1. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Lieli, robežu drošību
ietekmējoši notikumi var būt strauji, pēkšņi un neprognozējami
(piemēram, kodolkatastrofa). Šādi notikumi var attīstīties arī
lēnāk (piemēram, politiskā nestabilitāte). Sekas šādiem
notikumiem var būt plaša mēroga ieceļošana Latvijā vai arī cita
veida daudzas iestādes skarošs ārkārtējs notikums. Šādu notikumu
laba kontrole pieprasa ātru un pārdomātu rīcību. Dažādu iestāžu
darbībai ir jāveido kompleksu. Visdrīzāk iespējamo ārkārtējo
notikumu gadījumiem rīcību ir nepieciešams plānot jau iepriekš.
Viens no projekta Robežu drošības uzturēšana ārkārtējos
notikumos mērķiem būtu noteikt atbildības sadalījumu un
darbības veidu šādu notikumu gadījumā, kā arī sastādīt darbības
plānus atsevišķi noteiktu ārkārtēju notikumu gadījumiem. Projekta
ietvaros varētu būt arī mācības, kurās sastādītie plāni tiktu
testēti. Projektu vadītu Iekšlietu ministrija. Papildus Iekšlietu
ministrijai un tajā ietilpstošajām iestādēm projektā vajadzētu
piedalīties arī Labklājības ministrijai, Finanšu ministrijai,
Zemkopības ministrijai un Aizsardzības ministrijai. Projekta I
posmā (2003. gads) tiktu noteikti projektā apskatāmie
ārkārtējie notikumi un atbildības sadalījums starp iestādēm.
Projekta II posmā (2004.-2005.) tiktu sastādīti plāni un
noturētas mācības.