19. pants

Vienlīdzības princips neliedz likumdevējam noteikt

atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un

salīdzināmos apstākļos, tomēr šādai atšķirīgai attieksmei ir

nepieciešams objektīvs un saprātīgs pamats jeb atšķirīgās

attieksmes leģitīmais mērķis (sk. Satversmes tiesas 2006. gada

11. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-10-03 17. punktu).

Saeima atbildes rakstā ir norādījusi, ka apstrīdētās normas

leģitīmais mērķis esot sabiedrības labklājības veicināšana un

citu personu tiesību aizsardzība (sk. lietas materiālu 1. sēj.

41. lpp.).

Finanšu ministrija, pēc kuras priekšlikuma apstrīdētā norma

tika iekļauta Saeimas darba kārtībā, ir norādījusi, ka

apstrīdētās normas izstrādi prasīja problēmas, kas saistītas ar

nodokļu nomaksu, kā arī relatīvi augstais nereģistrētās

nodarbinātības līmenis Latvijā. Diezgan daudzi darba devēji

izvairoties maksāt nodokļus par saviem darbiniekiem vai arī

nemaksājot tos pilnā apmērā. Šādi pretendenti negodīgi iegūstot

priekšrocības iepirkuma procedūrā, jo varot piedāvāt salīdzinoši

zemākas cenas. Līdz ar to esot nepieciešams stimulēt uzņēmējus

darboties "formālās ekonomikas" ietvaros (sk. lietas

materiālu 2. sēj. 57. lpp.).

Arī Noteikumiem Nr. 761, ar

kuru palīdzību tiek nodrošināta apstrīdētās normas piemērošana,

pievienotajā anotācijā norādīts, ka apstrīdētās normas mērķis

ir panākt, lai par valsts līgumu dalībniekiem kļūtu tie

piegādātāji, attiecībā uz kuriem "aplokšņu algu"

maksāšanas varbūtība ir iespējami maza, kā arī sekmēt nodokļu,

tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu,

nomaksu [sk. Ministru kabineta noteikumu projekta

"Noteikumi par informācijas par vidējiem darba ienākumiem un

deklarētajiem gada apliekamajiem ienākumiem apkopošanu,

sagatavošanu un publicēšanu" sākotnējās ietekmes novērtējuma

ziņojuma (anotācijas)2. daļas 3. punktu,

http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40181902&mode=mk&date=2010-08-10].

Tādējādi likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, pirmām kārtām

ir vēlējies izslēgt pretendentus, kuri pilnībā nepilda nodokļu

maksāšanas saistības, no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā.

Apstrīdētā norma stimulē uzņēmējus maksāt nodokļus, kā arī

nodrošina godīgu konkurenci iepirkuma procedūras pretendentu

vidū.

Līdz ar to par apstrīdētās normas leģitīmo mērķi ir

uzskatāma sabiedrības labklājības veicināšana un citu personu

tiesību aizsardzība, kas izpaužas kā nodokļus nepilnīgi maksājošo

pretendentu izslēgšana no dalības iepirkuma procedūrā,

pilnvērtīgas nodokļu iekasēšanas sekmēšana un iepirkuma

procedūras pretendentu godīgas konkurences

nodrošināšana.