8. pants

Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām8.1. Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajai daļai, saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts no 2025. gada 27. oktobra līdz 2025. gada 11. novembrim tika publicēti pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/aktualitates/jaunumi/sabiedribas-viedoklis-par-saistoso-noteikumu-projektu-6/Saņemts priekšlikums:

44.12. papildināt saistošo noteikumu "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Augšdaugavas novadā" projekta 16. punktu, pievienojot Naujenes ciemu. Jo faktiski šajā ciemā jau ir uzsākta bioloģisko atkritumu dalītā vākšana.

Izvērtējot sniegto viedokli, saistošo noteikumu projekta 16. punkts izteikts šādā redakcijā: 16. Ilūkstes pilsētas un ciemu (Kalkūni, Vecstropi, Lociki, Krauja, Naujene, Medumi, Svente, Višķu tehnikums) daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldītāji, sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekotāju, iesaistās bioloģisko atkritumu dalītā savākšanas sistēmā, nodrošinot iespēju iedzīvotājiem dalīti vākt bioloģiski noārdāmos atkritumus;

44.13. izteikti divi iebildumi pret atteikšanos no atkritumu maisu izmantošanas nešķiroto sadzīves atkritumu nodošanai. Vienā komentārā skaidrots, ka lauku iedzīvotājiem konteinera iegāde ir pārāk dārga. Bez tam viņi to nemaz nevar piepildīt, jo visur ciemos ir šķirošanas konteineri, kur var mest plastmasu un stiklu. To, kas paliek pāri, sadedzina un saliek kompostā. Ja atstāj tikai konteineru, tad pensionāri ar savu jau tā mazo pensiju būs spiesti pārmaksāt, jo konteineri būs pustukši. Pašvaldība būs uzlikusi vēl lielāku finansiālu slogu.

Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15. panta otrā un trešā daļā noteikts, ka īpašniekam vai nomniekam, kura īpašuma teritorijā tiek radīti sadzīves atkritumi, ir pienākums nodrošināt vietu atkritumu konteineram un tā atkritumu apsaimniekotāja transportlīdzekļa piekļuvi sadzīves atkritumu savākšanas punktam, kurš ir noslēdzis līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt citus atkritumu savākšanas paņēmienus, ja īpašnieks, kura īpašumā tiek radīti sadzīves atkritumi, objektīvu iemeslu dēļ nevar ievērot iepriekšminētos noteikumus. Līdz ar to saistošo noteikumu projekta 23.4. apakšpunktā noteikts, ka marķētie maisi, kas izmantojami nešķirotajiem sadzīves atkritumiem Augšdaugavas novada teritorijā, lietojami izņēmuma gadījumos, ja atkritumu konteineru nogādāšana līdz koplietošanas ceļam vai to iztukšošana nav iespējama vai ir būtiski apgrūtināta, vai nekustamā īpašuma izmantošanai ir sezonāls raksturs. Maisu skaitu noteiktam periodam aprēķina, ņemot vērā īpašnieka prognozēto nekustamā īpašumā radīto nešķirotu sadzīves atkritumu daudzumu, un ņemot vērā saistošajos noteikumos noteikto nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas minimālo biežumu. Šobrīd spēkā esošo Augšdaugavas novada pašvaldības domes 2022. gada 27. janvāra saistošo noteikumu Nr. 31 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Augšdaugavas novadā" 13.4. apakšpunktā noteikts, ka trafarētie maisi izmantojami nešķirotajiem sadzīves atkritumiem Augšdaugavas novada teritorijā, kur ir apgrūtināta atkritumu konteinera nogādāšana līdz koplietošanas ceļam un iztukšošana.

Tādējādi pašvaldība neatsakās no maisu izmantošanas, bet nosaka to lietošanu gadījumos, kad konteineru izmantošana objektīvi nav iespējama.

Vienlaikus norādāms, ka Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15. panta pirmā daļa nosaka, ka atkritumu dedzināšana ir atļauta tikai speciālās sadedzināšanas iekārtās, kuras ir saņēmušas piesārņojošas darbības atļauju atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu. Citās apkures iekārtās vai ugunskuros atkritumu dedzināšana ir aizliegta, izņemot dārzu un parku atkritumu dedzināšanu to rašanās vietās atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem un gadījumus, kad tas nepieciešams atbilstoši normatīvajiem aktiem par augu aizsardzību. Tādējādi sadzīves atkritumu dedzināšana privātīpašumos ir aizliegta un nav uzskatāma par normatīvajos aktos atļautu atkritumu apsaimniekošanas veidu. Ņemot vērā normatīvo regulējumu, saistošo noteikumu regulējums attiecībā uz trafarēto maisu izmantošanu netiek mainīts.

Lūgts rast iespēju atkritumu maisus iegādāties uz vietas pagasta teritorijā. Iedzīvotājiem nokļūt pēc maisiem līdz apvienības pārvaldei ir problēma, jo autobusi kursē ļoti reti un senioriem un trūcīgajiem sava transporta nav.

Izvērtējot sniegto viedokli, kā arī ņemot vērā, ka šobrīd katrā pagasta administratīvajā ēkā nav izveidots klientu apkalpošanas centrs, saistošo noteikumu projekta 44.5. apakšpunkts izteikts šādā redakcijā:

"44.5. nodrošināt klientus ar to vajadzībām atbilstoša tilpuma atkritumu konteineriem vai marķētiem atkritumu maisiem nešķiroto atkritumu, bioloģisko atkritumu savākšanai nepieciešamā daudzumā, kā arī nodrošināt klientiem pieejamas marķēto maisu iegādes iespējas Pašvaldības pilsētu, pagastu administratīvajās teritorijās. Atkritumu apsaimniekotājs piedāvā vismaz šādu tilpumu konteinerus: nešķiroto sadzīves un dalīti vāktu iepakojuma atkritumu savākšanai – 0,12 m³, 0,24 m³, 0,36 m³, 0,66 m³, 1,1 m³, bioloģisko atkritumu savākšanai – 0,12 m³ un 0,24 m³. Atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs piedāvāt arī citu tilpumu konteinerus, ja tas nepasliktina pakalpojuma pieejamību un kvalitāti. Pēc klienta lūguma nodrošināt bezmaksas maisus dalīti savāktajiem iepakojuma atkritumiem, izņemot nekustamā īpašuma īpašniekiem, valdītājiem, lietotājiem, pārvaldītājiem daudzdzīvokļu mājās.".

Pakalpojuma pieejamības uzlabošanai precizēts 44.2.pakšpunkts, nostiprinot Atkritumu apsaimniekotāja pienākumu nodrošināt pieejamas līgumu slēgšanas iespējas, un izteikts šādā redakcijā:

"44.2. slēgt līgumus ar klientu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, šo saistošo noteikumu 32.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā, piemērojot Pašvaldības domes apstiprināto maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprināto tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos. Atkritumu apsaimniekotājs nodrošina klientiem pieejamas līgumu slēgšanas iespējas atbilstoši noslēgtā līguma ar Pašvaldību nosacījumiem".

8.2. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta otro, trešo daļu Augšdaugavas novada pašvaldība 2025. gada 16. decembrī saņēma Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – KEM) vēstuli Nr. 1-18/3318 "Par precizētu saistošo noteikumu nosūtīšanu atzinuma sniegšanai". Minētajā vēstulē KEM sniedza turpmāk norādīto viedokli, par kuru pašvaldība sniedz savu viedokli.

8.2.1. KEM viedoklis: "lūdzam svītrot no saistošo noteikumu 4.6. apakšpunkta vārdus "bioloģisko atkritumu", jo bioloģisko atkritumu uzkrāšana marķētos maisos nav pieļaujama".

Pašvaldības viedoklis: iebildums tiek ņemts vērā daļēji. Pašvaldība piekrīt, ka pārtikas bioloģisko atkritumu uzkrāšana marķētos maisos neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām bioloģisko atkritumu dalītās savākšanas prasībām. Vienlaikus Pašvaldība uzskata, ka dārzu un parku atkritumi (piemēram, lapas, zāle) pēc sava rakstura, sastāva un apsaimniekošanas prakses atšķiras no pārtikas bioloģiskajiem atkritumiem, un to savākšana marķētos maisos ir gan tehniski iespējama, gan praksē īstenojama, neradot pretrunu ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Līdz ar to jēdziens "bioloģiskie atkritumi" tiek precizēts, aizstājot to ar "bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi", kuru savākšana marķētos maisos ir praktiski iespējama un tiek piemērota atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Saistošo noteikumu 4.6. apakšpunkts tiek redakcionāli precizēts, izsakot to šādā redakcijā: "4.6. marķēts maiss – atkritumu apsaimniekotāja piedāvāts speciāls marķēts maiss nešķiroto sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmu dārzu un parku atkritumu vai dalīti savākto iepakojuma atkritumu savākšanai;".

8.2.2. KEM viedoklis: "lūdzam redakcionāli precizēt saistošo noteikumu 4.7. apakšpunktu, lai nodrošinātu normatīvajiem aktiem atbilstošu definīciju un novērstu iespējamu tās interpretāciju".

Pašvaldības viedoklis: priekšlikums tiek ņemts vērā. Saistošo noteikumu 4.7. apakšpunkts tiek redakcionāli precizēts, izsakot to šādā redakcijā: "4.7. mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi – ražošanas atkritumi, kas rodas mājsaimniecībā veikto būvniecības vai remonta darbu laikā, un uz kuriem neattiecas normatīvie akti par būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtību;".

8.2.3. KEM viedoklis: "aicinām saistošo noteikumu 4.8. apakšpunktu papildināt ar atsauci uz Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta pirmās daļas 29. punktu".

Pašvaldības viedoklis:

Minētais priekšlikums ņemts vērā. Saistošo noteikumu 4.8. apakšpunkts izteikts šādā redakcijā:

"4.8. atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs (turpmāk – AARC), atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs "Cinīši", kas saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta pirmās daļas 29. punktu un deleģēšanas līgumu, kas noslēgts ar Augšdaugavas novada pašvaldību, veic Augšdaugavas novada pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, īstenojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā un Latgales reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus, kā arī sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu koordinēšanu un šādu pasākumu organizēšanu Augšdaugavas novada pašvaldības līmenī;".

8.2.4. KEM viedoklis: "aicinām precizēt saistošo noteikumu 14.2. un 14.3. apakšpunktu, nosakot kritērijus, kas apliecina nekustamā īpašuma izmantošanu pastāvīgai dzīvošanai, jo pašreizējā redakcijā nav iespējams viennozīmīgi nošķirt vasarnīcas, kas tiek izmantotas patstāvīgai dzīvošanai, no sezonāli izmantotiem īpašumiem, tādējādi novēršot iespēju sezonālu vasarnīcu izmantošanu interpretēt kā pamatu retākam nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas biežumam".

Pašvaldības viedoklis:

Minētais priekšlikums netiek ņemts vērā. Pašvaldība norāda, ka saistošo noteikumu 14.2. un 14.3. apakšpunktā ietvertais regulējums nav paredzēts nekustamā īpašuma pastāvīgas dzīvesvietas fakta izvērtēšanas kritēriju noteikšanai, bet gan minimālā nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas biežuma noteikšanai, ņemot vērā īpašuma faktiskās izmantošanas intensitāti un faktiski radīto atkritumu apjomu. Saistošie noteikumi ir izdoti, pamatojoties uz Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktu, kas pilnvaro pašvaldību noteikt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību, neparedzot pašvaldībai tiesības vai pienākumu noteikt kritērijus pastāvīgas dzīvesvietas fakta pierādīšanai. Šādu kritēriju noteikšana pārsniegtu saistošo noteikumu regulējuma priekšmetu un radītu nesamērīgu administratīvo slogu gan pašvaldībai, gan nekustamo īpašumu īpašniekiem. Uzsverams, ka saistošie noteikumi nosaka minimālās prasības, savukārt konkrētais atkritumu izvešanas biežums tiek noteikts līgumattiecībās starp atkritumu apsaimniekotāju un nekustamā īpašuma īpašnieku, tādējādi jau paredzot individuālu situāciju izvērtējumu līguma ietvaros. Pašvaldības praksē līdz šim nav konstatētas būtiskas atkritumu apsaimniekošanas problēmas, kas būtu saistītas ar sezonālu ēku faktisku izmantošanu pastāvīgai dzīvošanai, līdz ar to nepastāv objektīva nepieciešamība izstrādāt un saistošajos noteikumos iekļaut papildu kritērijus nekustamā īpašuma izmantošanas veida izvērtēšanai. Vienlaikus esošais regulējums neizslēdz, ka strīdus gadījumos vasarnīcas vai dārza mājas faktiskā izmantošana var tikt izvērtēta individuāli, ņemot vērā faktisko apstākļu kopumu, tostarp īpašuma lietošanas regularitāti gada griezumā, personas iespējas izmantot citu dzīvošanai piemērotu nekustamo īpašumu, deklarētās dzīvesvietas faktu, faktiski radīto sadzīves atkritumu apjomu un pakalpojuma nepieciešamību, kā arī komunālo vai citu saistīto pakalpojumu izmantošanas regularitāti un citus objektīvi konstatējamus apstākļus, kas raksturo īpašuma izmantošanas intensitāti.

8.2.5. KEM viedoklis: "lūdzam no saistošo noteikuma 23.5. apakšpunkta svītrot vārdus "tanī skaitā bioloģisko atkritumu, uzkrāšanai", jo saistošajos noteikumos minēts, ka bioloģiskos atkritumus atļauts uzkrāt tikai slēgtā konteinerā vai kompostējot".

Pašvaldības viedoklis: Minētais priekšlikums ņemts vērā daļēji. Pašvaldība atzīst, ka formulējums "bioloģisko atkritumu uzkrāšanai" var tikt interpretēts paplašināti un radīt neskaidrības attiecībā uz pārtikas bioloģisko atkritumu uzkrāšanas kārtību, kas saistošajos noteikumos noteikta kā uzkrāšana slēgtos konteineros vai kompostēšana, atbilstoši saistošajos noteikumos un normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam. Vienlaikus Pašvaldība uzskata par pamatotu saglabāt normā paredzēto iespēju atkritumu apsaimniekotājam piemērot citus tehniski pamatotus risinājumus dalīti savāktu atkritumu uzkrāšanai, ciktāl tas attiecas uz bioloģiski noārdāmiem dārzu un parku atkritumiem, kuru savākšana pēc savas būtības un apsaimniekošanas prakses var tikt nodrošināta arī ar alternatīviem risinājumiem (piemēram, speciāliem maisiem vai savākšanas somām). Līdz ar to saistošo noteikumu 23.5. apakšpunkts tiek izteikts šādā redakcijā:

"23.5. citus atkritumu apsaimniekotāja noteiktus paņēmienus dalīti savāktu atkritumu, tanī skaitā bioloģiski noārdāmu dārzu un parku atkritumu, uzkrāšanai.".

8.2.6. KEM viedoklis: "vēršam uzmanību uz saistošo noteikumu 31.2. apakšpunkta redakciju, ņemot vērā, ka atkritumu dedzināšana ir aizliegta, izņemot Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, tostarp dārzu un parku atkritumu dedzināšana to rašanās vietā atbilstoši šiem saistošajiem noteikumiem".

Pašvaldības viedoklis: Pašvaldība nepiekrīt KEM izteiktajam viedoklim. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15. panta pirmā daļa skaidri nosaka vispārējo aizliegumu dedzināt atkritumus, vienlaikus paredzot divus likumā noteiktus izņēmumus, kuros atkritumu dedzināšana ir pieļaujama ārpus speciālām sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām, proti, dārzu un parku atkritumu dedzināšanu to rašanās vietās atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem un gadījumus, kad atkritumu dedzināšana nepieciešama atbilstoši normatīvajiem aktiem par augu aizsardzību. Pašvaldības saistošo noteikumu 31.3. apakšpunkts šos likumā noteiktos izņēmumus nepaplašina, bet tieši pretēji – konkretizē un ierobežo, nosakot papildu nosacījumus dedzināšanas pieļaujamībai (dedzināmo atkritumu veidu, dedzināšanas vietu, ugunsdrošības prasību ievērošanu, kā arī pienākumu nepieļaut apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai, videi un personu īpašumam, kā arī traucējumus apkārtējiem iedzīvotājiem). Tādējādi saistošie noteikumi darbojas likuma ietvaros un sabiedrības interešu aizsardzības virzienā, nevis pretrunā tam. Atkritumu apsaimniekošanas likums tieši deleģē pašvaldībai tiesības noteikt dārzu un parku atkritumu dedzināšanas kārtību to rašanās vietās, un pašvaldības izvēlētais regulējums atbilst šim deleģējumam, nodrošinot samērīgu līdzsvaru starp vides aizsardzības interesēm un iedzīvotāju praktiskajām vajadzībām, īpaši teritorijās, kur alternatīvi apsaimniekošanas risinājumi var būt ierobežoti. Līdz ar to Pašvaldība uzskata, ka saistošo noteikumu 31.3. apakšpunkta redakcija ir tiesiski pamatota, atbilst Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15. panta pirmajā daļā noteiktajam regulējumam.

8.2.7. KEM viedoklis: "lūdzam papildināt saistošo noteikumu 44.6. apakšpunktu ar atsauci uz Ministra kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumiem Nr. 788 "Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām".

Pašvaldības viedoklis: Minētais priekšlikums ņemts vērā. Saistošo noteikumu 44.6. punkts izteikts šādā redakcijā:

"44.6. nodrošināt visu apkalpoto atkritumu savākšanas konteineru un maisu marķēšanu, kā arī marķējuma atjaunošanu, ja tas nepieciešams. Sadzīves atkritumu savākšanai izmantoto konteineru marķējumu nodrošināt atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 788 "Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām" 1. pielikumā noteiktajām prasībām.".

8.2.8. KEM viedoklis: "lūdzam papildināt saistošo noteikumu 64. punktu ar atsauci uz Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.1 pantu, kas nosaka, ka maksu par dalīti savākto bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu pašvaldība nosaka 60 procentu apmērā no šā likuma 39. panta pirmajā daļā noteiktās maksas".

Pašvaldības viedoklis: Minētais priekšlikums ņemts vērā. Saistošo noteikumu 64. punkts izteikts šādā redakcijā:

"64. Kārtību, kādā veicami maksājumi par sadzīves un bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, nosaka normatīvie akti un klienta atkritumu apsaimniekošanas līgums, kas noslēgts starp atkritumu radītāju un/vai valdītāju un atkritumu apsaimniekotāju. Maksa par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu tiek noteikta balstoties uz Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39. pantu, 39.1 pantu.".

8.2.9. KEM viedoklis: "lūdzam papildināt saistošo noteikumu 65. punktu ar atsauci uz Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39. panta ceturto daļu".

Pašvaldības viedoklis: Minētais priekšlikums ņemts vērā. Saistošo noteikumu 65. punkts izteikts šādā redakcijā:

"65.Atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs ierosināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņas ne biežāk kā vienu reizi gadā, ja mainās atkritumu apsaimniekotāja atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un apsaimniekotājs izmaiņu pieprasījumu var pamatot ar attiecīgu maksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu aprēķinu. Gadījumos, kad maksa mainās saskaņā ar grozījumiem atkritumu apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos, attiecīgās izmaiņas tiek piemērotas ar to spēkā stāšanas dienu. Pašvaldība maksu izvērtē atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39. panta ceturtajai daļai.".

8.2.10. KEM viedoklis: "lūdzam papildināt saistošos noteikumus atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi" 3.2. apakšpunkta prasībām, ņemot vērā, ka līdz 2023. gada 1. janvārim bija jāizveido dalītās savākšanas sistēmu tekstilmateriāliem".

Pašvaldības viedoklis:

Minētais priekšlikums ņemts vērā. Saistošo noteikumu projekta 44.12. apakšpunkts nosaka, ka atkritumu apsaimniekotāja pienākums ir nodrošināt dalīti savāktu atkritumu savākšanu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz atkritumu dalīto savākšanu un ņemot vērā noslēgtos līgumus ar Pašvaldību un klientiem. Savukārt 52. punkts nosaka, ka atkritumu dalīta savākšana tiek nodrošināta vismaz tiem atkritumu veidiem un tādos termiņos, kas minēti normatīvajos aktos par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju.

Līdz ar to attiecīgās normas paredz arī Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi" prasību ievērošanu attiecībā uz dalītas savākšanas sistēmas izveidi šādiem atkritumu veidiem: papīru saturoši atkritumi, metālus saturoši atkritumi, plastmasas saturoši atkritumi, stiklu saturoši atkritumi, tekstilmateriālu atkritumi, bioloģiskajiem atkritumi, bīstamie sadzīves atkritumi.

Lai nepārprotami uzsvērtu atsevišķu atkritumu veidu savākšanas nepieciešamību 44.12. apakšpunkts izteikts šādā redakcijā:

"44.12. nodrošināt dalīti savāktu atkritumu (tostarp bioloģisko, tekstilizstrādājuma un sadzīvē radušos bīstamo atkritumu) savākšanu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz atkritumu dalīto savākšanu un ņemot vērā noslēgtos līgumus ar Pašvaldību un klientiem.".

Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs V. Aizbalts