7. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
1. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs darbojas kā šā protokola depozitārijs.
2. Depozitārijs publicē "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesi" paziņojumus, tiesību aktus vai ziņojumus, kas attiecas uz šo protokolu.
Hecho en Bruselas, el doce de marzo de mil novecientos noventa y nueve.
Udfærdiget i Bruxelles, den tolvte marts nitten hundrede og nioghalvfems.
Geschehen zu Brüssel am zwölften März neunzehnhundertneunundneunzig.
Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δώδεκα Μαρτίου χίλια εννιακόσια ενενήντα εννέα.
Briselē, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit devītā gada divpadsmitajā martā.
Fait à Bruxelles, le douze mars mil neuf cent quatre - vingt - dix - neuf.
Arna dhéanamh sa Bhruiséil an dara lá déag de Mhárta, mkle naoi gcéad noacha naoi.
Fatto a Bruxelles, addģ dodici marzo millenovecentonovantanove.
Gedaan te Brussel, de twaalfde maart negentienhonderd negenennegentig.
Feito em Bruxelas, em doze de Marēo de mil novecentos e noventa e nove.
Tehty Brysselissä kahdentenatoista päivänä maaliskuuta vuonna tuhatyhdeksänsataayhdeksänkymmentäyhdeksän.
Som skedde i Bryssel den tolfte mars nittonhundranittionio.
Pour le gouvernement du Royaume de Belgique
Voor de regering van het Koninkrijk België
Für die Regierung des Königreichs Belgien
For regeringen for Kongeriget Danmark
Für die Regierung der Bundesrepublik Deutschland
Για την κυβέρνηση της Ελληνικής Δημοκρατίας
Por el Gobierno del Reino de España
Pour le gouvernement de la République française
Thar ceann Rialtas na hÉireann
For the Government of Ireland
Per il governo della Repubblica italiana
Pour le gouvernement du Grand - Duché de Luxembourg
Voor de regering van het Koninkrijk der Nederlanden
Für die Regierung der Republik Österreich
Pelo Governo da República Portuguesa
Suomen hallituksen puolesta
På finska regeringens vägnar
På svenska regeringens vägnar
For the Government of the United Kingdom of Great Britain and nothern Ireland
Protokols, kas noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu un kas attiecībā uz muitas lietu identifikācijas datu bāzes izveidošanu groza Konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām
Šā protokola AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, Eiropas Savienības dalībvalstis,
ATSAUCOTIES uz Eiropas Savienības Padomes 2003. gada 8. maija Aktu,
TĀ KĀ muitu sadarbība Eiropas Savienībā ir svarīga brīvības, drošības un tiesiskuma telpas sastāvdaļa,
TĀ KĀ informācijas apmaiņa dažādu dalībvalstu muitas dienestu starpā ir būtiska šādai sadarbībai,
ĪSTENOJOT 1999. gada 15. un 16. oktobra Tamperes Eiropadomes sanāksmes secinājumus, saskaņā ar kuriem:
- jāgūst maksimāls labums no dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbības, izmeklējot pārrobežu noziedzību (secinājumu 43. punkts),
- jāpanāk līdzsvarota Savienības mēroga noziedzības apkarošanas pasākumu attīstība, vienlaikus aizsargājot privātpersonu, kā arī komersantu brīvību un konstitucionālās tiesības (secinājumu 40. punkts), un
- smaga ekonomiskā noziedzība arvien vairāk ir saistīta ar nodokļu un muitas tiesību aspektiem (secinājumu 49. punkts),
ŅEMOT VĒRĀ to, ka 2001. gada 30. maija Rezolūcijā par muitas savienības stratēģiju [1] Padome:
- piekrita, ka galvenajam mērķim jābūt sadarbības uzlabošanai, lai efektīvi apkarotu krāpšanu un citas darbības, kas apdraud personu un preču drošību,
- uzsvēra, ka muitai ir nozīmīga loma pārrobežu noziedzības apkarošanā, novēršot, atklājot un muitas dienestu nacionālās kompetences ietvaros izmeklējot un uzsākot kriminālvajāšanu kriminālās darbībās fiskālās krāpšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, kā arī narkotiku vai citu nelikumīgu preču tirdzniecības jomā, un
- uzsvēra, ka tām uzdoto uzdevumu dažādības dēļ muitas iestādēm jāstrādā gan Kopienas kontekstā, gan sadarbības kontekstā Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļas ietvaros,
APSVEROT, ka saskaņā ar Konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām [2] izveidotā Muitas informācijas sistēma ļauj ievadīt personas datus vienīgi novērošanas un ziņošanas, diskrētas novērošanas vai atsevišķu pārbaužu veikšanas mērķiem (Konvencijas 5. pants) un ka jebkuriem citiem mērķiem jāizveido papildu juridiskais pamats,
PATUROT PRĀTĀ, ka pašlaik nepastāv iespēja elektroniski un sistemātiski apmainīties ar informāciju par izmeklēšanas lietu eksistenci saistībā ar notiekošu vai pabeigtu izmeklēšanu visu kompetento iestāžu starpā un tādējādi attiecīgi saskaņot to izmeklēšanas darbības, un ka šim mērķim būtu jāizmanto Muitas informācijas sistēma,
PATUROT PRĀTĀ, ka ES trešā pīlāra datu bāzu novērtēšanas rezultāti var konstatēt šo sistēmu komplementaritātes nepieciešamību,
TĀ KĀ attiecībā uz personas datu glabāšanu, apstrādi un izmantošanu muitas jomā jāņem vērā Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijā par privātpersonu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi noteiktie principi un 5.5. punkts Eiropas Padomes Ministru Komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikumā R (87)15, kas reglamentē personas datu izmantošanu policijas jomā,
APZINOTIES, ka saskaņā ar 48. punktu Padomes un Komisijas 1998. gada 3. decembra Rīcības plānā par to, kā vislabāk ieviest Amsterdamas Līguma noteikumus par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu [3], pastāv nepieciešamība pārbaudīt, vai un kā Eiropas Policijas birojs (Eiropols) varētu piekļūt Muitas informācijas sistēmai,
IR VIENOJUŠĀS PAR ŠĀDIEM NOTEIKUMIEM.