Sākums › Likumi › Par Protokolu par Eiropas Kopienu Tiesas sniegto Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību iztulkošanu, pieņemot prejudiciālus nolēmumus, kas sastādīts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K 3.pantu, Deklarāciju par Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību un Protokola par Eiropas Kopienu Tiesas sniegto minētās konvencijas iztulkošanu, pieņemot prejudiciālus nolēmumus, vienlaicīgu pieņemšanu, Deklarāciju, kas pieņemta saskaņā ar Protokola 2.pantu, Vācijas Federatīvās Republikas, Grieķijas Republikas, Nīderlandes Karalistes un Austrijas Republikas deklarāciju, Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību Otro protokolu, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K 3.pantu, Kopējo deklarāciju par Otrā protokola 13.panta 2.daļu un Komisijas deklarāciju par Otrā protokola 7.pantu › 18. pants

Par Protokolu par Eiropas Kopienu Tiesas sniegto Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību iztulkošanu, pieņemot prejudiciālus nolēmumus, kas sastādīts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K 3.pantu, Deklarāciju par Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību un Protokola par Eiropas Kopienu Tiesas sniegto minētās konvencijas iztulkošanu, pieņemot prejudiciālus nolēmumus, vienlaicīgu pieņemšanu, Deklarāciju, kas pieņemta saskaņā ar Protokola 2.pantu, Vācijas Federatīvās Republikas, Grieķijas Republikas, Nīderlandes Karalistes un Austrijas Republikas deklarāciju, Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību Otro protokolu, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K 3.pantu, Kopējo deklarāciju par Otrā protokola 13.panta 2.daļu un Komisijas deklarāciju par Otrā protokola 7.pantu

18. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Atrunas

1. Ikviena dalībvalsts var paturēt tiesības ar kukuļdošanu un kukuļņemšanu saistīto naudas legalizāciju klasificēt kā noziedzīgu nodarījumu tikai nopietnos kukuļdošanas un kukuļņemšanas gadījumos. Iesniedzot 16. panta 2. punktā noteikto paziņojumu, ikviena dalībvalsts, kas patur šādas tiesības, par to informē depozitāriju, sniedzot sīkāku informāciju par šādas atrunas apmēru. Šāda atruna ir spēkā piecus gadus pēc minētā paziņojuma. To var atjaunot vēlreiz uz turpmākajiem pieciem gadiem.

2. Austrijas Republika, iesniedzot 16. panta 2. punktā noteikto paziņojumu, var paziņot, ka 3. un 4. pants tai nav saistošs. Šāda deklarācija nav spēkā piecus gadus pēc dienas, kad tiek pieņemts akts, ar kuru izstrādāts šis protokols.

3. Nekādas citas atrunas nav atļautas, izņemot tās, kas paredzētas 12. panta 2. punkta pirmajā un otrajā apakšpunktā.