2. pants
, 7. pants, 15. panta 2. punkts,

22. panta pirmā daļa;

2) "Likuma par budžetu un finanšu vadību"

1. panta otrā daļa, 46. panta pirmā daļa;

3) Pašvaldību likuma 47. panta otrā daļa un

64. panta pirmā daļa;

4) likuma "Par pašvaldībām" 62. panta

4. punkts (ar 2023. gada 1. janvāri -

Pašvaldību likuma 17. panta trešās daļas

5. punkts);

5) SPSP likuma 10. panta pirmā daļa;

6) Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmā

daļa, 17. panta pirmā daļa;

7) MK noteikumu Nr. 445

32.1. apakšpunkts;

8) saistošo noteikumu Nr. 13 16.4. apakšpunkts un

52. punkts.

[4] Likuma "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un

pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" 1. pants

noteic, ka šā likuma mērķis ir reglamentēt kārtību, kādā tiek

veikta pašvaldību finanšu stabilizācija, lai nodrošinātu likumā

noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad

pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās. Šā likuma

2. panta 2. punkts noteic, ka pašvaldības finanšu

stabilizācija veicama, ja konstatēta vismaz viena no šādām

pazīmēm: pašvaldība nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem

nespēs nokārtot savas parāda saistības.

Kā iepriekš minēts, pašvaldības dome 2023. gada

1. septembrī pieņēma lēmumu Nr. 968 "Par finanšu

stabilizācijas pieteikumu", kurā norādīts, ka, izskatot

pašvaldības domes priekšsēdētāja 2023. gada 22. augusta

ierosinājumu un izvērtējot pašvaldības finanšu stāvokli, to, ka

pašvaldība sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot savas

parāda saistības, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldību

finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības

uzraudzību" 2. panta 2. punktu un 7. pantu,

Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 21. punktu,

dome nolemj apstiprināt pašvaldības domes priekšsēdētāja

ierosināto stabilizācijas pieteikumu un domes priekšsēdētājam

līdz 2023. gada 4. septembrim lēmumu par pašvaldības

finanšu stabilizācijas pieteikumu apstiprināšanu nosūtīt finanšu

ministram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministram.

Pašvaldības domes priekšsēdētājs 2023. gada

19. septembra paskaidrojumā Nr. 3.1.1.17/1052 "Par

paskaidrojuma sniegšanu" norādīja, ka ierosinājumu finanšu

stabilizācijas procesa uzsākšanai iesniedzis, ņemot vērā, ka,

neskatoties uz apstiprināto rīcības plānu pašvaldības finanšu

situācijas uzlabošanai, publiskajā telpā Finanšu ministrija esot

norādījusi, ka ir šaubas, ka pašvaldība spēs pildīt savas

saistības pret kreditoriem, kā arī to, ka pašvaldībai netiks

piešķirti aizdevumi krīzes pārvarēšanai, kas, savukārt, rada

risku pašvaldības saistību izpildei. Priekšsēdētāja rīcība,

iesniedzot ierosinājumu finanšu stabilizācijas pieteikumu,

viennozīmīgi norādot uz to, ka domes priekšsēdētājs dara visu

iespējamo, lai atrisināt izveidojušos situāciju. Gan rīcības

plāns, gan stabilizācijas pieteikumā apstiprinātais veicamo

pasākumu plāns norādot uz konkrēto rīcību un darbību kopumu

finanšu krīzes pārvarēšanai. Savukārt domes priekšsēdētāja

atstādināšanas no amata process uzsākts, pamatojoties vienīgi uz

ministrijas izdarītajiem pieņēmumiem, bet nesaturot pierādījumus

par konkrētu normatīvo aktu pārkāpumiem.

Kā norāda Satversmes tiesa, domes (padomes) priekšsēdētājs ir

pašvaldības augstākā amatpersona, kam nepieciešamības gadījumā,

balstoties uz pašvaldības domes (padomes) izstrādātajām

pamatnostādnēm, jāuzņemas atbildība par pašvaldības pozīcijas

prezentāciju konkrētā diskusijā vai jautājumā, arī meklējot

kompromisa risinājumus, ja tādi nepieciešami.36

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres ieskatā,

pašvaldībā šobrīd ir konstatējamas kaitīgās sekas -

pašvaldības domes finanšu stabilizācijas procesa uzsākšana, kas

pats par sevi liecina par to, ka pašvaldība bija nonākusi

ārkārtējās finansiālās grūtībās un bija apdraudēta likumā

noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpilde. Tāpat jāņem vērā,

ka pašvaldības domes priekšsēdētāja realizētie pārkāpumi ir

būtiski, nevis formāli. Tie izpaužas ne tikai kā ārējo normatīvo

aktu neievērošana un pārkāpšana, bet arī kā pašvaldības

administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu neievērošana.

Tiem ir ilgstošs un sistemātisks raksturs.

Administratīvā apgabaltiesa ir norādījusi, ka neatkarīgi no

domes priekšsēdētāja rīcības apstākļiem tā rīcībai ir jāatbilst

Satversmei, likumam un Ministru kabineta noteikumiem, un šīs

rīcības tiesiskuma kontrole saskaņā ar likumu piekrīt [vides

aizsardzības un reģionālās attīstības]

ministram.37

Ņemot vērā minēto, pašvaldības domes priekšsēdētāja Aleksandra

Bartaševiča atstādināšana no domes priekšsēdētāja amata ir

nepieciešama, lai novērstu būtisku un ilgstošu pārkāpumu

veikšanu, vadot pašvaldības darbu, nodrošinātu sabiedrības

interešu un tiesību ievērošanu un radītu sabiedrībā apziņu un

pārliecību, ka valsts pārvalde, tai skaitā pašvaldība, ir

pakļauta likumam un tiesībām un darbojas pašvaldības

administratīvās teritorijas iedzīvotāju un sabiedrības interesēs,

tādējādi veicinot arī tiesisko kultūru un politisko atbildību par

pieņemtajiem lēmumiem. Vienlaikus Aleksandra Bartaševiča

atstādināšana no domes priekšsēdētāja amata ir nepieciešama, lai

nodrošinātu pašvaldības domes tiesisku darbību lēmumu pieņemšanā

un nepieļautu turpmāku normatīvo aktu pārkāpumus un kompetento

institūciju prasību nepildīšanu, tādējādi vairojot tiesisko

nihilismu.

[5] Izdodot šo rīkojumu, vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministre balstās uz šādiem

motīviem.

Satversmes 101. pantā ir nostiprinātas pašvaldības kā

vēlētas institūcijas tiesiskais statuss. No minētā panta

kopsakarā ar Satversmes 1. pantu izriet pašvaldības

princips, kas aptver minimālo prasību kopumu attiecībā uz

vietējās pašpārvaldes organizāciju demokrātiskā tiesiskā valstī.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk - Satversmes

tiesa) ir atzinusi, ka Saeima Satversmes 101. pantā ir

nostiprinājusi ne vien personas 38 vēlēt pašvaldību un

no tām izrietošās tiesības piedalīties publisko lietu

pārvaldīšanā ar vēlētu pašvaldību palīdzību, bet arī -

atbilstoši Satversmes lakoniskajam stilam - pašvaldības kā

vēlētas pašpārvaldes institūcijas statusu kopumā. Pašvaldības

princips ietver vietējās pašpārvaldes esamību un tās demokrātisku

leģitimāciju. Noskaidrojot pašvaldības principa saturu, jāņem

vērā principi, piemēram, subsidiaritātes princips, sociāli

atbildīgas valsts princips, kā arī sabiedriskā labuma apsvērumi.

Turklāt šo principu izpratne laika gaitā var

mainīties.39 Pašvaldības princips tika atvasināts no

valsts pamatlikuma arī pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas,

proti, pašvaldības ir valsts pārvaldes sastāvdaļa, jo Latvija

saskaņā ar Satversmi nav federāla, bet gan unitāra valsts.

Vienlaikus minētais nenozīmē neierobežotas pašpārvaldes

institūcijas pilnvaras, jo no tiesiskas valsts principa izriet

pašvaldības pienākums savā darbībā ievērot padotību likumam un

tiesībām. Minētais princips attiecīgi nostiprināts arī Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajā daļā. Savukārt

valstij ir pienākums pārraudzīt, kā pašvaldība šo padotību

ievēro, un, ja nepieciešams, panākt, lai tā tiktu

ievērota.40

Satversmes 58. pants noteic, ka Ministru kabinetam ir

padotas valsts pārvaldes iestādes. Minētā norma nosaka

demokrātisku leģitimāciju, ko nodrošina pārvaldes iestādes

atrašanās padotībā demokrātiski leģitimētai valdībai. Tas, ka

pārvaldes iestāde ir padota demokrātiski leģitimētai valdībai,

kuru veido tauta ar brīvās vēlēšanās ievēlētas Saeimas

starpniecību, ir demokrātisku valsti raksturojošs

elements.41

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmā daļa

noteic, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā

darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.

Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši

pilnvarojuma jēgai un mērķim.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. pants noteic, ka

valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā un

neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus

šīs sistēmas.

Ar hierarhiju (t. i., ar iestāžu un amatpersonu padotības

ķēdi) tiek nodrošināta pārvaldes pakļaušanās demokrātiskā veidā

izteiktai tautas gribai. Leģitimācijas ķēde "vēlētājs -

parlaments - valdība - pārvalde" tādā veidā tiek

novesta līdz viszemākajam pārvaldes darbiniekam. Tur, kur

hierarhija pārtrūkst vai ir neefektīva, rodas birokrātiskas

patvaļas, bet lielākā mērogā - birokrātiskas diktatūras

draudi.42

Ņemot vērā minēto, pašvaldības darbībai jāatbilst ārējiem

normatīvajiem aktiem. Vienlaikus atbilstoši publisko tiesību

principam aizliegts ir viss, kas nav atļauts ar tiesību

normu.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu valsts pārvaldes

iestādes tiek iedalītas tiešās pārvaldes iestādēs un

pastarpinātās pārvaldes iestādēs. Pastarpinātās pārvaldes

iestādes ir pašvaldību un citu atvasināto publisko tiesību

juridisko personu izveidotās iestādes. Pastarpināto pārvaldes

iestāžu padotība Ministru kabinetam nozīmē pārraudzību

(tiesiskuma kontroli), proti, valdībai jāgarantē, ka pastarpinātā

pārvalde tās autonomā kompetencē nodotos uzdevumus veic

tiesiski.

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 64. panta pirmo daļu

pašvaldības darbību atbilstoši šim likumam pārrauga ministrija.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija

noteikumu Nr. 434 "Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrijas nolikums" 4.3. un

5.5. apakšpunktu ministrijas kompetencē ir pārraudzīt

pašvaldību darbības likumību, kā arī pašvaldībām likumos un citos

normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi atbilstoši

pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai

kompetencei. atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos

normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

Pašvaldību likuma 64. panta otrā daļa noteic, ka valsts

pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos

gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldības darbības

likumību, tostarp sociālās drošības un bērnu tiesību aizsardzības

jautājumos, un konstatē, ka pašvaldības institūcijas vai

amatpersonas nepilda vai pārkāpj ārējos normatīvos aktus vai

nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums nekavējoties par to ziņot

ministrijai.

Vērtējot pārraudzības instrumentu izmantošanas

proporcionalitāti, intensitāti un samērīgumu, jāpiemin, ka

Eiropas vietējo pašvaldību hartas 8. panta pirmajā daļā ir

noteikts, ka jebkuru administratīvo pārraudzību pār vietējo varu

darbību var veikt tikai saskaņā ar tādām procedūrām un tādos

gadījumos, kuri ir noteikti konstitūcijā vai likumā. No šā panta

otrās daļas izriet, ka jebkura administratīvā pārraudzība pār

vietējo varu darbību parasti tiek virzīta uz to, lai nodrošinātu

to atbilstību likumam un konstitucionāliem

principiem.43 Administratīvajai uzraudzībai pār

vietējām varām jātiek realizētai tā, lai kontrolējošās varas

iejaukšanās būtu proporcionāla to interešu svarīgumam, kuras ar

šādu darbību paredzēts aizsargāt.44

Ikvienam ierobežojumam jāatbilst no tiesiskas valsts

atvasinātam samērīguma principam, ko vācu cilvēktiesību teorijā

apzīmē arī kā patvaļas un nesamērīguma aizliegumu. Samērīguma

princips prasa, lai valsts izvirzītais mērķis un personai

uzliktais ierobežojums būtu savstarpēji saskaņoti pēc to

vērtības, pakāpes, nozīmīguma, svarīguma, kvalitātes un

intensitātes. Samērīguma princips noteic, ka tad, ja publiskā

vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir

jāievēro saprātīgs līdzsvars starp personas un valsts vai

sabiedrības interesēm.45

Pašvaldību likuma 69. panta pirmā daļa noteic, ka vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar motivētu

rīkojumu var atstādināt domes priekšsēdētāju no amata pienākumu

pildīšanas, ja domes priekšsēdētājs nepilda vai pārkāpj ārējos

normatīvos aktus vai nepilda tiesas spriedumus. Saskaņā ar šā

panta otro daļu pirms rīkojuma izdošanas vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs pieprasa domes priekšsēdētājam

sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem ārējo normatīvo

aktu pārkāpumiem vai par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem.

Domes priekšsēdētājam ir pienākums sniegt paskaidrojumu piecu

darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Paskaidrojuma

nesniegšana noteiktajā termiņā atzīstama par atteikšanos sniegt

paskaidrojumu. Saskaņā ar šā panta ceturto un piekto daļu domes

priekšsēdētājam mēneša laikā pēc vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministra rīkojuma publicēšanas ir tiesības vērsties

tiesā ar pieteikumu par rīkojuma atcelšanu. Ja domes

priekšsēdētājs noteiktajā termiņā neizmanto tiesības vērsties

tiesā, uzskatāms, ka viņš ir atlaists. Ja tiesa noraida domes

priekšsēdētāja pieteikumu par vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministra rīkojuma atcelšanu, uzskatāms, ka domes

priekšsēdētājs ir atlaists ar dienu, kad stājas spēkā tiesas

spriedums.

Tādējādi ar šo rīkojumu noteiktais

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja

Aleksandra Bartaševiča tiesību un likumisko interešu ierobežojums

ir noteikts ar likumu.

Kā izriet no iepriekš minētā, Pašvaldību likuma 69. pantā

ir nostiprināta leģitimācijas ķēde, kas nodrošina demokrātisku

leģitimāciju un amatpersonas atbildību par savu darbību.

Pašvaldību likuma 69. pants skaidri nosaka ministra

hierarhiju attiecībā pret domes priekšsēdētāju. Līdz ar to

nepārprotami, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministram, veicot hierarhisko pārraudzību pār pašvaldību un domes

priekšsēdētāju, konstatējot demokrātijas un tiesiskuma

apdraudējumu, ir pienācīgi jāreaģē un apdraudējums jānovērš.

Vienlaikus Pašvaldību likuma 69. panta pirmajā daļā noteiktā

pārraudzības instrumenta izlietošana neierobežo pašvaldības

principa īstenošanu un tā saturā ietverto pašvaldības

demokrātisko leģitimāciju. Šā pārraudzības instrumenta

izlietošana neierobežo arī citas Aleksandra Bartaševiča kā domes

deputāta tiesības, ciktāl uz tām neattiecas ar šo rīkojumu

noteiktais ierobežojums pildīt domes priekšsēdētāja

pienākumus.

Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmajā daļā

noteikts, ka, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš

varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde

noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un

argumentus šajā lietā. Domes priekšsēdētājs, atbildot uz vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2023. gada

12. septembra pieprasījumu Nr. 1-132/5249 "Par

paskaidrojuma sniegšanu", 2023. gada 19. septembrī

ir sniedzis paskaidrojumu Nr. 3.1.1.17/1052 "Par

paskaidrojuma sniegšanu". Tādējādi pirms šā rīkojuma

izdošanas ministrs ir noskaidrojis un izvērtējis šā rīkojuma

adresāta - domes priekšsēdētāja - viedokli un

argumentus saistībā ar ārējo normatīvo aktu nepildīšanu un

pieļautajiem pārkāpumiem.

Atbilstoši likuma Pašvaldību likuma 17. panta trešās

daļas 1. un 2. punktam domes priekšsēdētājs vada domes darbu

un pārstāv pašvaldības intereses, tostarp pārstāv domi tās sēžu

starplaikos, kā arī vada domes sēdes un paraksta domes lēmumus.

Līdz ar to domes priekšsēdētājs ir atbildīgs gan par ārējiem

normatīvajiem aktiem atbilstošu domes sēžu norisi, gan par

tiesiskas domes darbības nodrošināšanu kopumā.

Jebkurai amatpersonai, tajā skaitā vietējās pašvaldības domes

priekšsēdētājam, vienmēr jādarbojas visas sabiedrības un valsts

interesēs ar mērķi nodrošināt efektīvu valsts pārvaldi. Kā izriet

no iepriekš minētajām likuma normām, domes priekšsēdētājs ir

hierarhiski pakļauta amatpersona, kura darbību likumā noteiktajā

gadījumā pārrauga vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrs, tajā skaitā gadījumā, ja ir šaubas par valsts

amatpersonas iespējamu ieinteresētību lēmumu pieņemšanā,

atstādina no amata pienākumu pildīšanas.

Pašvaldību likuma 69. pantā ietvertā tiesību institūta

mērķis ir nodrošināt likumīgu, efektīvu, kā arī leģitīmu domes

priekšsēdētāja, bet līdz ar to arī attiecīgās vietējās

pašvaldības un visas valsts pārvaldes sistēmas darbu, liedzot

atbildīgajā domes priekšsēdētāja amatā atrasties personai, kura

ir pieļāvusi tiesību normām neatbilstošu rīcību.

[6] Saskaņā ar Pašvaldību likuma 69. panta ceturto

daļu domes priekšsēdētājam mēneša laikā pēc vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra rīkojuma publicēšanas ir tiesības

vērsties tiesā ar pieteikumu par rīkojuma atcelšanu. Ja domes

priekšsēdētājs noteiktajā termiņā neizmanto tiesības vērsties

tiesā, uzskatāms, ka viņš ir atlaists.

1 Likuma "Par pašvaldību budžetiem"