Par Rīgas domes 2013. gada 19. februāra saistošo noteikumu Nr. 211 "Par pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā" 24. punkta pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas

Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka

apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105. pantam.

Pēc Tiesībsarga ieskata, infrastruktūras nodevas maksāšanas

pienākums tiekot uzlikts personām, kuras var gūt peļņu no

būvniecības ieceres, kas realizēta, izmantojot par

infrastruktūras nodevas maksātāju naudu attīstītās un uzturētās

publiskās infrastruktūras pakalpojumus.

Apstrīdētajā normā paredzētais pamattiesību ierobežojums esot

noteikts ar likumu, un tam esot leģitīms mērķis - sabiedrības

labklājības nodrošināšana, sabiedrības interesēs veicinot

ilgtspējīgu un stabilu pašvaldības attīstību.

Apstrīdētā norma nediferencējot gadījumus, kuros būtu

iespējams infrastruktūras nodevu pārrēķināt. Infrastruktūras

nodevas aprēķināšana esot pakārtota konkrētai būvniecības

iecerei. Ja būvniecības iecere tiek īstenota, pašvaldībai esot

jāattīsta infrastruktūra aprēķinātās infrastruktūras nodevas

apmērā. Turklāt izskatāmajā lietā Pieteicējas samaksātā

infrastruktūras nodevas daļa tiekot uzkrāta līdz brīdim, kad tiks

veikts otrs infrastruktūras nodevas maksājums, un tas esot

veicams pēc būves nodošanas ekspluatācijā.

Ar apstrīdēto normu tiekot ierobežotas tādu būvatļaujas

adresātu īpašumtiesības, kuru saņemtā būvatļauja tiek atcelta vai

anulēta kādas to prettiesiskas rīcības rezultātā. Taču apstrīdētā

norma ierobežojot arī to personu īpašumtiesības, kuras pašas

lūgušas būvatļauju atcelt, jo nav izmantojušas ar būvatļauju

piešķirtās tiesības. Gadījumi, kad būvatļauja tiek atcelta un

pašvaldības infrastruktūra netiek izmantota, un gadījumi, kad

būvatļauja tiek īstenota un pašvaldības infrastruktūra tiek

izmantota, esot atšķirīgi. Tāpēc tie būtu arī jāvērtē atšķirīgi

un aizliegums atmaksāt infrastruktūras nodevu abos minētajos

gadījumos neesot samērīgs.

Pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi varot sasniegt ar

personu tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, proti, paredzot

individualizētu infrastruktūras nodevas daļas atmaksāšanas

kārtību būvatļaujas atcelšanas gadījumā.