26. pants
Tādējādi Padomes ieskatā ir nepieciešams novērst

leģitīmā mērķa aizskārumu, ko rada programmas "Rossija

RTR" retranslācija, lai aizsargātu valsts drošību,

teritoriālo vienotību un sabiedrisko drošību. Bez tam, ņemot vērā

televīzijas ievērojamo lomu informācijas sniegšanā iedzīvotājiem

(sk. šā lēmuma 15.1. punktu), Padome uzskata, ka nepastāv

citi tiesiski mehānismi, kā ierobežot programmas "Rossija

RTR" radīto aizskārumu, kā vien EPLL 19. panta piektās

daļas 1. punktā paredzētās Padomes tiesības ierobežot

programmas retranslāciju.

[16.5] EPLL 19. panta piektās daļas 1. punkts

nenoteic laika periodu, uz kādu būtu ierobežojama programmas

retranslācija. Šajā gadījumā Padome uzskata par nepieciešamu ņemt

vērā kaimiņvalsts Lietuvas pieredzi līdzīgā situācijā. Viļņas

apgabala administratīvās tiesas 2014. gada 21. marta

spriedumā lietā Nr. I-7268-484/2014 tiesa sankcionēja

retranslācijas tiesību ierobežošanu programmai "NTV Mir

Lithuania" uz 3 mēnešiem par nacionālā likuma pārkāpumiem

saistībā ar tīši publiski izplatītu nepatiesu informāciju

saistībā ar 1991. gada 13. janvāra notikumiem Viļņā,

kas musina uz naidu, noniecina Lietuvas valstiskumu, tās

atjaunošanu un attīstību.

Tāpat ir būtiski ņemt vērā, ka Lietuvas radio un televīzijas

komisija 2014. gada 2. aprīlī pieņēma lēmumu

Nr. KS-59, ar kuru nolēma lūgt tiesu ierobežot programmas

"RTR Planeta" retranslāciju uz 3 mēnešiem.

Lietuvas radio un televīzijas komisijas 2014. gada

2. aprīļa lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka programmas

"RTR Planeta" 2014. gada 2. marta raidījumā

"Vesti nedeli" ietverta neobjektīva un tendencioza

informācija, kas attaisno vardarbību pret iedzīvotājiem, militāru

iejaukšanos suverēnā valstī un tās daļu aneksiju, un tādējādi

aicina uz militārām darbībām un kurina naidu starp krieviem un

ukraiņiem (sk.

http://www.bns.lv/topic/1106/news/47208594/?keyword

=rtr&id=352106). Lai arī šāds lēmums atbilstoši Lietuvas

nacionālajiem normatīvajiem aktiem vēl jāsankcionē Viļņas

apgabala administratīvajai tiesai, tomēr tas īpaši ņemams vērā,

jo programmu "RTR Planeta" Lietuvā un "Rossija

RTR" Latvijā saturs ir viens un tas pats.

Padome, ņemot vērā kaimiņvalsts Lietuvas pieredzi identiskā

situācijā attiecībā uz programmu "RTR Planeta" un

līdzīgā situācijā attiecībā uz programmu "NTV Mir

Lithuania", uzskata, samērīgs laika periods, uz kādu būtu

ierobežojuma programmas "Rossija RTR" retranslācija, ir

3 mēneši. Šāds laiks dod iespēju gan programmas "Rossija

RTR" izplatītājam, gan tās retranslētājiem Latvijas

teritorijā apsvērt un atrast atbilstošu risinājumu, lai pēc

programmas "Rossija RTR" retranslācijas iespējamas

atsākšanas netiktu atkārtoti pārkāpti likumdevēja EPLL noteiktie

aizliegumi saistībā ar retranslēto programmu saturu.

[16.6] Padome izdara apsvērumus saistībā ar iespēju piemērot

retranslācijas ierobežojumu tikai attiecībā uz programmā

"Rossija RTR" ietvertajiem ziņu un citiem raidījumiem,

kas tieši un būtiski pārkāpj EPLL 26. panta 3. un

4. punktu. Apsverot šādu iespēju, Padome ņem vērā, ka ziņu

un citi raidījumi programmā "Rossija RTR" tiek

pārraidīti dažādos laikos (sk. šā lēmuma 6. punktu),

kas šādas informācijas kontroli programmas "Rossija

RTR" retranslētājiem padarītu praktiski neiespējamu. Padome

ņem vērā arī LIKTA un LEKA izteiktos viedokļus, kuros norādīts,

ka šādu risinājumu praktiski nav iespējams realizēt

(sk. šā lēmuma 9.2. punktu).

Ievērojot minēto, Padome atzīst, ka retranslācijas

ierobežojums piemērojams visai programmai "Rossija

RTR".

[17] Padome uzskata, ka šāda lēmuma pieņemšana ir atbilstoša

un samērīga, ņemot vērā turpmāk norādītos apsvērumus.

[17.1] Tiesisko seku samērība (saprātīgums) jāapsver vienmēr,

proti, katra administratīvā akta izdošanas gadījumā. Tiesību

piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir tiesisko seku

konkretizēšana, un šajā posmā tiesību piemērotāja pienākums ir

apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās sekas, kuras sasniedz

tiesību mērķi - taisnīgumu (Satversmes tiesas 2007. gada 28.

februāra lēmuma lietā Nr. 2006-41-01 14.2. punkts). Uz

šādu iestādes pienākumu norāda arī APL 13. pantā pozitivizētais

samērīguma princips, kas paredz, ka labumam, ko sabiedrība iegūst

ar indivīdam noteiktajiem ierobežojumiem, ir jābūt lielākam nekā

viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski

privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir

attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.

[17.2] Konkrētajā gadījumā ir skaidrs sabiedrības iegūstamais

labums, proti, nebūt pakļautai propagandas informācijai, kas

vienpusēji un neobjektīvi atspoguļo Krievijas Federācijas

militāru intervenci Ukrainas teritorijā ietilpstošajā Krimas

pussalā un kas tādējādi aicina uz kara vai militāra konflikta

izraisīšanu un naida kurināšanu etniskās vai valstspiederības

dēļ. Līdz ar to ir noskaidrojams, kāds ir iespējamais kaitējums

un zaudējumi, kas ar administratīvo aktu tiks nodarīti programmas

"Rossija RTR" izplatītājam un tiem elektroniskiem

plašsaziņas līdzekļiem, kas šo programmu retranslē Latvijas

teritorijā.

[17.3] Attiecībā uz tiesību uz vārda brīvību ierobežojumu

programmas "Rossija RTR" izplatītājam, secināms, ka

sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā personas tiesību aizskārums,

jo sabiedrības interesēs ir tās pasargāšana no neobjektīviem un

tendencioziem ziņu un citiem raidījumiem, kuru saturs aicina uz

kara vai militāra konflikta izraisīšanu un naida kurināšanu

etniskās vai valstspiederības dēļ. Vienlaikus šajā gadījumā

programmas "Rossija RTR" izplatītāja tiesības uz vārda

brīvību nav īpaši aizsargājamas.

Satversmes tiesa 2003. gada 29. oktobra spriedumā lietā

Nr. 2003-05-01 secinājumu daļas 31. punktā ir atzinusi,

ka preses pienākums ir sniegt tikai patiesu informāciju un vārda

brīvība šajā aspektā ietver arī pienākumus un atbildību. Šādu

secinājumu attiecībā uz žurnālistiem vairākkārt izdarījusi arī

ECT, norādot, ka ECTK 10. pants tos aizsargā tikai tādā

gadījumā, ja "tie darbojas godprātīgi, sniedz precīzu un

pārbaudītu informāciju, ievērojot žurnālista ētiku" (sk.

Human Rights. The 1998 Act and the European Convention. London,

Sweet & Maxwell, 2000, p.300, sk. arī Cilvēktiesību tiesas

spriedumu lietā Bladet Tromsø and Stensaas v. Norway, para.65,

1996.gada 27.marta spriedumu lietā Goodwin v. United Kingdom,

para.39 un 1999.gada 21.janvāra spriedumu lietā Fressoz and Roire

v. France, para.54).

Uz šādu pieeju norādījis arī likumdevējs EPLL 24.panta

ceturtajā daļā, kurā noteikts: "Elektroniskie plašsaziņas

līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu

atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu, un

atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem.

Komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai

komentāra autoru." Tātad pienākums atspoguļot faktus un

notikumus objektīvi ietver arī pienākumu atspoguļojot viedokļus,

ievērot viedokļu daudzveidību, nepārraidīt vienpusīgu un

neobjektīvu informāciju, kas būtībā ir propaganda.

Līdz ar to, tā kā konkrētajā gadījumā programmas "Rossija

RTR" saturā ietilpstošajos ziņu un citos raidījumos ietverto

informāciju Padome ir atzinusi par tādu, kas nav objektīva un

patiesa, kā arī nodara būtisku kaitējumu sabiedrībai, tad

programmas "Rossija RTR" satura izplatītāju vārda

brīvība konkrētajā gadījumā nepelna īpašu aizsardzību, un

sabiedrības ieguvums no šāda lēmuma pieņemšanas ir vērtējams kā

ievērojami lielāks.

[17.4] Tāpat Padome izvērtē arī iespējamos zaudējumus, kas ar

retranslācijas aizliegumu varētu rasties elektroniskajiem

plašsaziņas līdzekļiem, kas retranslē programmu "Rossija

RTR" Latvijas teritorijā.

ECT ir atzinusi, ka plurālisms un demokrātija balstās uz

kompromisu, kas prasa dažādas piekāpšanās no indivīdu puses,

kuriem reizēm ir jābūt gataviem ierobežot dažas no savām

brīvībām, lai nodrošinātu lielāku valsts stabilitāti kopumā

(ECT spriedums lietā Refah Partisi and Others v. Turkey [GC],

Nr. 41340/98, 41342/98, 41343/98 and 41344/98,

99. punkts). Tādējādi jautājums, kas tiek izvirzīts, ir

par kompromisa panākšanu starp prasībām aizstāvēt demokrātisku

sabiedrību, no vienas puses, un prasībām aizstāvēt

cilvēktiesības, no otras puses. Ikreiz, kad valsts vēlas

balstīties uz "sevi aizstāvēt spējīgas demokrātijas"

principu, lai pamatotu iejaukšanos indivīda tiesībās, tai ir

rūpīgi jāizvērtē apsveramā pasākuma mērogs un sekas, lai

nodrošinātu iepriekšminētā līdzsvara panākšanu (ECT 2006. gada

16. marta sprieduma lietā Ždanoka v Latvia [GC]

100. punkts).

Padome saskata pamatu pieņēmumam, ka zaudējumi

elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri retranslē programmu

"Rossija RTR", kas var rasties saistībā ar lēmumā

noteikto aizliegumu retranslēt programmu "Rossija RTR"

uz noteiktu laiku, nebūs īpaši ievērojami. Arī LEKA un LIKTA

pārstāvji Padomes sēdē nenorādīja, ka šāds lēmums personām, kas

retranslē programmu "Rossija RTR" Latvijas teritorijā,

varētu radīt būtiskus zaudējumus (sk. šā lēmuma

9.1. punktu). Tāpat Padome ņēma vērā, ka šāds

retranslācijas tiesību ierobežojums attiecas uz jebkuru personu,

kas retranslē programmu "Rossija RTR" EPLL

1. panta 28. punkta izpratnē. Līdz ar to šāds

ierobežojums neradīs nevienlīdzību starp šīm personām.

Ievērojot minēto, Padome secina, ka sabiedrības ieguvums būs

lielāks, nekā aizliegums komersantiem uz noteiktu laiku

retranslēt programmu "Rossija RTR", kuras ziņu un citu

raidījumu saturs rada būtisku kaitējumu sabiedrībai. Šāds tiesību

ierobežojums ir attaisnojams ar sabiedrības tiesībām uz drošību

un lielāku valsts stabilitāti kopumā.

[18] Ievērojot iepriekš minēto, Padome uzskata, ka saskaņā ar

EPLL 19. panta piektās daļas 1. punktu ir pamats

pieņemt lēmumu par aizliegumu retranslēt programmu "Rossija

RTR" Latvijas teritorijā 3 mēnešus no šā lēmuma spēkā

stāšanās dienas.

[19] Šis lēmums atbilstoši APL 1. panta 3. punktam

ir vispārīgais administratīvais akts, jo tas attiecas uz

individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un

identificējamos apstākļos. Proti, šis administratīvais akts

attiecas uz jebkuru personu (elektroniskās plašsaziņas līdzekli),

kas Latvijas teritorijā veic programmas "Rossija RTR"

retranslāciju EPLL 1. panta 28. punkta izpratnē.

Šis lēmums kā vispārīgais administratīvais akts paziņojams

publiski oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"

atbilstoši Paziņošanas likuma 11. panta otrajai daļai.

Saskaņā ar Paziņošanas likuma 11. panta piekto daļu un APL

70. panta pirmo daļu, šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā

pēc tā publicēšanas oficiālajā laikrakstā "Latvijas

Vēstnesis".

[20] Padome saskaņā ar APL 62. panta trešo daļu norāda

apsvērumus, kāpēc tā uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas

nebija nepieciešams uzklausīt ikvienas personas, kuru lēmums

varētu skart, viedokli.

Tā kā konkrētajā gadījumā administratīvajā aktā noteiktais

ierobežojums tiek vērsts pret jebkuru personu, kas retranslē

programmu "Rossija RTR" Latvijas teritorijā, lai

pasargātu būtiskas sabiedrības intereses, tad potenciālo adresātu

uzklausīšana ir faktiski neiespējama to ievērojamā skaita dēļ.

Tomēr Padome sēdē uzklausīja LEKA un LIKTA viedokļus, kā arī

aicināja LTA piedalīties Padomes sēdē un izteikt savu viedokli.

Minētās asociācijas pārstāv lielāko daļu to elektroniskos

plašsaziņas līdzekļu, kuru tiesības ierobežo šis lēmums.

Bez tam Padome šajā lēmumā ir veikusi administratīvā akta

potenciālo adresātu argumentu izvērtējumu un pamatojusi šāda

ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības

kontekstā. Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo

personu, kas Latvijas teritorijā retranslē programmu

"Rossija RTR", tiesības, kā arī programmas

"Rossija RTR" izplatītāja tiesības, un šādu

ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez

kavēšanās, katras personas, kuru šis lēmums varētu skart,

viedokļa uzklausīšana šajā gadījumā nebūtu adekvāta.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19. panta piektās

daļas 1. punktu un pārējām tiesību normām, kas norādītas

šajā lēmumā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu

padome

nolemj

Aizliegt retranslēt programmu

"Rossija RTR" Latvijas teritorijā trīs mēnešus no šā

lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro

daļu šo lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā spēkā

stāšanās dienas, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona

tiesā.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas

līdzekļu

padomes priekšsēdētājs A.Dimants