9. pants

Atzīt par spēku zaudējušu

Ministru kabineta 2003.gada 13.marta rīkojumu Nr.162 "Par

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostād­nēm"

(Latvijas Vēstnesis, 2003, 42.nr.).

Ministru prezidents

I.Godmanis

Finanšu ministra vietā -

iekšlietu ministrs M.Segliņš

(Ministru kabineta

2008.gada 18.jūnija rīkojums

Nr.344)

Rezultātu un rezultatīvo

rādītāju sistēmas pamatnostādņu 2008.-2013.gadam

kopsavilkums

Rezultāti un rezultatīvie rādītāji

ir politikas plānošanas sistēmas sastāvdaļa, kas sniedz

informāciju par apstiprināto mērķu un rīcības virzienu

sasniegšanas pakāpi.

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju

sistēmas pamatnostādņu (turpmāk - pamatnostādnes) mērķis -

pilnveidot rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu, lai

uzlabotu rezultātu un rezultatīvo rādītāju informatīvo kvalitāti

un to praktisko izmantošanu politikas plānošanas, īstenošanas un

uzraudzības procesā, kā arī budžeta plānošanas, izpildes un

uzraudzības procesā. Pamatnostādnes ir izstrādātas saskaņā ar

Ministru kabineta 2006.gada 14.septembra rīkojuma Nr.703 "Par

koncepciju "Par stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa budžeta

plānošanas ieviešanu valsts pārvaldē"" 4.2.apakšpunktu.

Pamatnostādnes nosaka šādus

galvenos rīcības virzienus:

- rezultātu un rezultatīvo

rādītāju struktūras sasaiste ar mērķiem;

- rezultātu un rezultatīvo

rādītāju veidi un hierarhija;

- rezultātu un rezultatīvo

rādītāju izmantošana politikas plānošanā, uzraudzībā un

novērtēšanā.

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju

struktūru veido:

- makroietekmes rezultāti un

rezultatīvie rādītāji;

- politikas rezultāti un

rezultatīvie rādītāji;

- darbības rezultāti un

rezultatīvie rādītāji.

Makroietekmes rezultātus plāno kā

iespējamās sekas, kas veidojas, sasniedzot vairākus politikas

rezultātus daudzu tiešās pārvaldes iestāžu kopējas darbības un

ārējās vides faktoru ietekmē. Tiešās pārvaldes iestādes nespēj

tieši ietekmēt makroietekmes rezultātus, īpaši, ja tas ir

saistīts ar starptautisko ekonomisko norišu ietekmi uz situāciju

Latvijā.

Politikas rezultātus nosaka

atbilstoši iestādes darbības stratēģijā vai politikas plānošanas

dokumentā noteiktajam mērķim. Politikas rezultāti ir vērsti uz

noteiktā mērķa sasniegšanas pakāpes analīzi un motivē politikas

ieviesēju un iestādi veikt koriģējošas darbības, lai sasniegtu

noteikto mērķi. Politikas rezultātu īpašā nozīme ir saistīta ar

to, ka tie kalpo kā svarīgi komunikācijas instrumenti un ar to

palīdzību ministrijas un iestādes visveiksmīgāk var izskaidrot

sabiedrībai savas darbības būtību un sasniedzamos mērķus.

Darbības rezultāti atspoguļo

tiešās pārvaldes iestāžu pamatdarbu. Tos izmanto, lai atspoguļotu

struktūrvienību sasniegumus.

Analītiskie rezultāti mēra plānoto

un sasniegto ieguldījumu un ieguvumu attiecību. Analītisko

rezultātu izmantošana ir saistīta ar nepieciešamību novērtēt un

salīdzināt dažādu valsts budžeta programmu ieviešanu.

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju

grupu plāno tā, lai tie veidotu vienotu informācijas kopu,

nodalot ieguldījumu rādītājus un ieguvumu rādītājus. Izstrādājot

rezultatīvo rādītāju grupas, politikas plānotāji norāda katra

rādītāja piederību konkrētam veidam vai grupai. Politikas

plānošanas dokumentos un iestāžu darbības stratēģijās norāda

tikai dažus, pašus būtiskākos rezultātus un rezultatīvos

rādītājus, kas vispilnīgāk raksturo iestādes darbības vai

politikas būtību.

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju

analīzes procesā tiek salīdzināti sasniegtie rezultāti,

rezultatīvie rādītāji un izlietotie resursi ar plānotajiem

rezultātiem, rezultatīvajiem rādītājiem un resursiem. Pēc tiešās

pārvaldes iestāžu iesniegto uzskaitīto un uzkrāto datu

apkopošanas un analīzes tiek noteikts, vai ir bijis progress

salīdzinājumā ar iepriekšējos gados sasniegto.

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju

uzkrāšanas mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu un sistemātisku

informācijas iegūšanu un apkopošanu, lai nodrošinātu sabiedrību

un iestādes ar datiem par iestāžu darbību, norādot progresu mērķu

sasniegšanā, kā arī lai nodrošinātu uz rezultātiem balstītu

politikas un valsts budžeta plānošanu un izpildes uzraudzību.

Izstrādājot politikas plānošanas

dokumentu, paredz divus rezultatīvo rādītāju novērtēšanas posmus

- pirmsnovērtējums un pēcnovērtējums. Tiešās pārvaldes iestādes

politikas pirmsnovērtējumu veic politikas plānošanas dokumenta

izstrādes laikā, bet politikas pēcnovērtējumu - pēc politikas

plānošanas dokumenta izpildes.

Finanšu ministra vietā - iekšlietu ministrs

M.Segliņš