3. pants
noteic, ka parku pārvalda Slīteres nacionālā parka

administrācija. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada

28.decembra noteikumu Nr.1056 "Slīteres nacionālā parka

administrācijas nolikums" 2.punktu viena no minētās vides

ministra pakļautībā esošās tiešās pārvaldes iestādes funkcijām ir

valsts dabas aizsardzības politikas īstenošana Slīteres

nacionālajā parkā. Savukārt noteikumu 3.3.punkts paredz, ka

minētās iestādes uzdevums ir izstrādāt un aktualizēt Slīteres

nacionālā parka dabas aizsardzības plānu, kā arī organizēt tā

īstenošanu. Turklāt Noteikumu Nr. 415 5.punkts noteic, ka

aizsargājamā teritorijā aizliegts veikt darbību, ja par vides

aizsardzību atbildīgā institūcija atbilstoši tās kompetencei

pieņēmusi pārvaldes lēmumu, ka darbība ir pretrunā ar

aizsargājamās teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķiem un

uzdevumiem.

Līdz šim Slīteres nacionālā parka

dabas aizsardzības plāns nav ne izstrādāts, ne apstiprināts.

Taču, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto Slīteres nacionālā

parka administrācijas kompetenci, Satversmes tiesa atzīst, ka

līdz brīdim, kad tiks pieņemts un apstiprināts Slīteres nacionālā

parka dabas aizsardzības plāns, pieteikuma iesniedzējai

teritorijas plānošanas procesā ne tikai jāpieprasa un jāizvērtē

Slīteres nacionālā parka administrācijas atzinums, bet arī

detālplānojumos paredzētie risinājumi ir jāsaskaņo ar Slīteres

nacionālā parka administrāciju. Proti, īpaši aizsargājamā dabas

teritorijā ar detālplānojumu noteikt perspektīvu apbūvi var

vienīgi tad, ja no kompetentās vides aizsardzības iestādes ir

saņemts pozitīvs atzinums.

Tādējādi detālplānojums īpašumam

"Jūrassili" un detālplānojums īpašumiem "Ausmas" un "Undīnes" ir

uzskatāmi par prettiesiskiem, jo tajos nav novērsti Slīteres

nacionālā parka administrācijas atzinumos norādītie

pārkāpumi.

Var piekrist pieteikuma

iesniedzējai, ka tiesisko noteiktību un paredzamību teritorijas

plānošanas procesā veicinātu aizsargājamās teritorijas dabas

aizsardzības plāns, kas jāizstrādā Slīteres nacionālā parka

administrācijai. Tomēr Kolkas pagasta padomei, apstiprinot

detālplānojumus, bija saistoši Slīteres nacionālā parka

administrācijas sniegtie atzinumi, kaut arī dabas aizsardzības

plāns nebija izstrādāts.

Reģionālās

attīstības un pašvaldību lietu ministrs ir pamatoti konstatējis,

ka detālplānojumi īpašumam "Jūrassili" un īpašumiem "Ausmas" un

"Undīnes" neatbilst Slīteres nacionālā parka atzinumos

norādītajam Ministru kabineta 2001. gada 13. marta noteikumu Nr.

116 "Slīteres nacionālā parka individuālie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi" 14.2. apakšpunktam.

23. Reģionālās attīstības

un pašvaldību lietu ministrs rīkojumu Nr. 2-02/144 ir

izdevis gandrīz četrus gadus pēc tam, kad Kolkas pagasta padome

pieņēmusi pašvaldības saistošos noteikumus par Teritorijas

plānojuma apstiprināšanu.

Satversmes tiesa vērš Saeimas

uzmanību uz to, ka likumos, kas regulē vietējo pašvaldību

teritorijas plānošanas kontroles jautājumus, nav noteikts

termiņš, kādā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

var apturēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu,

detālplānojumu vai to daļas.

Šāda termiņa neesamība var nonākt

pretrunā ar tiesiskās stabilitātes principu, kas teritorijas

plānošanas jomā ir ļoti nozīmīgs. Privātpersonām ir tiesības

plānot saimniecisko darbību savā nekustamajā īpašumā, rēķinoties

ar teritorijas plānojuma stabilitāti. Tiesiskās stabilitātes

princips kļūst īpaši aktuāls tad, kad vietējās pašvaldības

teritorijas plānojums ir spēkā jau ilgāku laiku un kopš tā spēkā

stāšanās nav notikusi būtiska tiesisko vai faktisko apstākļu

maiņa, kas ļautu apšaubīt teritorijas plānojuma tiesiskumu.

No vienas puses, reģionālās

attīstības un pašvaldību lietu ministram likums ir piešķīris

tiesības apturēt tādu teritorijas plānojumu, kas neatbilst spēkā

esošajiem normatīvajiem aktiem. Tiesiskuma princips prasa, lai

teritorijas plānojuma un detālplānojuma normas atbilstu augstāka

spēka tiesību normām. No otras puses, tikpat nozīmīgas un

aizsargājamas ir to personu tiesības un likumiskās intereses,

kurām teritorijas plānojums piešķir noteiktas tiesības un kuras,

ilgtermiņā plānojot savu saimniecisko darbību, ir tiesīgas

paļauties uz teritorijas plānojuma stabilitāti.

Satversmes tiesa uzskata, ka

likumdevēja uzdevums ir noteikt minēto tiesību taisnīgu

līdzsvaru. Tāpēc Saeimai ir jāapsver iespēja likumā noteikt

termiņu, kādā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

var apturēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt

reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra

2007. gada 6. jūnija rīkojumu Nr. 2-02/144 "Par

Kolkas pagasta padomes 2003. gada 13. jūnija saistošo

noteikumu Nr. 6 "Kolkas pagasta teritorijas plānojums"

apturēšanu daļā", 2007. gada 6. jūnija rīkojumu

Nr. 2-02/145 "Par Kolkas pagasta padomes 2006. gada 23.

oktobra saistošo noteikumu Nr. 11 "Detālplānojums

Nr. 01/08/05 Kolkas pagasta Sīkraga ciema īpašuma Jūrassili

teritorijai, kadastra Nr. 8862 001 0061" apturēšanu", 2007.

gada 6. jūnija rīkojumu Nr. 2-02/146 "Par Kolkas

pagasta padomes 2006. gada 23. oktobra saistošo noteikumu

Nr. 13 "Detālplānojums Nr. 02/08/05 Kolkas pagasta

Mazirbes ciema īpašuma Saulrīti teritorijai, kadastra

Nr. 8862 002 0050" apturēšanu" un 2007. gada 6. jūnija

rīkojumu Nr. 2-02/147 "Par Kolkas pagasta padomes 2006. gada

23. oktobra saistošo noteikumu Nr. 12 "Detālplānojums

Nr. 01/08/05 Kolkas pagasta Mazirbes ciema īpašumu Ausmas,

kadastra Nr. 8862 002 0027, un Undīnes, kadastra

Nr. 8862 002 0204" apturēšanu" par atbilstošu Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmās daļas

pirmajam teikumam un Latvijas Republikas Satversmes

1. pantam.

Spriedums ir galīgs un

nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā

publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

K.Balodis