2. pants

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

(turpmāk - ministrija) saskaņā ar likuma "Par

pašvaldībām" 45.panta otro daļu izvērtēja saistošo noteikumu

Nr.200 tiesiskumu un 2013.gada 17.janvāra atzinumā Nr.17-1e/645

Rīgas pilsētas domei nosūtīja atzinumu, kurā pamatoja saistošo

noteikumu Nr.200 1.3.apakšpunkta prettiesiskumu un lūdza tos

pārskatīt un nodrošināt to atbilstību augstāka spēka normatīvo

aktu prasībām.

Rīgas pilsētas dome 2013.gada 22.janvāra domes ārkārtas sēdē,

izskatot ministrijas atzinumu par saistošajiem noteikumiem

Nr.200, pieņēma lēmumu (Nr.104, 2.§.) atstāt negrozītus saistošos

noteikumus Nr.200 un noraidīt ministrijas 2013.gada 17.janvāra

atzinumu Nr.17-1e/645, pamatojoties uz likuma "Par

pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 19.punktu un 43.panta

pirmās daļas 8.punktu, Ministru kabineta 2012.gada 28.augusta

noteikumu Nr.599 "Sabiedriskā transporta pakalpojumu

sniegšanas un izmantošanas kārtība" (turpmāk - Ministru

kabineta noteikumi Nr.599) 35.punktu un Ministru kabineta

2010.gada 13.jūlija noteikumu Nr.634 "Sabiedriskā transporta

pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā"

52.punktu.

Rīgas pilsētas dome 2013.gada 22.janvāra ārkārtas sēdes lēmumā

(Nr.104, 2.§) un Rīgas pilsētas domes priekšsēdētāja p.i.

A.Amerika 2013.gada 25.janvāra vēstulē Nr.RD-13-238-nd norāda, ka

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 14.panta trešā daļa

paredz pašvaldībām tiesības noteikt braukšanas maksas

atvieglojumus savā administratīvajā teritorijā, ja ar šo

braukšanas maksas atvieglojumu noteikšanu pārvadātājam radītos

zaudējumus pilnībā kompensē no pašvaldības budžeta. Īstenojot

minētās tiesības, Rīgas pilsētas domes 2010.gada 24.augustā ir

pieņēmusi saistošos noteikumus Nr.89 "Par braukšanas maksas

atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu

tīklā" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr.89), kas noteic

pasažieru kategorijas, kam ir pastāvīgas tiesības saņemt

braukšanas maksas atvieglojumus Rīgas pilsētas sabiedriskā

transporta maršrutu tīklā. Savukārt saistošie noteikumi Nr.200

neparedz pastāvīgus braukšanas maksas atvieglojumus kādai

noteiktai pasažieru kategorijai, bet paredz pašvaldības tiesības

īpašos apstākļos grozīt sabiedriskā transporta lietošanas kārtību

(noteikt īslaicīgas izmaiņas sabiedriskā transporta pakalpojumu

sniegšanas nosacījumos), ieviešot tajā pagaidu izmaiņas,

tajā skaitā nosakot

īslaicīgus braukšanas maksas atvieglojumus. Ņemot vērā

iepriekšminēto saistošo noteikumu Nr.200 1.3.apakšpunkta

pamatmērķi un to, ka ar šīs normas palīdzību netiek noteikti

pastāvīgi atvieglojumi kādai noteiktai pasažieru kategorijai, jo

katrā konkrētā ārkārtas gadījumā šī pasažieru kategorija var būt

cita, kā arī var tikt noteikti kādi īpaši noteikumi sabiedriskā

transporta lietošanas kārtībā, Rīgas pilsētas domes ieskatā nav

pamata šo normu iekļaut saistošajos noteikumos Nr.89, bet gan

saistošajos noteikumos Nr.165. Saistošie noteikumi nav pretrunā

arī ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma trešo daļu, kas

paredz pašvaldības tiesības noteikt braukšanas maksas

atvieglojumus, jo šī norma neierobežo pašvaldības tiesības,

paredzot, ka šīs tiesības iekļaujamas vienos saistošajos

noteikumos, ka atvieglojumi piešķirami konkrētām pasažieru

kategorijām vai arī, ka tās nebūtu tiesības, kas izmantojamas

ārkārtas gadījumos kā pagaidu regulējums, paredzot arī

sabiedriskā transporta lietošanas noteikumu īslaicīgas

izmaiņas.

Rīgas pilsētas domes norāda, ka saistošo noteikumu Nr.200

1.3.apakšpunktā iekļautā norma atbilst arī Ministru kabineta

2010.gada 13.jūlija noteikumu Nr.634 "Sabiedriskā transporta

pakalpojumu organizēšanas kārtība maršruta tīklā"

52.punktam, saskaņā ar kuru pasūtītājs (Rīgas pilsētas

pašvaldība), ņemot vērā īpašus apstākļus (piemēram, svētku

dienas, pasažieru plūsma, laikapstākļi, autoceļa, ielas vai

sliežu ceļa remonts), var paredzēt īslaicīgas izmaiņas

sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas nosacījumos,

neveicot izmaiņas maršrutu tīklā.

Vienlaikus Rīgas pilsētas dome norāda, ka saistošie noteikumi

Nr.200 nav pretrunā ar spēkā esošām tiesību normām, kas uzliek

par pienākumu pārvadātājam veikt pasažieru uzskaiti, kā arī

pasažieriem, pārvietojoties ar sabiedrisko transportu, kā

braukšanas tiesības apliecinošo dokumentu uzrādīt braukšanas

biļeti vai citu braukšanas tiesības apliecinošu dokumentu.

Saistošie noteikumi Nr.200 paredz izņēmumus no saistošo noteikumu

Nr.165 9.punktā noteiktās kārtības, taču tie pēc būtības negroza

normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā pret pasažieru

uzskaiti un braukšanas tiesību apliecinošiem dokumentiem. Arī

situācijās, kurās atbilstoši saistošo noteikumu Nr.200

1.3.apakšpunktā minētajam tiks noteikti izņēmumi no saistošo

noteikumu Nr.165 9.punktā noteiktās kārtības, pasažieriem būs

pienākums uzrādīt braukšanas tiesības apliecinošu dokumentu

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Rīgas pilsētas dome norāda, ka Ministru kabineta noteikumu

Nr.599 35.punkts, kas noteic, ka braukšanai pilsētas nozīmes

maršruta sabiedriskajā transportlīdzeklī attiecīgās pilsētas

pašvaldība var noteikt citus biļetes derīguma un tās izmantošanas

nosacījumus, paredz pašvaldībai tiesības atkāpties no minēto

Ministru kabineta noteikumu 19. un 22.punktu, kas noteic, ka,

izmantojot sabiedrisko transportu, ir jāiegādājas braukšanas

biļete un, ja tiek izmantota biļete ar braukšanas maksas

atvieglojumiem, pārbaudē šī biļete ir jāuzrāda kopā ar dokumentu,

kas apliecina pasažiera tiesības uz braukšanas maksas

atvieglojumiem, prasībām. Rīgas pilsētas dome ieskatā minētais

pilnvarojums paredz pašvaldībai tiesības noteikt ne tikai biļetes

derīguma un izmantošanas nosacījumus, bet arī to neizmantošanas

nosacījumus.

Rīgas pilsētas dome norāda, ka bezmaksas biļešu ieviešanas

mērķis bija saistīts ar nepieciešamību veikt precīzu aprēķinu par

valsts dotācijas apmēru, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir

jākompensē pārvadātājiem par pasažieru pārvadāšanu ar valsts

noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem. Gadījumos, kad

pašvaldība paredz pasažieriem braukšanas tiesības pilsētas

sabiedriskajā transportā bez maksas, valsts finansējums netiek

prasīts un saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma

normām zaudējumi pārvadātājam pilnībā jākompensē no pašvaldības

budžeta. Līdz ar to gadījumos, kad iestāsies īpašie apstākļi,

pamatojoties uz kuriem tiks paredzēti īslaicīgi izņēmumi no

vispārējās kārtības, tiks izvērtēts nepieciešamais zaudējumu

kompensācijas apmērs pārvadātājam.