Par Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 105.pantam

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Biedrība "Latvijas Informācijas un

komunikāciju tehnoloģiju asociācija" pauž viedokli, ka

apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. un 105. pantam.

Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācija

uzskata, ka apstrīdētā norma neierobežo Pieteikuma iesniedzējas

saimniecisko darbību, ekonomiskās intereses un iespēju gūt peļņu

valsts un pašvaldību iepirkumu tirgū. Pieteikuma iesniedzēja esot

tiesīga piedalīties iepirkuma procedūrās, attiecīgi pierādot, ka

ir izpildījusi saistības pret valsti. Līdz ar to neesot

konstatējams Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105. pantā

noteikto pamattiesību aizskārums un esot vērtējama vienīgi

apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 91. pantam.

Nosakot iepirkuma procedūras pretendentiem pienākumu

nodrošināt to darba ņēmēju vidējo atalgojumu vismaz 70 procentu

apmērā no vidējās darba samaksas attiecīgajā nozarē valstī,

pretendents tiekot motivēts maksāt atalgojumu atbilstošā līmenī,

kā arī veikt visus normatīvajos aktos paredzētos nodokļu

maksājumus. Līdz ar to apstrīdētā norma esot piemērota leģitīmā

mērķa sasniegšanai.

Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācija

uzskata, ka apstrīdētās normas leģitīmo mērķi iespējams sasniegt

arī ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Tomēr

šādi līdzekļi esot mazāk efektīvi un prasot nesamērīgus resursus

no valsts. Tieši apstrīdētās normas izslēgšana no Publisko

iepirkumu likuma novestu pie vienlīdzības principa un godīgas

konkurences pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā. Līdz ar to

apstrīdētās normas mērķi neesot iespējams sasniegt līdzvērtīgā

kvalitātē ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem

līdzekļiem.

Apstrīdētās normas radītais sabiedrības ieguvums esot lielāks

nekā indivīda pamattiesību ierobežojums. Vērtējot apstrīdēto

normu Publisko iepirkumu likuma 2. panta 3. punkta kontekstā,

esot secināms, ka iepirkuma līguma slēgšanas tiesības jāpiešķir

tādiem iepirkuma procedūru pretendentiem, kuri ir izpildījuši

nodokļu nomaksas pienākumu un sagādājuši ieguvumu arī valstij.

Šādā veidā tiekot nodrošināta valsts līdzekļu iespējami efektīva

izlietošana publisko iepirkumu procedūras ietvaros.