7. pants

Robežu drošības uzturēšanā

piedalās daudzas iestādes un šo iestāžu darbībai ir jāizveido

pilnīgs, visaptverošs komplekss. Ir nepieciešama sadarbība starp

valsts iestādēm. Viens no funkcionējošas sadarbības

priekšnosacījumiem ir otras iestādes uzdevumu un galveno darbības

veidu, sadarbības pamatu un sadarbības līgumu pārzināšana. Šīs

jau pamatapmācībā iekļaujamās tēmas, radīs labu pamatu

sadarbībai. Zināšanas ir jāpadziļina ar kvalifikācijas celšanu,

kuras ietvaros tiks sniegta apmācība, kas pamatosies uz praktisko

sadarbību un citu iestāžu īpašajām zināšanām. Sadarbība apmācību

jomā jo īpaši attiecas uz Valsts policiju, Muitu un Valsts

robežsardzi. Pamatprincips ir tāds, ka apmācību kādā no nozarēm

sniedz attiecīgā atbildīgā iestāde. Projekta "Iestāžu

sadarbību atbalstošas un ar robežu drošību saistīto īpašo

zināšanu padziļinošas apmācības attīstīšana" mērķis ir

izveidot kārtību, kādā Valsts policijas, Muitas un Valsts

robežsardzes dažādu līmeņu apmācību programmas tiktu pārskatītas

atbilstoši iestāžu sadarbībā pastāvošajiem izaicinājumiem. Ļoti

svarīgs mērķis ir koordinēt daudzus plānošanas stadijā esošos

projektus, kuri ir saistīti ar sadarbību apmācību jomā. Papildus

mērķis būtu izstrādāt sadarbību atbalstošas un padziļinošas

apmācību programmas. Projekts tiktu uzsākts pirms 2003.

gada beigām. Projekta I posmā (2003.-2004.) tiktu noteikti

tie apmācību mērķi un mācību tēmas, kuras tiktu ietvertas citu

iestāžu pamatapmācības un kvalifikācijas celšanas apmācību

programmās. Projekta II posmā (2004.-2005.) tiktu

sagatavotas mācību programmas un pieņemti lēmumi par apmācības

praktiskās īstenošanas veidiem un mehānismiem, ar kuru palīdzību

programmas tiktu regulāri atjauninātas, atbilstoši attiecīgā

laika liktajām prasībām. Projektu vadītu Iekšlietu

ministrija.

6.

KOPSAVILKUMS

Sagatavojot Latvijas integrēto

robežas vadības stratēģiju (2003.-2007.gadam), kā

pamatnostādne ir bijusi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas

vienlaicīga iestāšanās Eiropas Savienībā (iespējams 2004. gadā).

Tiek prognozēts, ka personu robežkontroles izbeigšana uz robežām

ar Lietuvu un Igauniju varētu notikt ne agrāk kā 2006. gadā uz

atsevišķa ES lēmuma pamata.

Latvijas robežas vadības

stratēģija (2003.-2007.gadam) nākotnē pamatosies uz

sekojošiem principiem:

o Latvija ar robežu drošību

saistītajos risinājumos ņems vērā ne tikai savas, bet arī

Lietuvas, Igaunijas un citu ES valstu drošības vajadzības.

o Latvijas robežu drošības līmenis

būs tik augsts, ka Latvija nevilinās izmantot savu teritoriju kā

nelikumīgu darbību kanālu uz ES teritoriju.

o Kā svarīgākais pamats robežu

drošībai tiks attīstīta ar robežu drošību saistīto Latvijas

iestāžu cieša un padziļināta sadarbība ar nākotnes iekšējo robežu

kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas un citu ES dalībvalstu

attiecīgajām iestādēm, kā arī ar robežu drošību saistītajām

organizācijām.

o Tiks attīstīta laba un cieša

Valsts robežsardzes, Muitas, Valsts policijas, Sanitārās

robežinspekcijas sadarbība ar attiecīgajām Krievijas un

Baltkrievijas iestādēm gan nacionālajā, gan vietējā līmenī.

o Tiks uzskatīts, ka personāla

augsta profesionalitāte, mūsdienīgs ekipējums, informācijas

sistēmas, kontroles un novērošanas ierīces, kā arī efektīvas

darbības metodes ir svarīgākas par personāla kopējā skaita

palielināšanu. Līdzekļi tiks virzīti vadoties pēc šādas

nostādnes.

o Darbība tiks koncentrēta

vajadzīgajos virzienos un darbības metodes tiks attīstītas uz

aktualizētas un daudzpusīgas riska analīzes pamata. Latvija

specializēsies to robežas drošības risku analīzē, kas ir saistīti

ar Krieviju un Baltkrieviju un sniegs informāciju arī citu ES

valstu vajadzībām.

o Skaidrs uzsvars robežu drošības

uzturēšanā tiks likts uz Krievijas un Baltkrievijas robežām, it

īpaši uz iebraucošās satiksmes kontroli starptautiskajos

robežkontroles punktos.

o Valsts robežsardzes, Muitas,

Sanitārās robežinspekcijas personāla skaits uz robežām ar

Krieviju un Baltkrieviju tiks palielināts. Papildpersonāls uz

minētajām robežām tiks izveidots, samazinot personāla skaitu uz

ES nākotnes iekšējām robežām, veicot izmaiņas dažādiem mērķiem

paredzētā personāla īpatsvarā.

o Uz nākotnes iekšējām robežām

tiks saglabātas Valsts robežsardzes un Muitas vienības, bet to

uzdevumi mainīsies un personāla skaits tiks samazināts. Sanitārās

robežinspekcijas organizācija no robežām ar Lietuvu un Igauniju

tiks noņemta, kad šīs robežas kļūs par ES iekšējām robežām.

o Tiks izveidota gatavība personu

robežkontroles īslaicīgai atjaunošanai uz ES iekšējām

robežām.

o Valsts robežsardzes, Muitas un

Sanitārās robežinspekcijas organizācijas tiks izmainītas, it

īpaši uz nākotnes iekšējām robežām.

o Jūras robežapsardzībā sadarbība

ar Igauniju un Lietuvu tiks ievērojami palielināta. Baltijas

valstu uzraudzībā esošā Baltijas jūras teritorija tiks uzskatīta

par kopīgu robežapsardzības zonu.

o Uz sauszemes robežām ar Igauniju

un Lietuvu sadarbību sāks plānot un pieaugošā apjomā arī

realizēt, vadoties pēc iekšējo robežu prasībām. Attīstot

sadarbību tiks ņemts vērā tas, ka minētās robežas kļūs par ES

pagaidu ārējām robežām laikā starp iestāšanos ES un brīdi, kad

tiks izbeigta personu robežkontrole.

o Attieksme pret investēšanu ES

nākotnes iekšējās robežās būs kritiska un visos gadījumos tiks

sastādīta izmaksu/lietderības analīze.

o Valsts policijas, Muitas un

Valsts robežsardzes ārvalstīs izvietoto kontaktpersonu sistēma

tiks attīstīta sadarbojoties gan Latvijas iekšienē, gan ar

Igauniju un Lietuvu.

o Vīzu izsniegšanas

priekšnoteikumu pārbaude tiks pastiprināta it sevišķi NVS valstīs

izvietotajās vēstniecībās un konsulātos.

o Vīzu izsniegšanu uz robežas

veiks Valsts robežsardze. Tiks veikti juridiski un institucionāli

pasākumi, lai uz robežas vīzu izsniegšana būtu nodrošināta

atbilstoši ES prasībām un labākajai praksei. Tam tiks izveidoti

labi priekšnoteikumi gan attiecībā uz personāla apmācību, gan

nepieciešamo aprīkojumu un informācijas sistēmām.

o Muitas neatkarība no Valsts

ieņēmumu dienesta tiks palielināta.

o Muitā kontroles darbības veicošā

personāla īpatsvars, salīdzinājumā ar citus uzdevumus pildošā

personāla īpatsvaru, tiks palielināts.

o Muitas atbildība par narkotisko

vielu kontroli, kas tiek veikta uz robežas, tiks padarīta

skaidrāka un palielināta.

o Tiks nodrošināta

robežapsardzības uzdevumu prasībām atbilstošas informācijas

saņemšana no tehniskās jūras novērošanas sistēmas.

o Valsts robežsardzes kuģu un

patruļlaivu īpatsvars jūras robežapsardzības uzdevumu veikšanā

tiks palielināts.

o Valsts robežsardzes ar jūras

jautājumiem saistītā personāla skaits tiks noteikts saskaņā ar

tās uzdevumiem un tā apmācības līmenis tiks uzlabots.

o Tiks turpināta Iekšlietu

ministrijas dienesta aviācijas vienības attīstīšana.

o Ar robežu drošību saistīto

iestāžu sakaru sistēmas tiks attīstītas tā, ka tās atbildīs ES

standartiem un papildus sadarbībai valsts iekšienē būs piemērotas

arī sadarbojoties ar Lietuvu un Igauniju.

o Valsts policijas, Muitas un

Valsts robežsardzes (ne vēlāk kā pirms iestāšanās ES - arī

Sanitārās robežinspekcijas) savstarpējās sadarbības pamati tiks

noteikti Ministru kabineta noteikumu līmenī.

o Par pamatu ar robežu drošību

saistīto iestāžu sadarbībai tiks izveidota Valsts robežsardzes,

Valsts policijas un Muitas sadarbības sistēma, kas no nacionālā

līmeņa sniegsies līdz pat vietējam līmeni. Citas ar robežu

drošību saistītās iestādes tiks iesaistītas sadarbībā saskaņā ar

nepieciešamību.

o Ar robežu drošību saistīto

iestāžu sadarbība apmācību jomā tiks padarīta ciešāka, kā arī

tiks palielināts kopīgu mācību un operāciju apjoms.

o Nacionālajā līmenī tiks

nodibināta augsta līmeņa robežu drošības sadarbības padome, kas

sanāks vairākas reizes gadā.

o Notiks gatavošanās robežu

drošības uzturēšanai arī nopietnu ārkārtējo notikumu

gadījumā.

Šo principu īstenošanai

nepieciešamie pasākumi ir minēti dažādās robežas vadības

stratēģijas sadaļās. Svarīgākie pasākumi un iestāžu pienākumi

apkopoti 2. pielikumā.

Robežas vadības stratēģijas

atjaunināšana un precizēšana ir jāuzsāk līdz 2004. gada beigām.

Uz to brīdi jautājums par Baltijas valstu iestāšanos Eiropas

Savienībā būs atrisināts un šajā stratēģijā minētie svarīgākie

plāni - sagatavoti.

Iekšlietu ministrs

M.Gulbis

1.pielikums

programmai "Integrētas Latvijas

robežas

vadības stratēģija

(2003.-2007.gadam)"

Atbilstoši

Eiropas Savienības standartiem uzlabojamo robežkontroles punktu

saraksts

2.pielikums

programmai "Integrētas Latvijas

robežas

vadības stratēģija

(2003.-2007.gadam)"

Svarīgākie pasākumi un uzdevumi Latvijas integrētās

robežas vadības stratēģijas (2003.-2007.gadam)

ieviešanai

Pasākumi un

uzdevumi 1. līmenī:

* Līdz 2003. gada beigām tiks

izveidotas deviņas ar robežu drošību saistītas riska analīzes.

Katras riska analīzes sastādīšanai ir noteikta atbildīgā iestāde.

Atbildīgās iestādes līdz 2003. gada beigām izplānos minēto riska

analīžu detalizētu saturu.

* Valsts robežsardze ir atbildīga

par pietiekoši izsmeļošas ar robežu drošību saistītas

informācijas uzturēšanu par sauszemes, dzelzceļa, gaisa un jūras

satiksmi, robežšķērsotājiem un pasažieru pārvadājumus veicošajiem

uzņēmumiem.

* Ārlietu ministrijas Konsulārajam

departamentam 2003. gada laikā ir jānosaka tālākie pasākumi, kas

nepieciešami, lai nodrošinātu, ka izskatot vīzu pieteikumus vīzu

izsniegšanai nepieciešamie priekšnoteikumi tiktu pārbaudīti

atbilstoši ES prasībām (it īpaši vēstniecības un konsulātos, kas

atrodas NVS valstīs).

* Kad jaunais Imigrācijas likums

stāsies spēkā 2003.gadā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments pārskatīs ar vīzu

izsniegšanu saistītās instrukcijas, lai nodrošinātu to pilnīgu

atbilstību cilvēktiesību standartiem un ES prasībām.

Pasākumi un

uzdevumi 2. līmenī:

* Starp Latvijas un Krievijas

muitas iestādēm oficiāla sadarbība tiks uzsākta uz 2002. gada

aprīlī noslēgtā līguma pamata.

* Tiks nodibināta regulārāka

Valsts policijas sadarbība ar Krievijas un Baltkrievijas

milicijām. Nākošais praktiskais solis būs centieni organizēt

ikgadējas tikšanās valsts līmenī.

* Ar Zemkopības ministrijas

palīdzību steidzami tiks mēģināts uzsākt sadarbību starp Sanitāro

robežinspekciju un tai atbilstošajām iestādēm Krievijā.

* Tiks izpētītas trīspusējas ar

robežu drošību saistītas sadarbības iespējas

(Latvija-Igaunija-Krievija un Latvija-Lietuva-Baltkrievija).

* Galvenos Latvijas, Lietuvas un

Igaunijas robežsardžu sadarbības principus pārejā uz ES iekšējo

robežu vidi ir jāizstrādā līdz 2003. gada beigām. Galvenajiem

principiem par sadarbību uz ES iekšējām robežām jābūt

izstrādātiem 2004. gadā.

* Muitai 2003. gada laikā ir

jānoskaidro kā Igaunijas un Lietuvas muitas ir plānojušas

darboties uz ES nākotnes iekšējām robežām ar Latviju. Pēc tam

Baltijas valstu muitas vienosies par sadarbības kārtību gan

pārejas periodā, gan situācijā, kurā Baltijas valstis būs ES

dalībvalstis.

* Sanitārajai robežinspekcijai

2003. gada laikā ir jānoskaidro pārejas perioda sadarbības

kārtība ar attiecīgajām Lietuvas un Igaunijas iestādēm.

Sanitārajai robežinspekcijai ir arī jānoskaidro kā tās

organizācija tiks noņemta no robežām ar Lietuvu un Igauniju,

Baltijas valstīm kļūstot par ES dalībvalstīm.

* 2003. gada laikā Latvija

noskaidros priekšnoteikumus ievērojami plašākai sadarbībai jūras

robežapsardzībā ar Igauniju un Lietuvu. Uz iegūto rezultātu

pamata Iekšlietu ministrija un Valsts robežsardze uzsāks

konkrētākās sarunas. Mērķis ir ievērojama sadarbības

paplašināšana jau 2003. gada laikā.

* Kad robežas ar Igauniju un

Latviju kļūs par ES iekšējām robežām, daudzus Latvijas

likumdošanas aktus un sadarbības līgumus, kas ir noslēgti ar

Igauniju un Lietuvu, būs jāpārskata. Valsts robežsardze, Muita,

Sanitārā robežinspekcija un Valsts policija 2003. gada laikā

sākotnēji apzinās pārskatāmos dokumentus.

Pasākumi un

uzdevumi 3. līmenī:

* Tiks turpināti aktīvi pasākumi

robežlīguma noslēgšanai ar Krieviju.

* Tiks mēģināts panākt

priekšnoteikumus Lietuvas un Latvijas jūras robežlīguma

ratificēšanai.

* Tiks paredzēti Latvijas-Lietuvas

un Latvijas-Igaunijas robežu labai uzturēšanai nepieciešamie

resursi. Minēto robežu uzturēšana turpināsies arī pēc tam, kad

šīs robežas kļūs par ES iekšējām robežām. Par uzturēšanas darbiem

atbildēs Valsts robežsardze.

* Austrumu robežas šķērsošanas

vietās un uz zaļās robežas nepieciešamo tehniskās novērošanas

līdzekļu, informācijas sistēmu (kā arī to izmantošanu nodrošinošā

aprīkojuma iegāde un apmācība to izmantošanā) attīstīšana tiks

noteikta kā stratēģisks robežu drošības projekts, kura

finansējums turpmākajos gados tiks garantēts.

* Iekšlietu ministrija, Valsts

robežsardze un Aizsardzības ministrija sadarbībā turpinās

attīstīt jūras novērošanas sistēmu, ievērojot robežuzraudzības

prasības.

* Valsts robežsardzes personāls uz

robežām ar Krieviju un Baltkrieviju tiks palielināts apmēram

tikpat lielā mērā, cik tās personāls tiks samazināts uz ES

iekšējām robežām.

* Līdz 2003. gada beigām tiks

izplānotas izmaiņas Valsts robežsardzes organizācijā ostās un

Rīgas lidostā to atbilstībai prasībām, kuras izraisīs iestāšanās

ES.

* Detalizēti plāni un lēmumi par

Valsts robežsardzes organizāciju uz ES iekšējām robežām ir

jāsagatavo līdz 2003. gada beigām. Pēc tam tiks apsvērts, cik

lielā mērā personāla skaita samazināšana var tikt sākta jau pirms

robežas ar Igauniju un Lietuvu kļūs par ES iekšējām robežām.

Nākotnes investīcijas tiks plānotas un realizētas tā, lai tās

kalpotu nākotnes organizācijai.

* 2003. gada laikā tiks sākts

noskaidrot kādas iespējas pastāv Muitas lielākai neatkarībai no

Valsts ieņēmumu dienesta.

* Vēlākais 2004. gada laikā Muitai

ir jāizplāno, kā tā palielinās kontroli veicošā personāla

īpatsvaru.

* Muitai līdz 2003. gada vidum ir

jāsagatavo plāns par to, kā tā ir paredzējusi palielināt tās

personāla skaitu uz Austrumu robežas. Pievienošanās ES zināmā

mērā radīs pārmaiņas Muitas darbībā lidostās un ostās. Pārmaiņas

Muitas organizācijā ir jāizplāno līdz 2003. gada beigām.

* Muitai 2003. gada laikā ir

jāsagatavo plāns par to, kā tā ir paredzējusi atrisināt narkotiku

atklāšanā nepieciešamo dienesta suņu jautājumu.

* Galvenie principi Sanitārās

robežinspekcijas organizācijai pēc iestāšanās ES ir jāizstrādā

2003. gada laikā. Detalizētam plānam par izmaiņām Sanitārās

robežinspekcijas organizācijā un personālā jāizstrādā līdz 2004.

gada vidum.

* Valsts policijā tiks nodibināta

speciāla struktūrvienība ar noziedzību saistītās informācijas

vākšanai un analizēšanai. Tā darbosies ciešā sadarbībā ar

EUROPOL, INTERPOL, Iekšlietu ministrijas Informācijas centru un

nākotnes Sirene biroju. Struktūrvienībai ir jābūt pilnīgi

darbotiesspējīgai ne vēlāk kā pirms 2004. gada beigām.

* Robežkontrolē lielāks uzsvars

tiks likts uz ieroču, bīstamu priekšmetu un vielu (piemēram,

spridzekļu konstruēšanā un aktivizēšanā izmantojamu detaļu,

sprāgstvielu, radioaktīvu vielu) atklāšanu. Šim nolūkam apmācītu

dienesta suņu skaits tiks palielināts. Muita un Valsts

robežsardze kopīgi 2003. gada laikā sagatavos plānu un vienosies

par metodēm efektīvai minēto priekšmetu un vielu atklāšanai.

* Valsts robežsardzes atbildība

par starptautiskās noziedzības un terorisma atklāšanu iekšzemē,

ārvalstnieku uzraudzības veikšanas kontekstā tiks pārskatīta līdz

2003. gada beigām.

* Lai paaugstinātu zagto

transporta līdzekļu atklāšanas efektivitāti, Valsts robežsardze

kopā ar Valsts policiju 2003. gada laikā izstrādās plānu Valsts

robežsardzes personāla apmācībai, bet 2004. gadā minētās iestādes

izstrādās plānu par kontrolē, iespējams, nepieciešamā aprīkojuma

iegādi.

* Plāni ārkārtējiem robežu drošību

apdraudošiem notikumiem (piemēram plaša nelegālā imigrācija) tiks

izstrādāti Iekšlietu ministrijas vadībā. 2003. gada laikā tiks

izstrādāts darba plāns par to, kā plānošana tiks veikta. 2004.

gada laikā tiks izlemts, kādi ir tie notikumu modeļi, kuriem ir

jāgatavojas, un tiks izstrādāti principiālie risinājumi.

Detalizētam plānam ir jābūt gatavam līdz 2004. gada beigām.

* Sanitārā robežinspekcija 2003.

gada laikā noskaidros, kuri ir tie ārkārtējie notikumi, kuri ir

saistīti ar tās kompetenci un kuriem ir jāgatavojas darbībā uz

robežas. Pēc tam, kad notikumu modeļi būs apstiprināti,

gatavošanās plāni tiks pārskatīti kopā ar Valsts robežsardzi un

Muitu.

* Pamati sadarbībai starp

Policiju, Muitu un Robežsardzi tiks noteikti Ministru kabineta

noteikumu līmenī. Iekšlietu ministrija ir atbildīga par

priekšlikuma sagatavošanu 2003. gada laikā.

* Visas robežu drošības sfēras

nacionālās un starptautiskās sadarbības apsekošanai un

koordinēšanai tiks nodibināta valsts līmeņa robežu drošības

sadarbības padome. Citi tās uzdevumi būs kontrolēt valsts robežu

drošības situāciju, robežu vadības stratēģijas īstenošanu un

tālāku attīstīšanu, stratēģisko projektu koordinēšana un

svarīgāko ar robežu drošību saistīto projektu izskatīšana un

nodošanu tālākai virzībai. Robežu drošības sadarbības padomi

veidos par robežu drošību atbildīgo ministriju vadība un par

robežu drošību atbildošo organizāciju priekšnieki. Robežu

drošības sadarbības padome sapulcēsies vairākas reizes (1-3)

gadā, kā arī vadoties pēc situācijas. Iekšlietu ministrija ne

vēlāk kā 2003. gada laikā sagatavos detalizētu priekšlikumu par

robežu drošības sadarbības padomes nodibināšanu.

Pasākumi un

uzdevumi 4. līmenī:

* Nacionālo plānu par ārvalstīs

izvietojamām Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Muitas

kontaktpersonām ir jāizstrādā jau 2003. gada laikā. Mērķis ir

2003. gada laikā izveidot kopīgu plānu Baltijas valstu

kontaktpersonu tīklam. Iekšlietu ministrija ir atbildīga par

sagatavošanās darbiem.

* Ar iekšzemē notiekošo

ārvalstnieku uzraudzību saistīto instrukciju pārbaude, apmācība

ar ārvalstnieku uzraudzību iekšzemē saistītajām iestādēm un

informācijas aprites nodrošināšana starp šīm iestādēm ir jāīsteno

līdz 2003. gada beigām. Par ārvalstnieku uzraudzību atbild Valsts

robežsardze.

* Pilsonības un migrācijas lietu

pārvalde kopā ar Valsts robežsardzi ir atbildīgas par detalizētu

ar patvēruma lietām saistītu dienesta instrukciju sagatavošanu

2003. gada laikā.

* Stratēģiskie

robežu drošību veicinošie attīstības projekti:

o Stratēģiskie projekti, kas jau

ir uzsākti vai patlaban tiek uzsākti:

* Austrumu robežas infrastruktūras

attīstība (projekts IA-16);

* Tehniskās novērošanas, kontroles

un informācijas sistēmas attīstība uz Austrumu robežas (projekts

IA-22);

* Jūras robežas novērošanas

sistēmas attīstība;

* Kontroles infrastruktūra ostās

un dzelzceļa RKP;

* Gatavības izveidošana nākotnē

paredzamajai Nacionālās Šengenas informācijas sistēmas

ieviešanai;

* Muitas darbības stratēģija un

Muitas datu sistēmas;

* Organizētās noziedzības efektīva

novēršana, kontrole un apkarošana;

* Latvijas narkotiku kontroles un

narkomānijas profilakses stratēģijas pilnveidošana un ieviešana

saskaņā ar ES ieteikumiem;

* Patvēruma un migrācijas vadības

sistēma.

o Jauni stratēģiskie projekti

* Robežu drošības uzturēšana

ārkārtējos notikumos;

* Jūras iestāžu sadarbības

uzlabošana jūras robežapsardzībā;

* Valsts iestāžu sadarbību

nodrošinošas sakaru sistēmas izveide;

* Pāreja uz Šengenas vidi uz

Latvijas - Lietuvas robežas;

* Pāreja uz Šengenas vidi uz

Latvijas - Igaunijas robežas;

* Iekšlietu ministrijas / Valsts

robežsardzes aviācijas attīstība robežu uzraudzības un iekšējās

drošības stiprināšanai;

* Iestāžu sadarbību atbalstošas un

ar robežu drošību saistīto īpašās zināšanas padziļinošas

apmācības attīstīšana.