3. pants

Saskaņā ar likuma "Par

pašvaldībām" 41.panta otro daļu pašvaldības lēmumiem jāatbilst

Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru

kabineta noteikumiem. Saistošie noteikumi uzskatāmi par

prettiesiskiem šādu iemeslu dēļ:

3.1. Saistošo noteikumu

1.11.apakšpunktā noteikts, ka "tarifs" ir Rīgas domes

apstiprinātās 1 m³ sadzīves atkritumu savākšanas [..]

apglabāšanas un apsaimniekošanas administrēšanas izmaksas.

Atbilstoši Atkritumu

apsaimniekošanas likuma 22.pantam tarifu par sadzīves atkritumu

apglabāšanu atkritumu poligonos un izgāztuvēs regulē likuma "Par

sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā kārtībā. Saskaņā

ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 2.panta

trešās daļas 1.punktu pašvaldības, izpildot vienu no likumā

noteiktajām patstāvīgajām funkcijām - komunālo pakalpojumu

organizēšanu iedzīvotājiem, savā administratīvajā teritorijā

regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu kā komercdarbību arī

sadzīves atkritumu apglabāšanas atkritumu poligonos un izgāztuvēs

jomā. Minētā likuma 8.panta pirmā daļa reglamentē, ka pašvaldību

regulējamās nozarēs sabiedriskos pakalpojumus (tai skaitā arī

attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos un izgāztuvēs)

regulē attiecīgās pašvaldības izveidota iestāde - regulators, bet

11.panta trešā daļa nosaka, ka pašvaldības regulators savu

funkciju pildīšanā, lēmumu pieņemšanā vai administratīvo aktu

izdošanā nav pakļauts pašvaldības vai tās institūciju

lēmumiem.

No augstāk minētā izriet, ka Rīgas

dome nav tiesīga noteikt izmaksas par atkritumu apglabāšanu. Līdz

ar to Saistošo noteikumu 1.11.apakšpunkts ir pretrunā ar

Atkritumu apsaimniekošanas likuma un likuma "Par sabiedrisko

pakalpojumu regulatoriem" tiesību normām.

3.2. Saskaņā ar juridiskās

tehnikas noteikumiem, izstrādājot normatīvos aktus, jāsaglabā

lietoto terminu vienotā pamatjēga un termini jālieto vienā

nozīmē. Saistošajos noteikumos termins "komersants" lietots gan

šo noteikumu izpratnē, gan arī Komerclikuma izpratnē. Atbilstoši

Saistošo noteikumu 1.4.apakšpunktam komersants ir persona, kura

veic sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un kuras rīcībā ir

specializēti transportlīdzekļi, atbilstošas iekārtas un inventārs

attiecīgo darbību (savākšana, pārvadāšana, šķirošana, pārstrāde

vai apglabāšana) veikšanai. Saistošo noteikumu 18.punktā

komersantam noteiktais pienākums iekļauties pašvaldības

organizētajā atkritumu savākšanas sistēmā [..] maksājot par

atkritumu izvešanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ļauj

secināt, ka termins "komersants" lietots Komerclikuma izpratnē.

Saskaņā ar minētā likuma 1.panta pirmo daļu komersants ir

komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais

komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un

kapitālsabiedrība). Līdz ar to nav viennozīmīgi saprotams, vai

Saistošo noteikumu 18.punktā komersantam uzliktie pienākumi

attiecas tikai uz personām, kuras veic sadzīves atkritumu

apsaimniekošanu, vai uz visiem komersantiem.

3.3. Saistošo noteikumu

5.4.apakšpunkts paredz, ka Rīgas pilsētas pašvaldība norēķinās ar

komersantu, kurš veic atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Rīgas

pilsētas atkritumu poligonā "Getliņi" ievestajam atkritumu

daudzumam.

Taču, veicot poligona "Getliņi"

paātrinātu aizpildīšanu, tiek apdraudēta Pierīgas reģionālā

atkritumu apsaimniekošanas plāna 2007. - 2013.gadam (apstiprināts

ar Ministru kabineta 2007.gada 19.septembra rīkojumu Nr.589)

realizācija, jo poligonā "Getliņi" tiek apglabāti arī Pierīgas

reģionā radītie sadzīves atkritumi. Atkritumu apsaimniekošanas

plāni ir izstrādāti, ņemot vērā Eiropas Savienības direktīvu un

Latvijas Republikas Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasības,

kuru pamatā ir poligonos un izgāztuvēs apglabāto atkritumu

maksimāla samazināšana. Plāni uzliek pienākumu pašvaldībām

veicināt un ieviest sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas

(atkritumu dalīta savākšana, šķirošana un pārstrāde). Līdz ar to

nepieciešams veicināt atkritumu šķirošanu, pārstrādi un citas

darbības, kas nodrošina atkritumu kā resursu racionālu

izmantošanu, nevis atkritumu apglabāšanu poligonā.

Saskaņā ar Atkritumu

apsaimniekošanas likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktu vietējās

pašvaldības organizē sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē

radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu atbilstoši atkritumu

apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem savā

administratīvajā teritorijā. Līdz ar to konstatējama Saistošo

noteikumu 5.4.apakšpunkta neatbilstība Atkritumu apsaimniekošanas

likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktam.

3.4. Saistošo noteikumu

15.1.apakš­punkts maksātājam uzliek pienākumu noslēgt ar Rīgas

pilsētas pašvaldību līgumu par atkritumu savākšanu no ēkas

(būves), izvešanu un norēķinu kārtību viena mēneša laikā no

maksāšanas pienākuma rašanās brīža. No iepriekšminētās tiesību

normas izriet maksātāja pienākums samaksāt par savākto atkritumu

daudzumu Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes rēķinā

norādītajā apmērā un termiņā, kas noteikts Saistošo noteikumu

15.2.apakšpunktā, kā arī Saistošo noteikumu 37., 53.-57.punktā

noteiktais.

Atkritumu apsaimniekošanas likums

neparedz tiesības maksātājam slēgt līgumu ar pašvaldību par

atkritumu savākšanu un izvešanu. Minētā likuma 13.panta pirmās

daļas 1.punkts nepārprotami norāda, ka sadzīves atkritumu

radītājam ir pienākums piedalīties pašvaldības organizētajā

sadzīves atkritumu apsaimniekošanā [..] noslēdzot līgumu ar

sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas uzņēmumu, kuram ir

noslēgts līgums ar pašvaldību. Līdz ar to konstatējama Saistošo

noteikumu 15.1. un 15.2., kā arī 37. un 53.-57.punkta

neatbilstība Atkritumu apsaimniekošanas likuma 13.panta pirmās

daļas 1.punktam.

3.5. Saistošo noteikumu

1.8.apakšpunktā norādīts, ka maksa par sadzīves atkritumu

savākšanu ir aprēķins maksājumu veikšanai atbilstoši faktiski

radītajam sadzīves atkritumu daudzumam (kas savākts no attiecīgās

ēkas vai būves) [..], savukārt ar saistošo noteikumu

15.2.apakšpunktu maksātājam uzlikts pienākums samaksāt par

savākto atkritumu daudzumu. Saistošo noteikumu 30.punktā

noteikts, ka, ievedot citu pašvaldību administratīvajās

teritorijās savāktos atkritumus Rīgas pilsētas atkritumu poligonā

"Getliņi", komersantam aizliegts uzrādīt tos kā Rīgas pilsētas

administratīvajā teritorijā savāktos atkritumus. Saistošajos

noteikumos nav paredzēts mehānisms, kā tiks kontrolēta šo normu

izpilde. Savukārt tas Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā

esošajiem atkritumu radītājiem var nepamatoti palielināt maksu

par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Minētās Saistošo noteikumu normas

pārkāpj Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajā,

trešajā un piektajā daļā nostiprinātos valsts pārvaldes

principus. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta

pirmo, trešo un piekto daļu valsts pārvalde ir pakļauta likumam

un tiesībām, tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences

ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai

atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Valsts pārvalde darbojas

sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī

samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana.

Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu.

Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību [..].

Saistošajos noteikumos vispārīgi nosakot maksātāja pienākumu

samaksāt par savākto atkritumu daudzumu, tiek radīts mehānisms,

kura īstenošanai Saistošajos noteikumos nav paredzēta kontroles

iespēja. Proti, maksa par atkritumu apsaimniekošanu ir darīta

atkarīga no savāktā atkritumu daudzuma, taču nav precīzi

noteikts, kā šo savākto atkritumu daudzumu konstatē. Tādējādi

privātpersonām tiek noteikts pienākums, kura īstenošana var

būtiski aizskart privātpersonu subjektīvās tiesības, jo tam

iepretim nav noteikts atkritumu savācēja (šajā gadījumā ar

publisko varu apveltītā subjekta) pienākums ievērot normu, kas

precīzi regulētu kārtību, kādā nosaka savākto atkritumu daudzumu

attiecībā uz katru atsevišķo maksātāju. Tiesību normai jābūt

skaidrai un precīzai, lai tās lietotājs, šajā gadījumā it īpaši

privātpersona, varētu saprast, kādu rīcību no viņa prasa un kādā

veidā tiesību norma nodrošina viņa subjektīvo tiesību

aizsardzību. Tiesiskā valstī tiesību norma nevar tiesiski

vispārīgi saturēt pienākumu, taisnīgi un precīzi nenoregulējot šī

pienākuma īstenošanas nosacījumus. Kā norādījusi Satversmes tiesa

2002.gada 20.maija spriedumā lietā Nr. 2002-01-03,

vispārsaistošam ārējam normatīvam aktam jābūt "pietiekami skaidri

formulētam, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un

pienākumus [..]".

3.6. Ar Saistošo noteikumu

68.punktu komersantiem, kuriem, pamatojoties uz līgumiem, kas

noslēgti ar Rīgas pašvaldību, bija tiesības nodarboties ar

atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētas administratīvajā

teritorijā, noteikts pienākums ar 2008.gada 1.janvāri lauzt ar

atkritumu radītājiem noslēgtos līgumus par atkritumu

savākšanu.

Atkritumu apsaimniekošanas likuma

Pārejas noteikumu 16.punktā ir paredzēts, ka pašvaldība slēdz

līgumu ar komersantu, kurš izraudzīts publisko iepirkumu

regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par sadzīves

atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu

attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā tikai pēc

iepriekšējā līguma darbības termiņa beigām. Savukārt Ministru

kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumu Nr.298 "Kārtība, kādā

pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana" 33.punktā

norādīts, ka sabiedriskos pakalpojumus sadzīves atkritumu

apsaimniekošanā, izņemot sadzīves atkritumu pārstrādi, sniedz un

lietotājs šos pakalpojumus izmanto saskaņā ar sabiedrisko

pakalpojumu sniedzēja un lietotāja noslēgtu līgumu. Bet attiecīgi

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek

līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai

pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Līgums par atkritumu savākšanu ir

noslēgts starp diviem privāto tiesību subjektiem - atkritumu

radītāju un atkritumu apsaimniekotāju, līdz ar to atzīstams par

līgumu privāto tiesību jomā par pakalpojuma sniegšanu.

Privāttiesiska līguma laušana ir iespējama tikai likumā un līgumā

noteiktajā kārtībā, kā arī pamatojoties uz tiesas spriedumu.

Pašvaldībai kā trešajai personai nav tiesību ar saistošajiem

noteikumiem uzlikt par pienākumu vienai no līguma pusēm lauzt

spēkā esošu un tiesīgi noslēgtu līgumu. Līdz ar to saistošo

noteikumu 68.punkts ir pretrunā vispārējiem līgumsaistību

principiem, kā arī Atkritumu apsaimniekošanas likuma Pārejas

noteikumu 16.punktam un Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija

noteikumu Nr.298 "Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko

pakalpojumu sniegšana" 33.punktam.