11. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Pieaicinātā persona - tirgus un sabiedriskās
domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš - tiesas
sēdē norādīja, ka nav pieejami konkrēti un ticami dati par to,
vai sabiedrības attieksme pret vēlētāju apvienībām ir labvēlīgāka
nekā pret politiskajām partijām.
Esot jāšaubās, vai aptauju dati parādītu lielas atšķirības
starp pašvaldībām, kur var kandidēt partiju saraksti, un
pašvaldībām, kur var kandidēt vēlētāju apvienības. Izvērtējot
dažādu citu aptauju rezultātus, esot secināms, ka galvenais
faktors, kas ietekmē lēmumu, par ko balsot, ir personības. Nozīme
esot arī partiju identifikācijai, tomēr izšķirošais faktors esot
personības.
A. Kaktiņš pauda viedokli, ka pēc sabiedrības apziņas
attīstības līmeņa un vērtību orientācijas situācija Latvijā nav
tāda pati kā citās Eiropas valstīs un, iespējams, tāpēc partijas
Latvijā nav populāras. Pirms desmit gadiem esot aizsākta aptauja,
kuras rezultātiem būtu jāatspoguļo Latvijas iedzīvotāju piederība
pie sabiedriskajām organizācijām vai jebkāda cita veida grupām.
Pēdējās aptaujas dati rādot, ka vairāk nekā 70 procenti
iedzīvotāju nepieder ne pie kādām organizācijām. Tas liecinot par
to, ka sabiedrība ir sadrumstalota. Esot svarīgi apzināties
sabiedrisko domu, tomēr ne vienmēr esot saprātīgi tai sekot.
Nevarot arī piekrist tēzei, ka uzticība politiskajām partijām
krītas. Kopš 2010. gada esot pieejami dati par sabiedrības
uzticēšanos partijām. Tie liecinot, ka 2010. gadā partijām
uzticējušies septiņi procenti aptaujāto, 2011. gadā - deviņi
procenti, 2012. gadā - deviņi procenti, bet 2013. gadā - 13
procenti. Lai arī uzticamības līmenis ir ļoti zems, tā dinamika
tomēr esot pozitīva. Laikā no 2010. gada līdz 2013. gadam esot
pieaugusi arī iedzīvotāju uzticēšanās pašvaldībām - no 41
procenta 2010. gadā līdz 61 procentam 2013. gadā.
Secinājumu
daļa