18. pants

Pušu konference

1. Ar šo pantu ir nodibināta pušu konference.

2. Pušu konferences pirmo sēdi sasauc UNEP izpilddirektors kopā ar FAO ģenerāldirektoru ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā. Turpmāk pušu konferences kārtējās sēdes notur ar regulāriem intervāliem, ko nosaka konference.

3. Pušu konferences ārkārtas sēdes notur tad, kad konference to uzskata par vajadzīgu, vai pēc jebkuras puses rakstiska lūguma, ja to atbalsta vismaz viena trešdaļa pušu.

4. Pirmajā sēdē pušu konference vienprātīgi vienojas par saviem un visu palīgstruktūru procedūras noteikumiem un finansu noteikumiem, kā arī finansu noteikumiem, ar ko reglamentē Sekretariāta darbību, un pieņem tos.

5. Pušu konference pastāvīgi pārskata un vērtē šīs konvencijas ieviešanu. Tā pilda funkcijas, kas tai piešķirtas ar šo konvenciju, un tāpēc:

a) saskaņā ar šā panta 6.daļas prasībām izveido tādas palīgstruktūras, kādas tā uzskata par vajadzīgām, lai ieviestu šo konvenciju;

b) vajadzības gadījumā sadarbojas ar kompetentām starptautiskām organizācijām un starpvaldību un nevalstiskām struktūrām; un

c) izskata un pieņem jebkuru papildu lēmumu, kas var būt vajadzīgs, lai sasniegtu šīs konvencijas mērķus.

6. Pušu konferences pirmajā sēdē izveido palīgstruktūru, ko sauc par Ķīmisko vielu pārbaudes komiteju, lai tā pildītu funkcijas, kuras minētajai komitejai ir piešķirtas ar šo konvenciju. Tāpēc:

a) Ķīmisko vielu pārbaudes komitejas locekļus ieceļ pušu konference. Komitejā ir ierobežots skaits valsts izraudzītu ekspertu ķīmisko vielu apsaimniekošanā. Komitejas locekļus ieceļ, pamatojoties uz taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu, nodrošinot līdzsvaru starp attīstītām un jaunattīstības pusēm;

b) pušu konference nosaka komitejas kompetenci, organizāciju un darbību;

c) Komiteja pieliek visas iespējamās pūles, lai ieteikumus pieņemtu vienprātīgi. Ja ir pieliktas visas iespējamās pūles, bet vienprātība nav panākta, tad pēdējā iespēja ir pieņemt ieteikumu ar vismaz divām trešdaļām klātesošo un balsojošo locekļu balsu.

7. Pušu konferences sēdēs novērotāja statusā var būt pārstāvētas Apvienoto Nāciju Organizācija, tās specializētās iestādes un Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, kā arī jebkura valsts, kas nav šīs konvencijas puse. Novērotāja statusā var būt jebkura valsts vai starptautiska, valstiska vai nevalstiska struktūra vai iestāde, kas darbojas jomā, uz kuru attiecas šī konvencija, un kas ir informējusi Sekretariātu par savu vēlmi būt klāt pušu konferences sēdē, ja pret to neiebilst vismaz viena trešdaļa klātesošo pušu. Novērotāju pieņemšana un piedalīšanās ir reglamentēta procedūras noteikumos, kas pieņemti pušu konferencē.