12. pants

Lai noteiktu, vai un

kuras prokuroru grupas ir vienādos un salīdzināmos apstākļos,

nepieciešams atrast šīs grupas vienojošo pazīmi.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka

visi prokurori, kuri vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu

sasniedza pirms 1994. gada 1. jūlija, ir vienādos un salīdzināmos

apstākļos neatkarīgi no tā, vai viņi atbrīvoti no darba

prokuratūrā pirms minētā datuma vai arī turpināja darbu

prokuratūrā prokuroru amatos pēc 1994. gada 1. jūlija. Pieteikuma

iesniedzējs uzsver, ka vienojošā pazīme ir galvenokārt LPSR

prokuratūrā uzkrātais izdienas stāžs, nevis brīdis, kad prokurors

atbrīvots no darba vai kādu noteiktu funkciju izpilde noteiktā

laika periodā. It īpaši ņemot vērā, ka atbilstoši Izdienas

likumam izdienas stāžā ieskaita gan to laika periodu, kurš

nostrādāts pirms 1990. gada 26. oktobra, gan pēc šā datuma

Latvijas Republikas prokuratūrā nostrādāto laiku, gan darbu

prokuratūrā pēc 1994. gada 1. jūlija.

Satversmes tiesa uzskata, ka,

izvērtējot, vai un kuras prokuroru grupas ir vienādos un

salīdzināmos apstākļos, visupirms jāņem vērā tas, kāda nozīme ir

1994. gada 1. jūlijam - Prokuratūras likuma spēkā stāšanās

brīdim. Pieteikuma iesniedzējs šo datumu nepamatoti uztver pārāk

vienkāršoti, uzskatot, ka prokuroru tiesības uz izdienas pensiju

sākoties ar līdz ar Izdienas likuma spēkā stāšanos, bet

apstrīdētā tiesību norma esot izņēmums no šā likuma uz priekšu

(nākotnē) vērstā spēka. Šāds izņēmums izpaužoties apstāklī, ka

izdienas pensiju piešķirot arī tiem, kuri atbrīvoti no darba

pirms Izdienas likuma spēkā stāšanās. Tādējādi, pēc pieteikuma

iesniedzēja uzskata, izdienas pensija vienai prokuroru pensionāru

grupai tiekot piešķirta, bet citai, pamatojoties uz likumdevēja

it kā brīvi izraudzītu datumu, netiekot.

Šādam uzskatam nevar piekrist.

Apstrīdētā tiesību norma attiecas tikai uz tiem prokuroriem, kuri

vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu sasnieguši līdz

1994. gada 1. jūlijam. Līdz ar to šo prokuroru izdienas stāžu

patiešām veido galvenokārt LPSR prokuratūrā nostrādātais laiks.

1994. gada 1. jūlijs nav tikai brīvi izraudzīts datums, jo kā jau

iepriekš tika minēts (sk. šā sprieduma 10. punktu), ar šo

datumu prokuroriem, kuri uzsāka vai turpināja darbu prokuratūrā,

Prokuratūras likuma 55. pantā tika paredzēta izdienas pensija.

Bet šā likuma izpilde tika uzsākta tikai ar 2000. gada 1.

janvāri. Tā ka, lai secinātu, vai iepriekšminētās prokuroru

grupas ir vienādos un salīdzināmos apstākļos, izdienas stāžs

nebūt nav vienīgais nosacījums. Vērtējams vēl arī cits kritērijs,

proti, darbs prokuratūrā pēc 1994. gada 1. jūlija. Jaunais

Prokuratūras likums neattiecās uz prokuroriem, kuri tika

atbrīvoti no darba prokuratūrā pirms šā datuma. Tāpēc nevar

salīdzināt divas dažādas personu grupas: bijušos prokurorus, kas

jau pensionējušies un strādājošos prokurorus, uz kuriem,

atšķirībā no bijušajiem prokuroriem, attiecās jaunais tiesiskais

regulējums.

Tādējādi prokurori, kuri

pensionējās un tika atbrīvoti no darba prokuratūrā līdz 1994.

gada 1. jūlijam, un prokurori, kuri strādāja prokuratūrā arī pēc

šā datuma, nav vienādos un salīdzināmos apstākļos, jo

vieniem tiesības uz izdienas pensiju paredzēja Prokuratūras

likums, bet pārējiem tādas tiesības nebija paredzētas.

Ņemot vērā to, ka attiecībā uz

iepriekšminētajām prokuroru grupām paredzēta atšķirīga attieksme

un tās nav vienādos un salīdzināmos apstākļos, tiesai nav

jāizvērtē citi šā sprieduma 11. punktā minētie kritēriji.

Tātad apstrīdētā tiesību norma

nepārkāpj vienlīdzības principu un tā nav pretrunā ar Satversmes

91. pantu.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Prokuroru izdienas pensiju

likuma 2. panta sesto daļu par atbilstošu Latvijas Republikas

Satversmes 91. pantam.

Spriedums ir

galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums

stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.

Endziņš