Par programmu "Mantojums - 2018. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006.-2018.gadam"

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Esošās

situācijas apraksts

Latvijā izveidojies vienmērīgs

kultūras institūciju teritoriālais tīklojums, tomēr to attīstība

un pieejamība nav visur vienāda. Latvijā lielākais kultūras

iestāžu skaits, ko nosaka lielais iedzīvotāju blīvums, ir Rīgā un

Rīgas rajonā, tam seko Liepājas, Ogres, Cēsu, Daugavpils un

Rēzeknes rajoni. Pēc teritoriālā pārklājuma visvairāk kultūras

iestāžu ir Vidzemē un Zemgalē, arī Latgalē (izņemot pierobežu),

savukārt izkliedētāks kultūras iestāžu izvietojums ir Kurzemes

reģionā.

Kopējais kultūras infrastruktūras

stāvoklis lielākajā daļā Latvijas teritorijas un Rīgā ir

neapmierinošs, jo sliktā stāvoklī ir ne tikai ēkas, kas nodrošina

kultūras pakalpojumu pamatfunkcijas, bet arī citi ar to saistītie

infrastruktūras elementi, kam jānodrošina to pilnvērtīga

funkcionēšana. Kultūras objekti, to skaitā kultūras pieminekļi,

piecpadsmit gadus ir bijuši atstāti novārtā. Finanšu līdzekļu

trūkuma apstākļos Kultūras ministrija un tās padotības iestādes

tos ir apsaim niekojušas acīmredzami neefektīvi, jo ēku stāvoklis

lielākoties ir nožēlojams. Pie izņēmumiem ir jāpieskaita tikai

daži objekti, piemēram, Rundāles pils, kuras kopumā atzīstamais

stāvoklis ir nevis valsts veiksmīgas apsaimniekošanas un

nodrošinātu investīciju, bet gan atsevišķu cilvēku personiskā

entuziasma nopelns.

Programmā ir iekļauti visi

kultūras objekti, kuros saskaņā ar 2003.gada 29.aprīļa Ministru

kabineta noteikumiem Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" ir

izvietotas Kultūras ministrijas padotībā esošās iestādes.

Būtiska loma programmā paredzēta

graujošās kultūras infrastruktūras sakārtošanai, lai uzlabotu

sniegto kultūras pakalpojumu kvalitāti un pieejamību gan Latvijas

iedzīvotājiem, gan ārvalstu tūristiem.

Kultūras ministrijas īstenotās

nekustamo īpašumu nodošanas Finanšu ministrijas valdījumā pamatā

ir ne tikai valdības lēmums centralizēt īpašumu apsaimniekošanu

valstī, bet arī Kultūras ministrijas pārliecība, ka tas ir

vienīgais veids, kā pārskatāmā nākotnē nodrošināt valsts īpašumā

esošo ēku ar kultūras funkciju atjaunošanu.

Lai novērstu kultūras

infrastruktūras straujo bojāeju, ir pienācis pēdējais laiks

valdībai no savas puses nodrošināt nacionālas valsts idejai

atbilstošus ieguldījumus vēsturiskos kultūras objektos.

Kultūras ministrija sadarbībā ar

VNĪ un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI)

ir izstrādājusi šo programmu (MANTOJUMS - 2018), kas paredz

kultūras objektu savešanu kārtībā līdz 2018. gadam - Latvijas

valsts 100 gadu jubilejai. Jāatgādina, ka Igaunijā lēmums par

valsts īpašumu centralizētu apsaimniekošanu tika pieņemts jau

deviņdesmito gadu vidū, un tas ir pierādījis savu

efektivitāti.

Kultūrvides infrastruktūras

ieguldījums informācijas sabiedrības un mūžizglītības

daudzveidīgo iespēju paplašināšanā ir ļoti nozīmīgs, uz ko norāda

arī Kultūras ministrijas izstrādātās Valsts kultūrpolitikas

vadlīnijas 2006. - 2015.gadam "Nacionāla valsts".