Par Rīcības programmu komunālo notekūdeņu un bīstamo vielu radītā virszemes ūdeņu piesārņojuma samazināšanai

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Valsts un pašvaldību

institūcijas nodrošina normatīvo aktu prasību ieviešanu un

efektīvu izpildes kontroli.

Saskaņā ar Nacionālo vides

politikas plānu (2004.-2008.) finansējums investīcijām

ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai paredzēts no

valsts budžeta, pašu līdzekļiem un Eiropas Savienības

līdzfinansējuma.

Finansējums vides aizsardzības

infrastruktūras - ūdenssaimniecības - attīstībai (miljoni

latu)

Finansējuma avots

2004.gadā

2005.gadā

2006.gadā

2007.gadā

2008.gadā

1.

Eiropas Savienības

līdzfinansējums

16,674

21,090

103,437

85,379

59,228

2.

Valsts budžets

0,749

11,343

7,391

-

2,870

3.

Pašu līdzekļi

9,231

12,294

10,646

15,225

11,057

Kopā

26,654

44,726

121,474

100,604

73,155

Lai īstenotu rīcības programmu,

paredzēti ievērojami finanšu līdzekļi. Tomēr jāņem vērā, ka 2007.

un 2008.gada Eiropas Savienības līdzfinansējums tabulā ir

norādīts aptuveni, jo Eiropas Savienības strukturālo fondu

izlietojumu plāno tikai trim gadiem.

Tabulā nav norādītas Eiropas

reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto pasākumu izmaksas, jo

pašlaik ir zināms tikai pasākumam "Vides kvalitātes un

infrastruktūras uzlabošana" pieejamais finansējums.

Lai izpildītu rīcības programmā

iekļautos uzdevumus, kas saistīti ar ķīmisko vielu un ķīmisko

produktu aprites sistēmas pilnveidošanu, papildus nepieciešami

līdzekļi apmēram 170000 latu apmērā gadā. Lai izpildītu

uzdevumus, kas saistīti ar operatoru radītā ūdens vides

piesārņojuma samazināšanu, galvenokārt tiek piesaistīti privātie

līdzekļi.

Rīcības programmas īstenošanu

koordinēs Vides ministrija un nodrošinās tās padotībā esošās

astoņas reģionālās vides pārvaldes, Vides valsts inspekcija,

Latvijas Vides aģentūra un Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts

birojs, kā arī upju baseinu pārvaldes.

Atbilstoši likumam "Par

pašvaldībām" pašvaldības organizēs iedzīvotāju komunālo

pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem - ūdensapgādi un

kanalizāciju, kā arī notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un

attīrīšanu.

Konkrētu uzdevumu izpildē tiks

iesaistītas atbildīgo ministriju struktūrvienības, kā arī

zinātniskās iestādes un augstskolas, profesionālās un

nevalstiskās organizācijas, uzņēmējsabiedrības

(komercsabiedrības) un valsts pārvaldes iestādes.

Par rīcības programmas izpildes

pārskatu uzskatāms Latvijas Vides aģentūras reizi divos gados

sagatavotais publiskais pārskats par pazemes un virszemes ūdeņu

aizsardzību pret īpaši bīstamo vielu un bīstamo vielu emisijas

radīto piesārņojumu un publiskais pārskats par komunālo

notekūdeņu novadīšanu un notekūdeņu dūņu izmantošanu un

deponēšanu Latvijas teritorijā, kas tiek izstrādāts saskaņā ar

Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumu Nr.34 "Noteikumi

par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" 66.punktu.

Vides ministrs R.Vējonis