3. pants

Reģionālās atšķirības Latvijā joprojām ir ievērojamas

(t.sk. Eiropas Savienības mērogā). Ar līdzšinējiem pasākumiem nav

izdevies panākt izšķirošas izmaiņas teritoriju attīstības

rādītāju nelabvēlīgo atšķirību samazināšanā. Līdz ar to

nepieciešams pārvērtēt pieeju reģionālās attīstības veicināšanai

un meklēt jaunus, efektīvākus risinājumus un instrumentus, t.sk.

Latvijas reģionālajā politikā iestrādājot rietumvalstīs pēdējā

desmitgadē attīstītās jaunās reģionālās politikas paradigmas

idejas.

Nozīmīgākās reģionālās attīstības problēmas, kas raksturīgas

visā valsts teritorijā, ir būtiskas sociālekonomiskā attīstības

līmeņa atšķirības starp reģioniem, t.sk. izteikti monocentriska

uz galvaspilsētu orientēta apdzīvojuma un ekonomiskās darbības

struktūra un Latvijas reģionu un attīstības centru nepietiekama

konkurētspēja. Šīs tendences sekmējusi virkne cēloņu, tai skaitā

zema uzņēmējdarbības aktivitāte, īpaši ārpus galvaspilsētas

(nepietiekami priekšnoteikumi uzņēmējdarbības attīstībai un

investoru piesaistei gan attiecībā uz infrastruktūru, gan

normatīvo regulējumu), nepietiekami attīstīta transporta

infrastruktūra starp reģionālas un novadu nozīmes attīstības

centriem un lauku iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšana, kā arī

atšķirīga un daudzviet nepietiekama pakalpojumu pieejamība un

kvalitāte. Šāda situācija veicina iedzīvotāju aizplūšanu uz

attīstītākajām teritorijām, kas vēl vairāk samazina mazāk

attīstīto teritoriju izaugsmes iespējas, tām zaudējot

cilvēkresursus un samazinoties nodokļu ieņēmumiem - līdzekļiem,

ko ieguldīt teritorijas attīstībā. Papildus specifiskas

attīstības problēmas ir raksturīgas Rīgas metropoles areālā,

Baltijas jūras piekrastē un austrumu pierobežā.

Ir nepieciešams risināt arī virkni reģionālās politikas

problēmu, novēršot pārmērīgu nozaru pieejas dominēšanu

investīciju plānošanā teritorijām, kas kavē investīciju

koordinēšanu un samazina investīciju atdevi teritoriju

attīstībai. Nepieciešams nodrošināt finansējumu pašvaldību un

reģionu attīstības programmu īstenošanai, vienlaikus nosakot

striktākus kritērijus īstenojamo projektu atlasei (vērsti uz

uzņēmējdarbības sekmēšanu, izmaksu samazināšanu utt.) u.c.

Pamatnostādnēs noteikti šādi galvenie nosacījumi reģionālās

politikas īstenošanā:

- stratēģijā "Latvija 2030" definēto starptautiskas,

nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru mērķtiecīga

attīstīšana un nostiprināšana visā valsts teritorijā, lai sekmētu

reģionu izaugsmi. Investīciju koncentrācija attīstības centros

reģionālās attīstības atbalsta pasākumu ietvaros;

- transporta infrastruktūras sakārtošana, nodrošinot

attīstības centru sasniedzamību, kā viens no nozīmīgiem

priekšnoteikumiem attīstības centru izaugsmes sekmēšanai un

starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības

centru un apkārtējo teritoriju funkcionālo saišu

stiprināšanai;

- investīciju atbalsta sniegšana funkcionālajām

mērķteritorijām, kas noteiktas stratēģijā "Latvija

2030" (attīstības centri, lauku attīstības telpa, Rīgas

metropoles areāls, Baltijas jūras piekraste un austrumu

pierobeža, primārais atbalsta saņēmējs - pašvaldība);

- plašāka teritoriālās pieejas izmantošana investīciju

sniegšanā - pašvaldību attīstības programmas kā pamats un

priekšnoteikums investīciju piešķiršanai atbalsta pasākumu

ietvaros;

- uzsvars uz ekonomikas stimulēšanu un uzņēmējdarbības vides

uzlabošanu vietējā un reģionālā līmenī - ieguldījumi

uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūrā, lai piesaistītu vietējos

un ārvalstu investorus, sekmētu jaunu uzņēmumu dibināšanu un

esošu uzņēmumu paplašināšanos pašvaldības teritorijā,

administratīvā sloga samazināšana u.c. pasākumi;

- pakalpojumu groza noteikšana katram attīstības centru

līmenim (kultūra, veselība, sociālie pakalpojumi, izglītība,

zinātne, jaunatne un sports) un investīciju atbalsts tā

nodrošināšanai pašvaldībās;

- pašvaldību un reģionu aktīvāka loma teritorijas attīstības

veicināšanā (varas un atbildības nodošana pašvaldībām investīciju

plānošanā, lielāka rīcības brīvība uzņēmējdarbības sekmēšanā,

pieejamo finanšu resursu un kapacitātes palielināšana);

- lai uzlabotu pašvaldību spēju efektīvi sekmēt savu

attīstību, tiks sagatavoti priekšlikumi administratīvi

teritoriālā iedalījuma pilnveidošanai un ar teritorijas

attīstības sekmēšanu saistīto funkciju decentralizēšanai un

nodošanai pašvaldībām.

Pamatnostādnēs izvirzīti šādi mērķi:

1) sekmēt teritorijās uzņēmējdarbības attīstību un darba vietu

radīšanu, veicināt darba vietu un pakalpojumu sasniedzamību, kā

arī uzlabot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību (galvenokārt ar

investīciju atbalsta pasākumiem);

2) stiprināt reģionu un pašvaldību rīcībspēju un lomu savas

teritorijas attīstības veicināšanā (galvenokārt ar neinvestīciju

pasākumiem).

Lai sasniegtu reģionālās politikas mērķus, pamatnostādnēs ir

noteikti šādi rīcības virzieni:

1) atbalstīt starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes

attīstības centrus;

2) atbalstīt lauku attīstības telpu;

3) atbalstīt Rīgas metropoles areālu;

4) atbalstīt Baltijas jūras piekrasti;

5) atbalstīt austrumu pierobežu;

6) paaugstināt vietējā un reģionālā līmeņa pārvaldes lomu

uzņēmējdarbības veicināšanā un uzlabot uzņēmējdarbības vidi

pašvaldībās;

7) palielināt pašvaldību finansiālo rīcībspēju (pašvaldību

finanšu pilnveidošana);

8) palielināt pašvaldību lomu demogrāfiskās situācijas

uzlabošanā vietējā līmenī;

9) paplašināt teritoriālās statistikas klāstu un ieguves

iespējas.

Pamatnostādnēs noteikti arī galvenie principi atbalsta

sniegšanā teritorijām, teritoriju pārvaldes pilnveidošana,

reģionālās politikas un nozaru politiku savstarpējās

koordinācijas mehānismi, pasākumi plašākas sabiedrības iesaistē

reģionālās politikas mērķu sasniegšanā un reģionālās attīstības

uzraudzības un novērtēšanas sistēmas darbības nosacījumi.

Pamatnostādņu īstenošanai plānotie finanšu avoti ir atbildīgo

un iesaistīto institūciju valsts budžeta līdzekļi, pašvaldību

budžeta līdzekļi, Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums,

kā arī Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta

finansējums.

Pamatnostādņu izstrādes ietvaros no 2011.gada jūnija līdz

2012.gada oktobrim tika organizēta virkne diskusiju ar iesaistīto

pušu (nozaru ministriju, reģionu, pašvaldību, NVO u.c.)

pārstāvjiem, piesaistot arī ārvalstu ekspertus reģionālās

attīstības jautājumos. 2011.gada oktobrī un novembrī

pamatnostādņu projekta apspriešanai tika organizēti pieci reģionu

izaugsmes forumi "Tavā varā!". No 2012.gada

13.decembra, kad pamatnostādņu projekts tika izsludināts Valsts

sekretāru sanāksmē, norisinājās oficiālās saskaņošanas procedūra,

kas noteikta Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumos

Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis". Pēc

diskusijām pamatnostādņu projekts pilnveidots, izvērtējot

saņemtos komentārus un priekšlikumus.

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs