3. pants

Par pieņemto lēmumu informēt

Eiropas Komisiju un Zviedrijas mediju regulatoru - "Swedish

Press and Broadcasting Authority".

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta otro daļu

šo lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās

dienas, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.

Padome nolemj, ka šī lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

No Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta

izriet, ka Padome attiecīgajā panta daļā noteiktajos izņēmuma

gadījumos var ierobežot programmu retranslāciju no citām valstīm.

Savā būtībā šāda programmas retranslācijas ierobežošana ir

līdzīga Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21. panta otrajā

daļā paredzētajai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības

apturēšanai. Līdzīgi šie juridiskie instrumenti ir tāpēc, ka

ārvalsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kura programma tiek

retranslēta Latvijā, darbību padome nevar apturēt, jo tas atrodas

ārvalstī un ir pakļauts nevis Padomes, bet ārvalsts uzraugošajai

institūcijai. Tomēr, kā izriet no Elektronisko plašsaziņas

līdzekļu likuma 21.1 panta 3.3 daļas, tā

vietā Padome var ierobežot ārvalsts elektroniskā plašsaziņas

līdzekļa programmas retranslāciju Latvijā. Rezultāts abos

gadījumos faktiski ir identisks, proti, elektroniskā plašsaziņas

līdzekļa veidotā programma nenonāk līdz iespējamajai šīs

programmas auditorijai Latvijā.

Tā kā retranslācijas ierobežošana savā būtībā ir līdzīga

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.panta otrajā daļā

paredzētajam juridiskam instrumentam, kura mērķis ir ietekmēt

elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību, t.i., motivēt

elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot likumu un

veidot savu programmu atbilstoši likuma prasībām, tad arī

retranslācijas ierobežošanai ir tāds pats mērķis - motivēt

ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk veidot savu

programmu atbilstoši Latvijas likumam, tajā skaitā Audiovizuālo

mediju pakalpojumu direktīvai.

Tā kā minēto apsvērumu dēļ retranslācijas ierobežošanai ir

jākalpo kā elektronisko plašsaziņas līdzekli motivējošam

instrumentam, tad šāda juridiskā instrumenta piemērošanas

gadījumā retranslācijas ierobežošanai būtu jāsāk darboties

nekavējoties un tai būtu jādarbojas neatkarīgi no tā, vai lēmums

par retranslācijas ierobežošanu tiek pārsūdzēts. Tikai tādā

gadījumā tiks panākts mērķis, ka retranslācijas ierobežošana

motivē ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot

Latvijas likumu. Pretējā gadījumā, t.i., ja lēmuma par

retranslācijas ierobežošanu darbība tiktu apturēta lēmuma

pārsūdzēšanas rezultātā, lēmums par retranslācijas ierobežošanu

faktiski vairs nespētu pildīt savu uzdevumu motivēt likumu

pārkāpušo elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot

likumu. Savukārt pēc, iespējams, vairākiem gadiem, kad beigtos

tiesvedība strīdā par lēmumu, ar kuru būtu ierobežota

retranslācija, apstākļi varētu būt mainījušies, un tāpēc lēmums

par retranslācijas ierobežošanu faktiski varētu vairs nespēt

pildīt savu uzdevumu motivēt ārvalsts elektronisko plašsaziņas

līdzekli ieverot Latvijas likumu.

Padome uzsver, ka šādā gadījumā, kad retranslācijas

ierobežošanas mērķis jeb šāda lēmuma uzdevums ir motivēt ārvalsts

elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot Latvijas

likumu, ir svarīgi, ka retranslācijas ierobežošana kā likuma

neievērošanas negatīvās sekas iestājas pēc iespējas ātrāk pēc

likuma neievērošanas gadījumiem. Tikai šādā gadījumā

retranslācijas ierobežošanai varētu būt vislielākā motivējošā

ietekme uz ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli. Turpretim

gadījumā, ja retranslācijas ierobežošana stātos spēkā tikai pēc

vairākiem gadiem, kad varētu beigties tiesvedībā jautājumā par

retranslācijas ierobežošanas tiesiskumu, retranslācijas

ierobežošana kā likuma neievērošanas negatīvās sekas laika ziņā

būtu attālinātas no likuma neievērošanas notikuma. Padome

uzskata, ka tādā gadījumā retranslācijas ierobežošana faktiski

varētu nespēt pildīt savu uzdevumu motivēt ārvalsts elektronisko

plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot likumu. Turklāt, Padome

uzskata, ka lēmumā konstatētie pārkāpumi ir tik smagi, ka

pārsūdzība nedrīkstētu apturēt retranslāciju ierobežojošā lēmuma

darbību, jo pārkāpumu smaguma dēļ, ir svarīgi, ka ārvalsts

elektroniskais plašsaziņas līdzeklis pēc iespējas ātrāk un

lielākā mērā kļūtu motivēts turpmāk ievērot Latvijas likumu.

Ievērojot minēto, Padome nosaka, ka saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 185.panta ceturtās daļas 2.punktu šā lēmuma

pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

1 Krimināllikuma komentāri otrā daļa (IX - XVII

nodaļa),73.lpp, Tiesu namu aģentūra, 2018

2 Kriminālatbildība par publisko aicinājumu veikt

prettiesiskās darbības. Pieejams:

www.trels.lv

3 Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII

nodaļa Cilvēka pamattiesības, 2011, 775.lpp.

4 Pieejams:

https://rsf.org/en/ranking?fbclid=IwAR2LXYd5WhbwsSENfoF6B3xNpntSPRKnDhEGltfD9p7rrfb6JZJhAoWIuxg

5 Pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību

un mediju satura lietošanas paradumiem. Pieejams:

https://www.neplpadome.lv/lv/assets/documents/Petijumi/Pētījums_par_Latvijas_iedzīvotāju_medijpratību_un_mediju_satura_lietošanas_paradumiem_2021.pdf

6 Eiropas Parlamenta 2015.gada 10.jūnija

rezolūcija par ES un Krievijas attiecībām. O.punkts un 12.-14.

punkts (2015/2001(INI))

7 Eiropas Parlamenta 2018.gada 8.februāra

rezolūcija par stāvokli ES un Krievijas politiskajās attiecībās

(2018/2158 (INI)) I punkts.

8 Satversmes tiesas spriedums.

2000‒03‒01. 30.08.2000. Secinājumu daļas

7.punkts.

9 Pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību

un mediju satura lietošanas paradumiem. Pieejams:

https://www.neplpadome.lv/lv/assets/documents/Petijumi/Pētījums_par_Latvijas_iedzīvotāju_medijpratību_un_mediju_satura_lietošanas_paradumiem_2021.pdf

Nacionālās elektronisko plašsaziņas

līdzekļu

padomes priekšsēdētājs