1. pants

Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, un saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktu pašvaldība izdod saistošos noteikumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā. Saistošie noteikumi "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā" (turpmāk saistošie noteikumi) nosaka sadzīves atkritumu (turpmāk atkritumi), sadzīvē radušos bīstamo un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk arī pašvaldība) administratīvajā teritorijā, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, nodrošinātu atkritumu dalītu savākšanu, kā arī veicinātu atkritumu rašanās novēršanu, dabas resursu efektīvu izmantošanu, atkārtoti lietojamu materiālu atgriešanu apritē un apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu; pašvaldības administratīvās teritorijas dalījumu atkritumu apsaimniekošanas zonās; prasības atkritumu savākšanai, tajā skaitā minimālajam atkritumu savākšanas biežumam un pārvadāšanai; kārtību, kādā veicami maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu. Saistošie noteikumi strukturēti sešās nodaļās: I. Vispārīgie jautājumi; II. Prasības sadzīves atkritumu savākšanai, savākšanas biežumam un pārvadāšanai; III. Prasības liela izmēra sadzīves atkritumu, mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumu un sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanai; IV. Prasības sadzīves atkritumu dalītās savākšanas organizēšanai; V. Kārtība, kādā veicami maksājumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu; VI. Noslēguma jautājumi.

Līdz šim ir bijuši spēkā Rīgas domes 2019. gada 29. novembra saistošie noteikumi Nr. 87 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā". Saistošajiem noteikumiem par pamatu ņemts spēkā esošais regulējums un tas papildināts, ņemot vērā nepieciešamību noteikt stingrāku regulējumu sadzīves atkritumu šķirošanai un samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu.

Atbilstoši Eiropas Savienības Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem 5. panta 5. punktā noteiktajam par to, ka dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdz 2035. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir samazinājies līdz 10 % no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma (pēc svara) vai ir vēl mazāks, Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi" 5. punktā noteikti šādi mērķrādītāji atkritumu sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un materiālu reģenerācijai:

"5. Pašvaldība, atkritumu apsaimniekotājs, kas izraudzīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, un atkritumu apsaimniekotājs, kurš sagatavo atkritumus atkārtotai izmantošanai, pārstrādā vai veic materiālu reģenerāciju, nodrošina sadzīves atkritumu (tai skaitā vismaz papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu) sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju (izņemot enerģijas reģenerāciju un atkritumu pārstrādi materiālos, kurus paredzēts izmantot kā degvielu) šādos termiņos, lai sasniegtu noteiktos mērķus:

5.1. līdz 2024. gada 31. decembrim ne mazāk kā 55 % apmērā (pēc svara) no kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma;

5.2. līdz 2029. gada 31. decembrim ne mazāk kā 60 % apmērā (pēc svara) no kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma;

5.3. līdz 2034. gada 31. decembrim ne mazāk kā 65 % apmērā (pēc svara) no kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma."

2024. gadā pēc pašvaldībai pieejamiem datiem pašvaldības administratīvajā teritorijā tika savāktas 307 952,39 tonnas sadzīves atkritumu, no kurām dalīti tika savākti 43 %.

2025. gada janvārī Klimata un enerģētikas ministrija informēja, ka Latvijas poligonos tiek apglabāti 44 % no radītā sadzīves atkritumu daudzuma (https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/tiks-istenota-stingraka-un-caurredzamaka-uzraudziba-atkritumu-regeneracijas-projektu-istenosana).

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16. panta pirmajai daļai sadzīves atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs piedalās pašvaldības teritorijā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, tai skaitā atkritumu dalītajā savākšanā. Lai iesaistītu visus sadzīves atkritumu sākotnējos radītājus un valdītājus atkritumu dalītajā savākšanā un lai sasniegtu norādītos mērķus, saistošajos noteikumos noteikts stingrāks regulējums sadzīves atkritumu šķirošanai, lai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu. Sākot ar 2027. gada 1. martu, pie visām ēkām, pie kurām ir izvietoti nešķiroto sadzīves atkritumu konteineri, būs jāizvieto konteineri vieglajiem materiāliem, kā arī no 2027. gada 1. marta pie visām dzīvojamajām mājām, pie kurām ir izvietoti nešķiroto sadzīves atkritumu konteineri, būs jāizvieto konteineri bioloģiskajiem atkritumiem. Šobrīd pašvaldībā kopējais dalīti savākto atkritumu apjoms ir aptuveni 43 % pret kopējo savākto sadzīves atkritumu daudzumu. Bioloģiskie atkritumi ir tikai aptuveni 5 % pret kopējo savākto sadzīves atkritumu daudzumu. Turklāt paaugstinātu mitrumu saturošo bioloģisko atkritumu klātbūtne nešķirotajos sadzīves atkritumos līdz minimumam samazina iespēju vēlākā stadijā no šiem atkritumiem nodalīt potenciāli reģenerējamus materiālus, lai novirzītu tos prom no apglabāšanas.

Lai palielinātu dalīti savākto atkritumu apjomu un ievērojami samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu, ir nepieciešamas stingrākas prasības un visu atkritumu radītāju iesaiste.

Visu atkritumu radītāju un valdītāju pienākums ir ievērot saistošo noteikumu III nodaļā noteiktās prasības par liela izmēra sadzīves atkritumu, mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumu un sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Papildu informāciju par to, kur drīkst nodot sadzīvē radušos bīstamos atkritumus, var atrast pašvaldības tīmekļvietnēs: https://www.riga.lv/lv/atkritumu-skirosanas-punkti-riga un https://mvd.riga.lv/par-mums/darbibas-jomas/vides-parvalde/atkritumu-apsaimniekosana/.

Saistošie noteikumi nosaka, ka sadzīves nešķirotie atkritumi jānogādā komersantam, kurš ir iekļauts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes pakalpojuma sniedzēju reģistrā un kuram ir apstiprināts nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifs. Dalīti savāktie bioloģiskie atkritumi jānogādā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksā atkritumu poligona "Getliņi" teritorijā, šie nosacījumi neattiecas uz atsevišķi savāktiem bioloģiski noārdāmiem dārzu un parku atkritumiem. Dalīti vāktos papīra, plastmasas, metāla, stikla, bioloģiski noārdāmus dārzu un parku atkritumus, mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumus un liela izmēra atkritumus pēc to savākšanas no klienta atkritumu apsaimniekotājs var apsaimniekot un nogādāt citā vietā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par saņemtajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem un pilnveidotu zināšanas par pareizu atkritumu šķirošanu, saistošie noteikumi paredz stingrākas prasības un pienākumus nekustamo īpašumu pārvaldītājiem informēt iedzīvotājus par atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā par pareizu atkritumu šķirošanu un atkritumu rašanās novēršanu, par atkritumu veidiem un to izvešanas iespējām, par saņemtajiem pakalpojumiem un to izmaksām, tai skaitā soda naudu par nepareizu šķirošanu.

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. panta ceturtajai daļai, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu vai mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību, pašvaldība, 12 mēnešus pirms beidzas ar atkritumu apsaimniekotāju noslēgtā līguma termiņš, nodrošina publiskā iepirkuma vai publiskās un privātās partnerības procedūras izsludināšanu par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu. Ņemot vērā, ka spēkā esošie atkritumu apsaimniekošanas līgumi starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotājiem ir spēkā līdz 2027. gada 18. februārim un 2027. gada 27. februārim, 2026. gada sākumā tiks izsludināts atklāts konkurss par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā. Saistošo noteikumu 4. punktā tiek noteikts, ka pašvaldības administratīvā teritorija ir sadalīta četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās. Līdz brīdim, kad stāsies spēkā jauni līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā, spēkā ir atkritumu apsaimniekošanas zonas, kas noteiktas spēkā esošajos līgumos par atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Rīgas domes 2019. gada 29. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 87 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā". Attiecīgi 1., 2. un 4. zonas robežas ir spēkā līdz 2027. gada 18. februārim, savukārt 3. zonas robeža ir spēkā līdz 2027. gada 27. februārim. Pielikumā norādītās zonas stāsies spēkā līdz ar jauno līgumu par atkritumu apsaimniekošanu stāšanos spēkā.

Veicot izvērtējumu par zonu skaita noteikšanu, tiek secināts, ka četras atkritumu apsaimniekošanas zonas ir optimālas, ņemot vērā gan konkurences prasības, gan nepieciešamo infrastruktūru, gan ekonomiskos apsvērumus. Tiek saglabātas četras zonas, bet ir mainītas zonu robežas, ņemot vērā apkaimju teritorijas, lai viena apkaime netiktu sadalīta divās zonās. Āgenskalna apkaime un Salu apkaime tiek iekļautas 3. zonā, bet Centra apkaime 4. zonā.

Spēkā esošās zonas ir publicētas pašvaldības tīmekļvietnē https://georiga.lv/, kā arī pašvaldības Mājokļu un vides departamenta tīmekļvietnē https://mvd.riga.lv/.

Informācija par jauno līgumu spēkā stāšanos tiks publicēta pašvaldības Mājokļu un vides departamenta tīmekļvietnē https://mvd.riga.lv/ un pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv.

Saistošajos noteikumos ir iekļauta prasība atkritumu apsaimniekotājiem, sākot ar 2027. gada 1. martu, nodrošināt bioloģiski kompostējamus maisus vai atkārtoti izmantojamas tvertnes bioloģisko atkritumu savākšanai un atkārtoti izmantojamus maisus vai somas papīra, plastmasas, metāla un stikla atkritumu savākšanai teritorijās, kur nav iespējama sadzīves atkritumu konteineru uzstādīšana. Minētā prasība tiks iekļauta atklātajā konkursā, līdz šim tāda prasība nav bijusi, tāpēc saistošo noteikumu 8.4.2. un 8.4.3. apakšpunktā minētās prasības būs jānodrošina no 2027. gada 1. marta.

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39. panta pirmajai daļai nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas (izņemot sadzīves atkritumu reģenerāciju) maksu atkritumu sākotnējam radītājam vai valdītājam veido: 1) pašvaldības lēmumā apstiprinātā maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (..); 2) maksa par nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādi saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātu tarifu. Ņemot vērā, ka maksā tiek iekļauts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprināts nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifs, un lai pašvaldība varētu izsekot līdzi nešķirotu sadzīves atkritumu maksas aprēķinam, saistošajos noteikumos tiek iekļauta prasība par to, ka pašvaldības teritorijā savāktie nešķirotie sadzīves atkritumi tiek nogādāti komersantam, kurš ir iekļauts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes pakalpojuma sniedzēju reģistrā un kuram ir apstiprināts nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifs. Savukārt pēc atkritumu sagatavošanas apglabāšanai atkritumi, kuri nav derīgi atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai ar enerģijas atguvi, tiek nodoti apglabāšanai atkritumu poligonā "Getliņi", kā to nosaka minētā likuma 21. panta pirmā daļa.

Pašvaldības iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, ja pašvaldība tai ir uzticējusi veikt publisko vietu uzturēšanu, tajā skaitā organizēt minētajās vietās atkritumu apsaimniekošanu, ir uzskatāma par šajās vietās radušos atkritumu radītāju vai valdītāju. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs var īstenot vienu vai vairākus variantus, kā apsaimniekot savus radītos vai valdījumā esošos atkritumus, tajā skaitā atkritumu radītājs vai valdītājs var pats vākt savus radītos vai valdījumā esošos atkritumus un nodot atkritumus reģenerācijai vai apglabāšanai komersantam, kurš ir saņēmis attiecīgu atļauju A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu. Tādēļ saistošo noteikumu 16. punktā tiek noteikts, ka pašvaldības iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības publisko teritoriju apsaimniekošanu un uzturēšanu un rīkojas kā atkritumu radītājs un valdītājs, ir tiesīga apsaimniekošanas un uzturēšanas darbu rezultātā savāktos sadzīves atkritumus nogādāt atkritumu poligona "Getliņi" teritorijā, izmantojot savus resursus un līdzekļus.

Saistošo noteikumu 20.3. apakšpunktā noteikts, ka sadzīves atkritumu konteineros un atkritumu maisos aizliegts ievietot degošus priekšmetus, piemēram, nenodzēstus cigarešu izsmēķus, degošas pirotehnikas vienības, citus aizdedzinātus materiālus un priekšmetus.

Ņemot vērā nepieciešamo izmaiņu apjomu, saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140. punktā noteikto par to, ka grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma, ir sagatavoti jauni saistošie noteikumi.