumā Padome ir ņēmusi vērā:

1) izdarīto pārkāpumu satraucošo raksturu un būtiskumu;

2) to, ka izplatīti aicinājumi, kas nepārprotami apdraud gan

Ukrainas, gan Latvijas valsts drošību, kā arī visas Eiropas

drošību kopumā;

3) esošo ģeopolitisko situāciju pasaulē un notikumu attīstību

Ukrainā, kas būtiski apdraud valsts drošību un Ukrainas

teritoriālu vienotību.

Padomes ieskatā ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, jo

jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko

kārtību un personas dzīvību.

Pieņemot lēmumu, Padome ir ņēmusi vērā, ka programmas

"MIR 24" jurisdikcija ir Krievijas Federācija un

programmai apraides atļauju izsniedzis Krievijas mediju

regulators - Roskomnadzor (RKN), programmas īpašnieks ir

"RUSSKIY MIR FOUNDATION". Taču Padome jau iepriekš

detalizēti norādījusi uz aspektiem, kas konkrētajā gadījumā

paredz programmas izplatīšanas ierobežošanu steidzamības

kārtā.

Padome norāda, ka programmas "MIR 24" izplatīšanas

ierobežošanas procedūra Latvijas teritorijā iepriekš nav tikusi

veikta, taču programmā tika konstatēti pārkāpumi un saturs,

aicinājumi, kas būtiski apdraud valsts drošību. Ņemot vērā šos

apstākļus, Padome secina, ka programmas veidotāji nav ievērojuši

programmu un ziņu raidījumu veidošanas noteikumus, izplatījuši

tendenciozu, melīgu un nepatiesu informāciju, kas būtiski ietekmē

sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī apdraud valsts drošību.

Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust savu

viedokli tiek izmantotas negodprātīgi jeb tādā veidā, kas ir

atbilstošs plašsaziņas līdzekļa redakcionālajai politikai,

Padomes ieskatā, vārda brīvības izmantošana nolūkā izteikt

aicinājumus, kas apdraud valsts drošību, būtiski apdraud

sabiedrisko kārtību un drošību vai paust aicinājumu uz karu nav

pieļaujama vārda brīvības izpausme, jo tā neatbilst vispārējiem

elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības mērķiem - informēt,

izglītot un izklaidēt sabiedrību, kā arī ir pretēji demokrātijas

pamatprincipiem. Padomes ieskatā esošajā ģeopolitiskajā situācijā

nav sagaidāms, ka nākotnē elektroniskā plašsaziņas līdzekļa

darbība varētu krasi mainīties.

Ņemot vērā minēto, Padome secina, ka ir veikusi visus

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktos pienākumus un,

pat veicot pārrunas ar programmas "MIR 24" veidotājiem,

neizdotos panākt, lai turpmāki pārkāpumi programmā netiktu

pieļauti. Padome uzskata, ka ir nepieļaujama situācija, ka

elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos Latvijas teritorijā, īpaši

ziņu un informatīvo raidījumu ietvaros, tiek izplatīti tādi

aicinājumi, kas apdraud valsts drošību, būtiski apdraud

sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī aicinājumi uz karu un

militāra konflikta izraisīšanu, kas jau paši par sevi apdraud

Latvijas Republikas un citu valstu suverenitāti un neatkarību.

Padome uzsver, ka kaitīgās sekas sabiedrībai radušās jau šo

raidījumu demonstrēšanas brīdī un nav iespējams izmērīt, cik

liels kaitējums sabiedrībai jau nodarīts, tādēļ nav šaubu, ka ir

nepieciešams rīkoties nekavējoties, lai pasargātu auditoriju

Latvijā un līdzīgi gadījumi neatkārtotos.

Ņemot vērā visus minētos apstākļus, kā arī atkārtoti uzsverot

steidzamības nepieciešamību, Padome izmanto savas Elektronisko

plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktās tiesības: "Šā panta

pirmajā daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas

līdzekļu padome var lemt par aizliegumu izplatīt elektroniskā

plašsaziņas līdzekļa programmu vai audiovizuālo pakalpojumu pēc

pieprasījuma, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas

teritorijā."

Ievērojot minēto un pamatojoties uz

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.5 panta

pirmo un otro daļu, 24.panta ceturto daļu un 26.panta 4., 5.

7.punktu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

nolemj:

1. Aizliegt retranslēt (tajā skaitā

izplatīt) programmu "MIR 24" Latvijas teritorijā 5

(piecus) gadus no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas.

2. Lēmums stājas spēkā tā

paziņošanas brīdī.

3. Par pieņemto lēmumu informēt

Krievijas mediju regulatoru un programmas īpašniekus.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta otro daļu

šo lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās

dienas, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.

Padome nolemj, ka šī lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

No Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.5 panta

izriet, ka Padome attiecīgajā panta daļā noteiktajos izņēmuma

gadījumos var ierobežot programmu retranslāciju no citām valstīm.

Savā būtībā šāda programmas retranslācijas ierobežošana ir

līdzīga Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21. panta otrajā

daļā paredzētajai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības

apturēšanai. Līdzīgi šie juridiskie instrumenti ir tāpēc, ka

ārvalsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kura programma tiek

retranslēta Latvijā, darbību padome nevar apturēt, jo tas atrodas

ārvalstī un ir pakļauts nevis Padomes, bet ārvalsts uzraugošajai

institūcijai. Tomēr, kā izriet no Elektronisko plašsaziņas

līdzekļu likuma 21.5 panta, tā vietā Padome var

ierobežot ārvalsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas

retranslāciju Latvijā. Rezultāts abos gadījumos faktiski ir

identisks, proti, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotā

programma nenonāk līdz iespējamajai šīs programmas auditorijai

Latvijā.

Tā kā retranslācijas ierobežošana savā būtībā ir līdzīga

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.panta otrajā daļā

paredzētajam juridiskam instrumentam, kura mērķis ir ietekmēt

elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību, t.i., motivēt

elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot likumu un

veidot savu programmu atbilstoši likuma prasībām, tad arī

retranslācijas ierobežošanai ir tāds pats mērķis - motivēt

ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk veidot savu

programmu atbilstoši Latvijas likumam, tajā skaitā Audiovizuālo

mediju pakalpojumu direktīvai.

Tā kā minēto apsvērumu dēļ retranslācijas ierobežošanai ir

jākalpo kā elektronisko plašsaziņas līdzekli motivējošam

instrumentam, tad šāda juridiskā instrumenta piemērošanas

gadījumā retranslācijas ierobežošanai būtu jāsāk darboties

nekavējoties un tai būtu jādarbojas neatkarīgi no tā, vai lēmums

par retranslācijas ierobežošanu tiek pārsūdzēts. Tikai tādā

gadījumā tiks panākts mērķis, ka retranslācijas ierobežošana

motivē ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot

Latvijas likumu. Pretējā gadījumā, t.i., ja lēmuma par

retranslācijas ierobežošanu darbība tiktu apturēta lēmuma

pārsūdzēšanas rezultātā, lēmums par retranslācijas ierobežošanu

faktiski vairs nespētu pildīt savu uzdevumu motivēt likumu

pārkāpušo elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot

likumu. Savukārt pēc, iespējams, vairākiem gadiem, kad beigtos

tiesvedība strīdā par lēmumu, ar kuru būtu ierobežota

retranslācija, apstākļi varētu būt mainījušies, un tāpēc lēmums

par retranslācijas ierobežošanu faktiski varētu vairs nespēt

pildīt savu uzdevumu motivēt ārvalsts elektronisko plašsaziņas

līdzekli ieverot Latvijas likumu.

Padome uzsver, ka šādā gadījumā, kad retranslācijas

ierobežošanas mērķis jeb šāda lēmuma uzdevums ir motivēt ārvalsts

elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot Latvijas

likumu, ir svarīgi, ka retranslācijas ierobežošana kā likuma

neievērošanas negatīvās sekas iestājas pēc iespējas ātrāk pēc

likuma neievērošanas gadījumiem. Tikai šādā gadījumā

retranslācijas ierobežošanai varētu būt vislielākā motivējošā

ietekme uz ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli. Turpretim

gadījumā, ja retranslācijas ierobežošana stātos spēkā tikai pēc

vairākiem gadiem, kad varētu beigties tiesvedībā jautājumā par

retranslācijas ierobežošanas tiesiskumu, retranslācijas

ierobežošana kā likuma neievērošanas negatīvās sekas laika ziņā

būtu attālinātas no likuma neievērošanas notikuma. Padome

uzskata, ka tādā gadījumā retranslācijas ierobežošana faktiski

varētu nespēt pildīt savu uzdevumu motivēt ārvalsts elektronisko

plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot likumu. Turklāt, Padome

uzskata, ka lēmumā konstatētie pārkāpumi ir tik smagi, ka

pārsūdzība nedrīkstētu apturēt retranslāciju ierobežojošā lēmuma

darbību, jo pārkāpumu smaguma dēļ, ir svarīgi, ka ārvalsts

elektroniskais plašsaziņas līdzeklis pēc iespējas ātrāk un

lielākā mērā kļūtu motivēts turpmāk ievērot Latvijas likumu.

Ievērojot minēto, Padome nosaka, ka saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 185.panta ceturtās daļas 2.punktu šā lēmuma

pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

1 Krimināllikuma komentāri otrā daļa (IX - XVII