Vairogs2. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Šā punkta pirmajā daļā minēto
atkāpi piemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) Iepriekšējo 12 mēnešu laikā
mediju pakalpojumu sniedzējs ir vismaz divreiz jau veicis vienu
vai vairākas pirmajā daļā aprakstītās rīcības;
b) attiecīgā dalībvalsts rakstiski
ir paziņojusi mediju pakalpojumu sniedzējam, dalībvalstij, kuras
jurisdikcijā ir minētais pakalpojumu sniedzējs, un Komisijai par
varbūtējo pārkāpumu un par samērīgiem pasākumiem, ko tā
nodomājusi veikt, ja jebkāds šāds pārkāpums atkārtotos;
c) attiecīgā dalībvalsts ir
ievērojusi mediju pakalpojumu sniedzēja tiesības uz aizstāvību un
jo īpaši - devusi minētajam pakalpojumu sniedzējam iespēju paust
savus uzskatus par varbūtējiem pārkāpumiem; un
d) apspriešanās ar dalībvalsti, kuras jurisdikcijā ir
pakalpojumu sniedzējs, un Komisiju nav noslēgušās ar izlīgumu
viena mēneša laikā pēc tam, kad Komisija saņēmusi b) apakšpunktā
minēto paziņojumu."
Padomes veiktie pasākumi procedūras
laikā
1. 2020. gada 18. augusts - Padome informē Eiropas Komisiju,
Zviedrijas mediju regulatoru (The Swedish broadcasting authority)
un programmas "Rossija RTR" pārstāvjus ( Federal State
Unitary Enterprise - The Russian Television and Radio
Broadcasting Company (VGTRK) par to, ka Padome programmas
"Rossija RTR" 2020. gada 10. jūlija raidījumā "60
minūtes" ir konstatējusi naida kurināšanas pazīmes, kas
atbilst Direktīvas 6. panta kritērijiem.
2. 2020. gada 5. oktobris - saņemta atbilde no "Swedish
Press and Broadcasting Authority", kurā norādīts, ka
konkrētajā gadījumā "Swedish Press and Broadcasting
Authority" nav tiesību izskatīt šādas lietas un informācija
tiks nodota policijai.
3. 2020. gada 19. oktobris - saņemta e-pasta vēstule no
Eiropas Komisijas pārstāvjiem par iespējamu tikšanos saistībā ar
Padomes konstatēto pārkāpumu programmā.
4. 2020. gada 20. novembris - tikšanās ar Eiropas Komisijas
pārstāvjiem.
5. 2020. gada 17. decembris - saņemta vēstule no "Swedish
Press and Broadcasting Authority", kurā sniegta informācija,
ka saistībā ar Padomes konstatēto pārkāpumu programmā Zviedrijas
policija lietu ir izbeigusi.
6. 2021. gada 13. janvāris - Padome informē Eiropas Komisiju,
Zviedrijas mediju regulatoru (The Swedish broadcasting authority)
un programmas "Rossija RTR" pārstāvjus (Federal State
Unitary Enterprise - The Russian Television and Radio
Broadcasting Company (VGTRK) par to, ka Padome programmas
"Rossija RTR" 2020. gada 10. jūlija raidījumā "60
minūtes", 2020. gada 17. septembra raidījumā "60
minūtes" un 2020. gada 21. oktobra raidījumā "60
minūtes" ir konstatējusi naida kurināšanas pazīmes, kas
atbilst Direktīvas 6. panta kritērijiem (naida kurināšana
valstspiederības dēļ, šī jēdziena plašākajā nozīmē), kā arī
aicinājumus uz militāru konfliktu izraisīšanu. Vienlaikus Padome
informēja par iespēju rast pusēm pieņemamu risinājumu, kā arī
informēja puses par nodomu ierobežot programmas "Rossija
RTR" retranslāciju Latvijas teritorijā.
7. 2021. gada 27. janvāris - Padome saņēmusi programmas
"Rossija RTR" paskaidrojumus par Padomes konstatētajiem
pārkāpumiem. Paskaidrojumos programmas pārstāvji norāda, ka
augstu vērtē vārda brīvību un neuzskata, ka konkrētajā gadījumā
būtu pamats ierobežot personu tiesības izteikties.
8. 2021. gada 28. janvāris - Padomes tikšanās ar programmas
"Rossija RTR" pārstāvjiem, kuras laikā programmas
pārstāvjiem sev saprotamā valodā nodrošināta iespēja izteikties,
sniegt argumentus un uzdot jautājumus par konstatētajiem
pārkāpumiem.
9. 2021. gada 2. februāris - Padomes tikšanās ar "Swedish
Press and Broadcasting Authority" un Eiropas Komisijas
pārstāvjiem, pārrunājot jautājumus, kas saistīti ar Padomes
konstatētajiem pārkāpumiem programmā "Rossija RTR".
Pieņemot lēmumu, Padome ir ņēmusi vērā "Swedish Press and
Broadcasting Authority" rakstiski un arī tikšanās laikā
sniegto informāciju par rīcību saistībā ar Padomes konstatētajiem
pārkāpumiem. Rakstiskajās vēstulēs norādīts, ka šādu pārkāpumu
izskatīšana nav "Swedish Press and Broadcasting
Authority" kompetencē, tādējādi secināms, ka nav iespējama
aktīva darbība no atbildīgā regulatora konstatēto pārkāpumu
turpmākai novēršanai. Tikšanās laikā "Swedish Press and
Broadcasting Authority" pārstāve norādīja, ka 2020. gada
nogalē tikusi izveidota jauna struktūra, kura turpmāk nodarbosies
ar šādu un līdzīgu jautājumu izskatīšanu, taču pārstāvji
norādīja, ka, ņemot vērā, ka struktūra ir jauna un tā nekad nav
izskatījusi līdzīga satura jautājumus, šobrīd vispār nav
prognozējams laika posms, kādā šis jautājums varētu tikt
izskatīts. Arī vairākkārtīgi apspriežoties ar Eiropas Komisijas
pārstāvjiem un sniedzot atbildes uz jautājumiem, netika rasts
risinājums konstatēto pārkāpumu turpmākai novēršanai.
Tāpat Padome ir rūpīgi izvērtējusi arī Federal State Unitary
Enterprise - The Russian Television and Radio Broadcasting
Company (VGTRK) gan rakstiski, gan tikšanās laikā sniegtos
paskaidrojumus. Padomes ieskatā, VGTRK sniegtajiem izvirzītajiem
argumentiem nav izšķirošanas nozīmes, jo arī gadījumos, kad naida
kurināšana vai aicinājuma uz karu vai militāra konflikta
izraisīšanu epizodes ir konstatētas diskusiju raidījumos,
raidorganizācija nes atbildību par šādu viedokļu paušanas
neierobežošanu. Proti, gadījumā, ja diskusiju formātā piešķirtās
tiesības tās dalībniekiem brīvi paust savu viedokli tiek
izmantots negodprātīgi jeb tādā veidā, kas ir atbilstošs
plašsaziņas līdzekļa redakcionālajai politikai, Padomes ieskatā,
vārda brīvības izmantošana nolūkā raisīt naidīgu attieksmi vai
paust aicinājumu uz karu nav pieļaujama vārda brīvības izpausme,
jo tā neatbilst vispārējiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu
darbības mērķiem - informēt, izglītot un izklaidēt sabiedrību, kā
arī ir pretēji demokrātijas pamatprincipiem.
Ņemot vērā visu minēto, Padome secina, ka ir veikusi visus
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un Direktīvā noteiktos
pienākumus, informējot elektronisko plašsaziņas līdzekli, valsti,
kuras jurisdikcijā ir pakalpojuma sniedzējs un Eiropas Komisiju
par konstatētajiem pārkāpumiem programmā, kā arī ievērojusi
mediju pakalpojumu sniedzēja tiesības uz aizstāvību un jo īpaši -
devusi minētajam pakalpojumu sniedzējam iespēju paust savus
uzskatus par varbūtējiem pārkāpumiem gan rakstveidā, gan mutiski
Padomes sēdes laikā. Tāpat Padome ir izvērtējusi rakstiski
sniegtos komentārus un veikusi apspriešanos ar "Swedish
Press and Broadcasting Authority", kuras jurisdikcijā ir
programma "Rossija RTR", kā arī apspriedusies ar
Eiropas Komisiju, mēģinot panākt pusēm pieņemamu risinājumu.
Padome secina, ka, veicot visas Direktīvā noteiktās darbības,
nav izdevies panākt, lai turpmāki pārkāpumu programmā netiktu
pieļauti, kā arī Padomes ieskatā, ņemot vērā VGTRK pausto
nostāju, nav sagaidāms, ka nākotnē elektroniskā plašsaziņas
līdzekļa darbība varētu krasi mainīties. Padome ņem vērā, ka šī
nav pirmā reize, kad programmā "Rossija RTR" konstatēti
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma un Direktīvas pārkāpumi
- iepriekš programmas "Rossija RTR" izplatīšana
Latvijas Republikā tika ierobežota 2019. gadā. Padome uzskata, ka
ir nepieļaujama situācija, ka elektroniskajos plašsaziņas
līdzekļos Latvijas teritorijā tiek izplatīti nacionālo naidu
kurinoši izteikumi, kas ietekmē dažādu tautu mierīgu
līdzāspastāvēšanu, kā arī aicinājumi uz karu un militāra
konflikta izraisīšanu, kas apdraud Latvijas Republikas un citu
valstu suverenitāti un neatkarību. Padome uzsver, ka kaitīgās
sekas sabiedrībai radušās jau šo raidījumu demonstrēšanas brīdī
un nav iespējams izmērīt, cik liels kaitējums sabiedrībai jau
nodarīts, tādēļ nav šaubu, ka ir nepieciešams rīkoties
nekavējoties, lai pasargātu auditoriju Latvijā un līdzīgi
gadījumi neatkārtotos.
Ņemot vērā visus minētos apstākļus, kā arī rūpīgi vērtējot
Padomei rakstiski un mutiski sniegto informāciju no VGTRK,
"Swedish Press and Broadcasting Authority" un Eiropas
Komisijas, Padome secina, ka pusēm nav izdevies vienoties par
pieņemamu situācijas risinājumu.
Ievērojot minēto un pamatojoties uz
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta
pirmo daļu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padome
nolemj:
Aizliegt retranslēt (tajā skaitā
izplatīt) programmu "Rossija RTR" Latvijas teritorijā
12 (divpadsmit) mēnešus no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta otro daļu
šo lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās
dienas, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.
Padome nolemj, ka šī lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
No Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta
pirmās daļas izriet, ka Padome attiecīgajā panta daļā noteiktajos
izņēmuma gadījumos var ierobežot programmu retranslāciju no citām
valstīm. Savā būtībā šāda programmas retranslācijas ierobežošana
ir līdzīga Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21. panta
otrajā daļā paredzētajai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa
darbības apturēšanai. Līdzīgi šie juridiskie instrumenti ir
tāpēc, ka ārvalsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kura
programma tiek retranslēta Latvijā, darbību padome nevar apturēt,
jo tas atrodas ārvalstī un ir pakļauts nevis Padomes, bet
ārvalsts uzraugošajai institūcijai. Tomēr, kā izriet no
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta
pirmās daļas, tā vietā Padome var ierobežot ārvalsts elektroniskā
plašsaziņas līdzekļa programmas retranslāciju Latvijā. Rezultāts
abos gadījumos faktiski ir identisks, proti, elektroniskā
plašsaziņas līdzekļa veidotā programma nenonāk līdz iespējamajai
šīs programmas auditorijai Latvijā.
Tā kā retranslācijas ierobežošana savā būtībā ir līdzīga
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21. panta otrajā daļā
paredzētajam juridiskam instrumentam, kura mērķis ir ietekmēt
elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību, t.i., motivēt
elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot likumu un
veidot savu programmu atbilstoši likuma prasībām, tad arī
retranslācijas ierobežošanai ir tāds pats mērķis - motivēt
ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk veidot savu
programmu atbilstoši Latvijas likumam, tajā skaitā
Direktīvai.
Tā kā minēto apsvērumu dēļ retranslācijas ierobežošanai ir
jākalpo kā elektronisko plašsaziņas līdzekli motivējošam
instrumentam, tad šāda juridiskā instrumenta piemērošanas
gadījumā retranslācijas ierobežošanai būtu jāsāk darboties
nekavējoties un tai būtu jādarbojas neatkarīgi no tā, vai lēmums
par retranslācijas ierobežošanu tiek pārsūdzēts. Tikai tādā
gadījumā tiks panākts mērķis, ka retranslācijas ierobežošana
motivē ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot
Latvijas likumu.
Pretējā gadījumā, t.i., ja lēmuma par retranslācijas
ierobežošanu darbība tiktu apturēta lēmuma pārsūdzēšanas
rezultātā, lēmums par retranslācijas ierobežošanu faktiski vairs
nespētu pildīt savu uzdevumu motivēt likumu pārkāpušo
elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot likumu.
Savukārt pēc, iespējams, vairākiem gadiem, kad beigtos tiesvedība
strīdā par lēmumu, ar kuru būtu ierobežota retranslācija,
apstākļi varētu būt mainījušies, un tāpēc lēmums par
retranslācijas ierobežošanu faktiski varētu vairs nespēt pildīt
savu uzdevumu motivēt ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli
ieverot Latvijas likumu.
Padome arī uzsver, ka šādā gadījumā, kad retranslācijas
ierobežošanas mērķis jeb šāda lēmuma uzdevums ir motivēt ārvalsts
elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot Latvijas
likumu, ir svarīgi, ka retranslācijas ierobežošana kā likuma
neievērošanas negatīvās sekas iestājas pēc iespējas ātrāk pēc
likuma neievērošanas gadījumiem. Tikai šādā gadījumā
retranslācijas ierobežošanai varētu būt vislielākā motivējošā
ietekme uz ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli. Turpretim
gadījumā, ja retranslācijas ierobežošana stātos spēkā tikai pēc
vairākiem gadiem, kad varētu beigties tiesvedībā jautājumā par
retranslācijas ierobežošanas tiesiskumu, retranslācijas
ierobežošana kā likuma neievērošanas negatīvās sekas laika ziņā
būtu attālinātas no likuma neievērošanas notikuma. Padome
uzskata, ka tādā gadījumā retranslācijas ierobežošana faktiski
varētu nespēt pildīt savu uzdevumu motivēt ārvalsts elektronisko
plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot likumu. Turklāt, Padome
uzskata, ka lēmumā konstatētie pārkāpumi ir tik smagi, ka
pārsūdzība nedrīkstētu apturēt retranslāciju ierobežojošā lēmuma
darbību, jo pārkāpumu smaguma dēļ, ir svarīgi, ka ārvalsts
elektroniskais plašsaziņas līdzeklis pēc iespējas ātrāk un
lielākā mērā kļūtu motivēts turpmāk ievērot Latvijas likumu.
Ievērojot minēto, Padome nosaka, ka saskaņā ar Administratīvā
procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktu šā lēmuma
pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
1 Recommendation No.R (97) 20 of the Committee of
Ministers to Member States on "Hate Speech".
Pieejams: https://rm.coe.int/1680505d5b
2 Pasaules Veselības Organizācija. Violence: a
public health priority. Ženēva (Šveice): Pasaules Veselības
Organizācija, 1996.
3 Vēstures enciklopēdiskā vārdnīca.
http://vesture.eu/Terorisms (skatīts 2020. gada 14.
decembrī).
4 Interneta vārdnīca Tezaurs.
https://tezaurs.lv/#/sv/terorisms (skatīts 2020. gada 14.
decembrī).
5 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis.
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/HTML/?uri=CELEX:32019D1341&from=en#d1e32-17-1
(skatīts 2020. gada 14. decembrī).
6 Pieejams:
https://rsf.org/en/ranking?fbclid=IwAR2LXYd5WhbwsSENfoF6B3xNpntSPRKnDhEGltfD9p7rrfb6JZJhAoWIuxg
7 Pētījums "Latvijas iedzīvotāju
medijpratība", Latvijas Fakti, 2020 Pieejams:
https://www.km.gov.lv/sites/km/files/media_file/medijpratibas_petijums_latvijas_dati_2020.pdf
8 Eiropas Parlamenta 2015. gada 10. jūnija
rezolūcija par ES un Krievijas attiecībām. O. punkts un 12.-14.
punkts (2015/2001(INI)).
9 Eiropas Parlamenta 2018. gada 8. februāra
rezolūcija par stāvokli ES un Krievijas politiskajās attiecībās
(2018/2158 (INI)) I punkts.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas
līdzekļu
padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš