Par Rīgas metropoles areāla ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plānu 2024.–2030. gadam

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Institucionālā un finanšu reforma

Institucionālā reforma un finanšu reforma ir būtiskas, lai izveidotu stabilu pamatu visu sabiedriskā transporta sistēmas attīstības pasākumu īstenošanai. Institucionālā reforma nodrošinās uzlabojumus sabiedriskā transporta politikā, plānošanā un darbībā, kas ļaus efektīvāk realizēt visus nepieciešamos pasākumus. Primārais uzdevums ir izveidot neatkarīgu, vienotu transporta institūciju (sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītāju) politikas, plānošanas, cenu noteikšanas un darbības nodrošināšanai, lai izstrādātu visaptverošu sabiedriskā transporta sistēmu kā alternatīvu privātā autotransporta izmantošanai ar skaidriem pienākumiem un atbildību par projektu īstenošanu.

Sabiedriskā transporta pārvaldība RMA nav pietiekami efektīvi organizēta no institucionālā viedokļa, trūkst skaidras atbildības sadales sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošanā, organizēšanā un attīstības projektu īstenošanā. Par sabiedrisko transportu atbildīgo iestāžu pienākumi sabiedriskā transporta pakalpojumu jomā ir jāpārstrukturē un jāintegrē, koncentrējoties uz stratēģisko vadību un plānošanu. Lielākais izaicinājums ir panākt, lai visas iesaistītās institūcijas, kas ir atbildīgas par dažādu sabiedriskā transporta veidu plānošanu un pakalpojumu nodrošināšanu, koordinētu savu darbību un nodrošinātu, ka transporta politika, pakalpojumi, transporta tīkli un infrastruktūra tiek attīstīta kā vienota integrēta sistēma, kuras pamatā ir pasažieru mobilitātes vajadzības. Pasaules praksē nav standartizētu risinājumu vienotas sabiedriskā transporta iestādes izveidei, jo tas ir atkarīgs no vietējiem apstākļiem un valsts pārvaldes tiesiskā ietvara.

Vienotas sabiedriskā transporta iestādes izveides procesā ir jāizvairās no konfliktiem ar esošajām iestādēm/aģentūrām, kuras līdz šim ir veikušas šīs funkcijas. Tādējādi vienotai sabiedriskā transporta iestādei ir nepieciešams deleģēt noteikta līmeņa pilnvaras, bet iestādes uzraudzībai deleģēt pārstāvjus no valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām. Pēc būtības vienotajai sabiedriskā transporta iestādei jāīsteno četras galvenās transporta plānošanas funkcijas, virzot nepieciešamās pārmaiņas nākotnes sabiedriskā transporta sistēmas ieviešanai RMA. Stratēģiskajā līmenī vienotas sabiedriskā transporta iestādes uzdevums ir izstrādāt ilgtspējīgu, integrētu sabiedriskā transporta attīstības stratēģiju, kas savukārt ir balstīta uz SUMP (transporta plānošanas dokuments, kas ietver visas transporta apakšnozares) principiem. Pamatojoties uz attīstības stratēģiju, vienotā sabiedriskā transporta iestāde operacionālajā līmenī veic ikdienas darbu sadarbībā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.

Lai īstenotu valsts noteikto sabiedriskā transporta politiku un izveidotu efektīvu sabiedriskā transporta plānošanas sistēmu, vienotajai sabiedriskā transporta iestādei ir jāpiešķir organizatoriskas pilnvaras un atbilstošs finansējums. Tas ir obligāts priekšnoteikums sabiedriskā transporta iestādes izveidošanai RMA.

Pēc būtības vienota sabiedriskā transporta iestāde darbojas kā koordinējoša institūcija starp dažādiem valsts pārvaldes līmeņiem un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, kā arī koordinē visa sabiedriskā transporta tīkla darbības finansēšanu un attīstību. Daudzos gadījumos sabiedriskā transporta iestāde veic reģionālās nozīmes autobusu un dzelzceļa transporta, kā arī pilsētu sabiedriskā transporta pakalpojumu integrāciju vienotā sabiedriskā transporta sistēmā.

Sabiedriskā transporta iestādes izveides nepieciešamību nosaka divi galvenie faktori:

1) Finansiālais pamatojums valsts līdzekļu pārvaldībai, lai iegādātos transporta pakalpojumus, sadalītu dotācijas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem un nodrošinātu vislabāko cenas un kvalitātes attiecību sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

2) Plānošanas pamatojums, lai pārvaldītu autobusu un dzelzceļa transporta tīklu lielākā metropoles teritorijā, piedāvājot pilnu pakalpojumu, tarifu un tīkla integrāciju. Šajā gadījumā sabiedriskā transporta iestāde var veikt arī biļešu ieņēmumu iekasēšanas funkciju tā vietā, lai to darītu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji.

Reformas īstenošanas pasākumi ir šādi:

• izstrādāt satiksmes nozares politiku stratēģiskā līmenī;

• definēt transporta institūcijas mērķus un institucionālo struktūru;

• detalizēti izplānot personāla stratēģiju un nodarbinātības nosacījumus;

• noteikt finansēšanas iespējas, lai izveidotu stabilu finanšu pamatu;

• noteikt visu iesaistīto pušu atbildību un pienākumus;

• izveidot integrācijas plānu, ņemot visu ieinteresēto pušu nepieciešamo ieguldījumu.

Finanšu reforma un koordinācija sabiedriskajā transportā ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta sistēmas pieejamību, ilgtspēju un efektivitāti, kas savukārt var pozitīvi ietekmēt RMA sabiedriskā transporta pārvaldību:

• kā vienu no finanšu reformas sastāvdaļām var minēt kopēju finansējuma piesaisti sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstības, ritošā sastāva iegādes vai citu investīciju pasākumu īstenošanai. Tas ir būtiski, lai saņemtu labvēlīgākus finansējuma (piemēram, aizdevumu) nosacījumus. Eiropas praksē pārbaudīts, ka šāda resursu apvienošana un kolektīvās sarunas ar potenciālajiem finansētājiem nodrošina izdevīgākus finansējuma nosacījumus (zemākas aizdevumu procentu likmes, komisijas maksas u.c.). Līdzīgs piemērs ir iepirkumu apvienošana, lai, piemēram, iegādātos ritošu sastāvu par zemāku cenu;

• apvienoti izmaksu centri saimnieciskajai darbībai un plānošanai ir veiksmīgs risinājums, kas ietver dažādu darbības un plānošanas funkciju apvienošanu organizācijā, lai izveidotu centralizētu izmaksu sadales un resursu sadales centru. Centralizējot šīs funkcijas, var racionalizēt procesus un panākt efektīvāku resursu izmantošanu;

• ir būtiski ieviest finanšu koordināciju dažādām finanšu darbībām un procesiem, lai ieinteresētās puses varētu vienoti strādāt kopīgu mērķu sasniegšanai. Tas ietver budžeta saskaņošanu, finanšu atskaites, naudas plūsmas pārvaldību un ieguldījumu stratēģijas izstrādi. Pastāvot koordinētai finanšu vadībai, organizācijas var pieņemt pārdomātus lēmumus un efektīvāk pārvaldīt riskus. Īstenojot visas reformas, tostarp institucionālo un finanšu reformu, būtiska ir aktuālo satiksmes datu pieejamība, lai sniegtu reformu īstenotājiem iespējami precīzu informāciju lēmumu pieņemšanas procesam. Tāpēc liela uzmanība jāpievērš datu uzkrāšanai, tai skaitā vienota RMA transporta modeļa izveidei, kas ir pamats stratēģiskās plānošanas lēmumu pieņemšanai.

Balstoties uz Pētījumā veikto analīzi, secināms, ka precīzus plānoto sabiedriskā transporta uzlabojumu finansiālās un ekonomiskās ietekmes aprēķinus iespējams veikt tikai ar multimodālu transporta modeli, ietverot visu RMA teritoriju. Pašreizējais novērtējums sniedz orientējošu priekšstatu par sabiedriskā transporta reformas sagaidāmo ietekmi laika periodā līdz 2030. gadam. Pēc regulārā intervāla grafika ieviešanas un papildu EMU darbības uzsākšanas 2024. gadā un paredzamās pilna apjoma darbības uzsākšanas 2025. gadā paredzams, ka kopējais dzelzceļa pasažieru skaits līdz 2027. gadam sasniegs aptuveni 26 miljonus (pieņemot, ka 2027. gadā būs pieejami papildu vilcieni – 7 BEMU). 2025. gadā zaudējumu kompensācijas apjomam (aprēķinos ir ņemti vērā tikai ieņēmumi no biļešu tirdzniecības un ekspluatācijas izmaksas, neiekļaujot maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu) reģionālās nozīmes pārvadājumiem pa dzelzceļu (visam Latvijas tīklam) vajadzētu palielināties līdz aptuveni 37 miljoniem EUR (paredzot 20% tarifu pieaugumu 2024. gadā) vai 43 miljoniem EUR (bez tarifu paaugstināšanas 2024. gadā). Minētā tarifu paaugstināšana 2024. gadā ļautu nodrošināt biļešu ieņēmumu segumu pār kompensējamām izmaksām tuvu 50% robežai.

Vienotas tarifu un biļešu sistēmas ieviešana palielinās sabiedriskā transporta pasažieru skaitu RMA.. Vienlaikus jāņem vērā, ka nākotnē iespējamās izmaiņas reģionālās nozīmes autobusu pārvadājumu tīklā un integrācija ar Rīgas valstspilsētas sabiedrisko transportu, kā arī vienotās sabiedriskā transporta iestādes izveidošana radīs izmaiņas sabiedriskā transporta finansēšanā, tajā piedaloties arī Pierīgas pašvaldībām.