2. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
(turpmāk - ministrija) saskaņā ar likuma "Par
pašvaldībām" 45.panta otro daļu izvērtēja saistošo noteikumu
Nr.200 tiesiskumu un 2013.gada 17.janvāra atzinumā Nr.17-1e/645
Rīgas pilsētas domei nosūtīja atzinumu, kurā pamatoja saistošo
noteikumu Nr.200 1.3.apakšpunkta prettiesiskumu un lūdza tos
pārskatīt un nodrošināt to atbilstību augstāka spēka normatīvo
aktu prasībām.
Rīgas pilsētas dome 2013.gada 22.janvāra domes ārkārtas sēdē,
izskatot ministrijas atzinumu par saistošajiem noteikumiem
Nr.200, pieņēma lēmumu (Nr.104, 2.§.) atstāt negrozītus saistošos
noteikumus Nr.200 un noraidīt ministrijas 2013.gada 17.janvāra
atzinumu Nr.17-1e/645, pamatojoties uz likuma "Par
pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 19.punktu un 43.panta
pirmās daļas 8.punktu, Ministru kabineta 2012.gada 28.augusta
noteikumu Nr.599 "Sabiedriskā transporta pakalpojumu
sniegšanas un izmantošanas kārtība" (turpmāk - Ministru
kabineta noteikumi Nr.599) 35.punktu un Ministru kabineta
2010.gada 13.jūlija noteikumu Nr.634 "Sabiedriskā transporta
pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā"
52.punktu.
Rīgas pilsētas dome 2013.gada 22.janvāra ārkārtas sēdes lēmumā
(Nr.104, 2.§) un Rīgas pilsētas domes priekšsēdētāja p.i.
A.Amerika 2013.gada 25.janvāra vēstulē Nr.RD-13-238-nd norāda, ka
Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 14.panta trešā daļa
paredz pašvaldībām tiesības noteikt braukšanas maksas
atvieglojumus savā administratīvajā teritorijā, ja ar šo
braukšanas maksas atvieglojumu noteikšanu pārvadātājam radītos
zaudējumus pilnībā kompensē no pašvaldības budžeta. Īstenojot
minētās tiesības, Rīgas pilsētas domes 2010.gada 24.augustā ir
pieņēmusi saistošos noteikumus Nr.89 "Par braukšanas maksas
atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu
tīklā" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr.89), kas noteic
pasažieru kategorijas, kam ir pastāvīgas tiesības saņemt
braukšanas maksas atvieglojumus Rīgas pilsētas sabiedriskā
transporta maršrutu tīklā. Savukārt saistošie noteikumi Nr.200
neparedz pastāvīgus braukšanas maksas atvieglojumus kādai
noteiktai pasažieru kategorijai, bet paredz pašvaldības tiesības
īpašos apstākļos grozīt sabiedriskā transporta lietošanas kārtību
(noteikt īslaicīgas izmaiņas sabiedriskā transporta pakalpojumu
sniegšanas nosacījumos), ieviešot tajā pagaidu izmaiņas,
tajā skaitā nosakot
īslaicīgus braukšanas maksas atvieglojumus. Ņemot vērā
iepriekšminēto saistošo noteikumu Nr.200 1.3.apakšpunkta
pamatmērķi un to, ka ar šīs normas palīdzību netiek noteikti
pastāvīgi atvieglojumi kādai noteiktai pasažieru kategorijai, jo
katrā konkrētā ārkārtas gadījumā šī pasažieru kategorija var būt
cita, kā arī var tikt noteikti kādi īpaši noteikumi sabiedriskā
transporta lietošanas kārtībā, Rīgas pilsētas domes ieskatā nav
pamata šo normu iekļaut saistošajos noteikumos Nr.89, bet gan
saistošajos noteikumos Nr.165. Saistošie noteikumi nav pretrunā
arī ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma trešo daļu, kas
paredz pašvaldības tiesības noteikt braukšanas maksas
atvieglojumus, jo šī norma neierobežo pašvaldības tiesības,
paredzot, ka šīs tiesības iekļaujamas vienos saistošajos
noteikumos, ka atvieglojumi piešķirami konkrētām pasažieru
kategorijām vai arī, ka tās nebūtu tiesības, kas izmantojamas
ārkārtas gadījumos kā pagaidu regulējums, paredzot arī
sabiedriskā transporta lietošanas noteikumu īslaicīgas
izmaiņas.
Rīgas pilsētas domes norāda, ka saistošo noteikumu Nr.200
1.3.apakšpunktā iekļautā norma atbilst arī Ministru kabineta
2010.gada 13.jūlija noteikumu Nr.634 "Sabiedriskā transporta
pakalpojumu organizēšanas kārtība maršruta tīklā"
52.punktam, saskaņā ar kuru pasūtītājs (Rīgas pilsētas
pašvaldība), ņemot vērā īpašus apstākļus (piemēram, svētku
dienas, pasažieru plūsma, laikapstākļi, autoceļa, ielas vai
sliežu ceļa remonts), var paredzēt īslaicīgas izmaiņas
sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas nosacījumos,
neveicot izmaiņas maršrutu tīklā.
Vienlaikus Rīgas pilsētas dome norāda, ka saistošie noteikumi
Nr.200 nav pretrunā ar spēkā esošām tiesību normām, kas uzliek
par pienākumu pārvadātājam veikt pasažieru uzskaiti, kā arī
pasažieriem, pārvietojoties ar sabiedrisko transportu, kā
braukšanas tiesības apliecinošo dokumentu uzrādīt braukšanas
biļeti vai citu braukšanas tiesības apliecinošu dokumentu.
Saistošie noteikumi Nr.200 paredz izņēmumus no saistošo noteikumu
Nr.165 9.punktā noteiktās kārtības, taču tie pēc būtības negroza
normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā pret pasažieru
uzskaiti un braukšanas tiesību apliecinošiem dokumentiem. Arī
situācijās, kurās atbilstoši saistošo noteikumu Nr.200
1.3.apakšpunktā minētajam tiks noteikti izņēmumi no saistošo
noteikumu Nr.165 9.punktā noteiktās kārtības, pasažieriem būs
pienākums uzrādīt braukšanas tiesības apliecinošu dokumentu
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Rīgas pilsētas dome norāda, ka Ministru kabineta noteikumu
Nr.599 35.punkts, kas noteic, ka braukšanai pilsētas nozīmes
maršruta sabiedriskajā transportlīdzeklī attiecīgās pilsētas
pašvaldība var noteikt citus biļetes derīguma un tās izmantošanas
nosacījumus, paredz pašvaldībai tiesības atkāpties no minēto
Ministru kabineta noteikumu 19. un 22.punktu, kas noteic, ka,
izmantojot sabiedrisko transportu, ir jāiegādājas braukšanas
biļete un, ja tiek izmantota biļete ar braukšanas maksas
atvieglojumiem, pārbaudē šī biļete ir jāuzrāda kopā ar dokumentu,
kas apliecina pasažiera tiesības uz braukšanas maksas
atvieglojumiem, prasībām. Rīgas pilsētas dome ieskatā minētais
pilnvarojums paredz pašvaldībai tiesības noteikt ne tikai biļetes
derīguma un izmantošanas nosacījumus, bet arī to neizmantošanas
nosacījumus.
Rīgas pilsētas dome norāda, ka bezmaksas biļešu ieviešanas
mērķis bija saistīts ar nepieciešamību veikt precīzu aprēķinu par
valsts dotācijas apmēru, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir
jākompensē pārvadātājiem par pasažieru pārvadāšanu ar valsts
noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem. Gadījumos, kad
pašvaldība paredz pasažieriem braukšanas tiesības pilsētas
sabiedriskajā transportā bez maksas, valsts finansējums netiek
prasīts un saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma
normām zaudējumi pārvadātājam pilnībā jākompensē no pašvaldības
budžeta. Līdz ar to gadījumos, kad iestāsies īpašie apstākļi,
pamatojoties uz kuriem tiks paredzēti īslaicīgi izņēmumi no
vispārējās kārtības, tiks izvērtēts nepieciešamais zaudējumu
kompensācijas apmērs pārvadātājam.