3. pants

Saskaņā ar Ministru kabineta

2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras

pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju,

valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa

piešķiršanu" 7.2.punktā noteikto kultūras pieminekļu sarakstā kā

valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut pilsētu un

lauku ēku grupas (piemēram, muižas, tautas celtniecības

objektus), kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgas (vecākas

par 50 gadiem).

Rencēnmuižas apbūves ar parku Valmieras rajona,

Rencēnu pagasta, Rencēnmuižā kultūrvēsturiskā vērtība atbilst

Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474

"Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību,

izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi

degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 7.2.punktā noteiktajiem

kritērijiem.

Rencēnmuiža no 1842.gada līdz

pirmās brīvvalsts agrārajai reformai piederējusi baronu fon

Krīgsmaņu (Kriegsmann) dzimtai. Uz 20.gadsimta sākumu

muižas apbūvē ietilpa ap 30 dažādas nozīmes un pielietojuma ēkas,

piecu savā starpā savienotu dīķu sistēma un parks. Zemes reformas

gaitā muiža sadalīta vairākos nekustamos īpašumos, šis dalījums

saglabājies arī šobrīd. Muižas apbūvē vērojama dažādu būvniecības

periodu liecības. No agrākā perioda saglabājušās "Baltā

klēts", Vecā kungu māja, "Ratūzis", no jaunāka

perioda - Jaunā pils, Spirta brūzis,

Pienotava. Kultūvēsturiski nozīmīgas ir muižas apbūvē

ietilpstošās ēkas Kalpu māja "Tilīkas", Kūts ar

dzīvojamo galu "klubītis", "Koku rija", Kalpu māja

un staļļi, Ledus pagrabs, Kūts - staļļi ar

iekšpagalmu, Rija - kalte un Šķūnis, kā arī vairāku

saimniecības ēku drupas. Parks, kura platība ir 6,2 hektāri, savu

veidolu ieguvis vienlaicīgi ar jaunās pils būvniecību, t.i., ap

1886.gadu, tā teritorijā konstatēti 16 introducēto kokaugu

taksoni.