14. pants
nepiešķir Padomei tiesības pieņemt citām personām

saistošus lēmumus. Tā tikai izskata atklātos arhitektūras

konkursos iegūtos projektus jaunu ēku būvniecībai Rīgas

vēsturiskajā centrā, līdz ar to nodrošinot papildu viedokli par

jaunu ēku būvniecības projektiem.

Tādējādi, Padomei pildot Rīgas

vēsturiskā centra likuma 11. panta 3. un 4. punktā un 14. pantā

paredzētās funkcijas, izpaužas tās kā konsultatīvas institūcijas

būtība. Proti, lai veicinātu institūciju sadarbību un saskaņotu

lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz Rīgas vēsturiskā

centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un

attīstību, Padome pieņem rekomendējoša rakstura atzinumus.

Nav pamatots Domes viedoklis, ka

Padome, pildot tai noteiktās pastāvīgās funkcijas, var izdot

citām personām saistošus administratīvos aktus, kurus nav

iespējams pārsūdzēt. Šie Padomes atzinumi, lai gan izdoti valsts

pārvaldes jomā, nerada tiešas tiesiskās sekas personām. Pieņemot

personām adresētus administratīvos aktus, Inspekcijai vai Domei

šie Padomes atzinumi jāņem vērā.

9.2.2. Rīgas vēsturiskā

centra likuma pārejas noteikumu 6. un 8. punktā ir noteiktas

Padomes pagaidu funkcijas - atsevišķos, šajos punktos

paredzētajos gadījumos Padome ir tiesīga pieņemt citām personām

saistošus lēmumus. Šīs funkcijas valsts pārvaldes jomā Padomei ir

piešķirtas uz laiku, kamēr nav izstrādāts un nav stājies spēkā

Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums, kvartāla vai

kvartālu grupas detālie plānojumi (saskaņā ar Rīgas vēsturiskā

centra likuma pārejas noteikumu 1. punktu - ne vēlāk kā līdz

2004. gada 1. jūlijam). Šādu funkciju deleģēšana Padomei ir

pamatota, ņemot vērā apstākļus, kas analizēti šā sprieduma 8.

punktā.

Atbildes rakstā Saeima uzsvērusi,

ka Padomes lēmumi, kas paredzēti Rīgas vēsturiskā centra likuma

pārejas noteikumu 6. punktā, ir administratīvie akti.

Administratīvos aktus publisko tiesību jomā ir tiesīga izdot

iestāde. Jāpiekrīt Saeimas viedoklim, ka Padomes statuss atbilst

"iestādes" definīcijai administratīvā procesa izpratnē, un tur

šis jēdziens ir plašāks nekā Valsts pārvaldes iekārtas likumā.

Iestāde administratīvā procesa izpratnē var būt arī uz laiku vai

pat tikai konkrētam gadījumam izveidota institūcija. Padomei

piemīt "iestādei" raksturīgas pazīmes: pirmkārt, tā ir tiesīga

pieņemt valsts pārvaldei raksturīgus lēmumus, un, otrkārt,

Padomes tiesības pieņemt šādus individuālus lēmumus publisko

tiesību jomā noteiktas ar likumu. Bez tam Rīgas vēsturiskā centra

likuma pārejas noteikumu 7. punktā paredzēta, šo pašu pārejas

noteikumu 6. punktā minētajos gadījumos pieņemto Padomes lēmumu

apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtība.

Var piekrist Domei, ka Rīgas

vēsturiskā centra likums tieši nenosaka procedūru, kādā

pārsūdzami tie Padomes lēmumi, kuri pieņemti likuma pārejas

noteikumu 8. punktā noteiktajos gadījumos, apstiprinot potenciāli

apbūvējamo vietu sarakstu. Taču tas nenozīmē, ka šie lēmumi nav

apstrīdami vai pārsūdzami.

Spēkā esošie normatīvie akti

paredz, kurās institūcijās un kādā kārtībā personas ir tiesīgas

apstrīdēt vai pārsūdzēt valsts pārvaldes institūciju rīcību vai

lēmumus, kuri aizskar to tiesības. Bez tam 2004. gada 1. februārī

stājas spēkā Administratīvā procesa likums. Viens no šā likuma

pamatmērķiem ir pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas

tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz

konkrētām publiski tiesiskām attiecībām starp valsti un

personu.

Savukārt, ja personas

pamattiesības aizskar kāda tiesību norma, tad tās atbilstību

augstāka juridiska spēka tiesību normai pēc personas

konstitucionālās sūdzības var izskatīt Satversmes tiesa.

Tādējādi jebkurš Padomes akts, kas

pieņemts, pildot valsts pārvaldes funkcijas, ja tas aizskar vai

var aizskart personas tiesības vai tiesiskās intereses, ir

apstrīdams vai pārsūdzams.

Ņemot vērā

iepriekš minēto, Padome gan institucionāli, gan funkcionāli

iekļaujas valsts pārvaldes iestāžu sistēmā.

10. Rīgas Dome uzskata, ka

apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. pantam, jo Saeima

Rīgas vēsturiskā centra likumu pieņēmusi pretēji varas dalīšanas,

likumības un tiesiskās paļāvības principam, kas izriet no minētā

panta. Ar Padomes izveidošanu un tās pilnvaru noteikšanu tiekot

ierobežotas Domes pastāvīgajā (autonomajā) kompetencē nodotās

funkcijas.

Sava viedokļa pamatošanai Dome,

nesniedzot argumentus, ir tikai citējusi vairākus Satversmes

tiesas spriedumus [piemēram, spriedumus lietās Nr. 04-07(99), Nr.

03-05(99), Nr. 04-03(98), Nr. 04-03(99)], kuros ir atsauces uz

varas dalīšanas, likumības, kā arī tiesiskās paļāvības principu.

Tomēr Dome nav ņēmusi vērā, ka Satversmes tiesa minētos principus

izmantojusi pavisam citu, atšķirīgu apstākļu analīzei.

Tā, piemēram, 2000. gada 24. marta

spriedumā lietā Nr. 04-07(99) Satversmes tiesa analizējusi varas

līdzsvaru starp izpildvaras un tiesu varas funkciju un kompetenču

sadalījumu un atzinusi, ka Ministru kabinets, pieņemot lēmumu, ir

izšķīris pēc būtības civiltiesisku strīdu. 1999. gada 1. oktobra

spriedumā lietā Nr. 03-05(99) analizētas likumdevēja un

izpildvaras savstarpējās kontroles un līdzsvara attiecības, bet

likumības princips izmantots, lai pārbaudītu, vai Saeima ir

tiesīga dot Ministru kabinetam saistošus uzdevumus. Savukārt

tiesiskās paļāvības princips 1998. gada 10. jūnija spriedumā

lietā Nr. 04-03(98) izmantots, lai atjaunotu politiski represēto

personu tiesības atgūt nelikumīgi konfiscēto mantu vai saņemt

atlīdzību par to.

Tādējādi ne Domes pieteikums

Satversmes tiesai, ne pieteikuma precizējums nesniedz

nepieciešamo juridisko pamatojumu apstrīdēto normu

neatbilstībai likumības, varas dalīšanas un tiesiskās

paļāvības principam, un līdz ar to Satversmes tiesa nevērtē

apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 1. pantam.

Ņemot vērā

iepriekš minēto, tiesvedība šajā lietas daļā izbeidzama.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu un 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

1. Atzīt Rīgas vēsturiskā

centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 10. pantu, 11. panta

3. un 4. punktu, 14. pantu un pārejas noteikumu 6. un 8. punktu

par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 58. pantam.

2. Tiesvedību lietā par

Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 10.

panta, 11. panta 3. un 4. punkta, 14. panta un pārejas noteikumu

6. un 8. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.

pantam izbeigt.

Spriedums ir galīgs un

nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā

publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.

Endziņš